Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu” 43
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits pagājušā gada beigās bija 60 774 personas jeb 6,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Saskaņā ar pērn aprīlī apstiprināto Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plānu no 2023. līdz 2026. gadam, izlietojot ANM līdzekļus 28,71 miljona eiro apmērā, NVA Labklājības ministrijas iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanas programmas ietvaros cer pārkvalificēt 20 450 bezdarbniekus, darba meklētājus vai bezdarba riskam pakļautos.
Valsts struktūras ieplānojušas, ka ANM ietvarā ieguldītie līdzekļi bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem sekmēs pēcpandēmijas apstākļiem piemērotu profesiju apguvi, kā arī iekārtošanos un noturību darba tirgū. Taču kādēļ tikai, sākot ar 2023. gadu, ja Covid-19 pandēmijas apstākļos dzīvojam jau divus gadus un tikpat ilgi izjūtam arī tās izraisītās sekas?
Aizvietos citus finansēšanas avotus
“Labklājības ministrija nevienlīdzības mazināšanas programmām no ANM plāna kopumā saņems 111 miljoni eiro, NVA pasākumi 28,71 miljona eiro apmērā ir tikai daļa no kopumā paredzētajiem atbalsta ieguldījumiem labklājības jomā.
Pie mums Latvijā bezdarbnieku apmācībai ik gadu ir pieejami vidēji 12 līdz 13 miljoni eiro – no Eiropas Sociālā fonda (ESF), citiem ES finanšu avotiem. Arī turpmāk šis naudas apjoms saglabāsies, taču jau paredzot arī ANM finansējumu,” skaidrību par termiņiem ievieš Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Tutova.
Šobrīd notiekot sagatavošanās process, lai ANM līdzekļus NVA pasākumiem varētu izmantot. Jo prasības šo līdzekļu izlietošanai esot pavisam citādas nekā, piemēram, ESF noteikumiem, ko Labklājības ministrija NVA finansēšanai izmantojot jau trešo ES fondu plānošanas periodu un kur esot pilnīgi skaidra gan pieteikumu, gan uzraudzības sistēma.
Pārējās jomas, kam labklājības nozarē paredzēti ANM līdzekļi nevienlīdzības mazināšanai, ir ilgstošas, ģimeniskai videi pietuvinātas sociālās aprūpes pakalpojumu izveides pasākumi (64,9 miljoni eiro); sociālās integrācijas kompetenču centriem (6 miljoni eiro); ēku pielāgošana un vides pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar invaliditāti (10,4 miljoni eiro), kā arī rīka izstrādei sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm (1,5 miljoni eiro).
Ministrijā atzīst, ka ierēdņiem tagad ar gariem aprakstiem un citāda veida nosacījumiem ANM plānam jāpamato, ka plānotie pakalpojumi bezdarbniekiem izpildīsies un tie būs kvalitatīvi. Tādēļ ieskriešanās periods līdz reāliem pārkvalifikācijas pasākumiem no malas izskatās tik neizprotami garš. Piemēram, saistībā ar ANM plānā paredzētajiem ieguldījumiem bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumos jau 2021. gada 3. ceturksnī notikusi attiecīgo iestāžu uzskaites sistēmu pielāgošana un pilnveidošana jaunajām prasībām.
Savukārt šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī jāveic dalībnieku profilēšana prasmju pilnveides pasākumos, kā arī jāaktualizē darba tirgū pieprasīto profesiju un prasmju saraksti.
Vēl līdz šā gada beigām jāveic arī izsludinājumi izglītības iestādēm prasmju pilnveides pasākumu īstenošanai, un tikai tad – no 2023. gada pirmā ceturkšņa līdz 2026. gada pirmajam ceturksnim reāli notiks bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumi, izmantojot ANM plāna līdzekļus, kā arī to īstenošanas monitorings.
Kas ir “bezdarbnieka profilēšana”?
Gan presē, gan dažādos citos veidos uzņēmēji jau sen skaidri signalizē – viena no lielākajām Latvijas ekonomikas problēmām ir tieši kvalificēta darbaspēka trūkums. Piemēram, arī ANM Latvijas kopīgajā plānā paredzēti nozīmīgi līdzekļi uzņēmumu modernizācijai un digitalizācijai. Šajā virzienā raugās arī tradicionālās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas līdz šim uz digitalizācijas pasākumiem raudzījās ļoti konservatīvi – piemēram, loģistika un ostu bizness.
Cik kvalitatīva tad ir NVA organizētā bezdarbnieku apmācība un darbinieku pārkvalificēšana, vai tā spēj pielāgoties darba tirgus vajadzībām? Iepazīstoties ar ANM plānā sarakstītajiem pasākumiem un Labklājības ministrijā saņemtajiem apliecinājumiem šīs jomas uzlabošanā, gribas cerēt, ka rezultātiem jābūt.
Viens no kritērijiem, kas to varētu nodrošināt, ir samērā jauns un līdz šim plaši neizskanējis jēdziens jeb pasākums “bezdarbnieka profilēšana”. Tā kā ANM kopīgais plāns lielu uzsvaru liek uz sabiedrības un saimnieciskās darbības digitalizāciju, nozīmīgas izmaiņas jāveic arī NVA klientu profilēšanā – jāizvērtē ikviena klienta digitālās prasmes, lai pēc tam piedāvātu atbilstošās apmācības.
Kas tad ir šī profilēšana? Pēc definīcijas – konkrētas personas klasifikācija secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos. To veicot, NVA klientiem nosaka darba atrašanas iespējas, novērtējot cilvēka zināšanas un prasmes, lai tādējādi piemeklētu atbilstošākos pasākumus no NVA pakalpojumu klāsta.
Veiktos priekšdarbus atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Kopumā pasākumi bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū vērtējami pozitīvi. Tie mazinās strukturālo bezdarbu vai ideālā gadījumā novērsīs kvalifikācijas nesakritību darba tirgū starp pieprasījumu un piedāvājumu.
Šo cilvēku iesaiste darba tirgū ļoti svarīga ir visai sabiedrībai kopumā, jo tādējādi mainās ne tikai ekonomiskie faktori (pienesums budžetam un samazinās nepieciešamība pēc pabalstiem), bet arī psiholoģiskie faktori, ko dod pilnvērtīga iesaiste sabiedrības dzīvē.
Darba devēju ieskatā NVA tagad vairāk jāstrādā tieši ar nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti bezdarba riskam, piedāvājot plašāku pakalpojumu loku un kvalitatīvas mācības.”
Pakalpojumu kvalitātei stingra uzraudzība
Labklājības ministrijā uzsver, ka NVA pēdējos gados esot intensificējusi sadarbību ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), noslēdzot speciālu sadarbības līgumu. Tādējādi esot papildus nodrošinātas izglītības iestāžu un mācību programmu pārbaudes īstenošanas vietās (pandēmijas laikā – pieslēdzoties tiešsaistes apmācību grupām), gan arī profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmās. Tāpat notiekot arī pārbaudes izglītības programmu īstenošanas vietām, sekojot akreditācijas atbilstībai normatīvo aktu prasībām.
Papildus valstī noteiktajām akreditēšanas un licencēšanas prasībām NVA piemērojot arī specifiskus kritērijus izglītības pakalpojumu sniedzējiem bezdarbnieku un darba meklētāju mācību efektivitātes stiprināšanai.
Tie iekļauj prasību būt reģistrētiem noteiktajos izglītības reģistros, izvirza prasības personāla izglītībai, regulāri pārbauda materiāltehnisko bāzi apmācību pasākumu īstenošanas vietās, skatās, vai izglītības iestāde iepriekš nav pārkāpusi pasākumu īstenošanas nosacījumus un izvirzītas prasības eksaminācijas rezultātiem atsevišķām izglītības programmām.
Lai atbilstoši reaģētu profesiju pieprasījumam darba tirgū, Labklājības ministrijas paspārnē pastāvīgi darbojas Apmācību pasākumu komisija, kas regulāri pārskatot un papildinot (vismaz reizi gadā, bet pēdējā laikā – arī biežāk) NVA klientiem piedāvāto apmācību pasākumu sarakstu. To plānots darīt arī šogad, lai apmācību pasākumu sarakstā aktualizētu programmas attiecībā uz digitālo prasmju apguvi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Kādā veidā Nodarbinātības valsts aģentūrai būtu jāorganizē bezdarbinieku pārkvalifikācijas apmācības:
1) Tikai klātienē;
2) Klātienes un attālinātajā režīmā;
3) Tikai attālinātajā formā.
