Foto: Valdis Semjonovs

Kā iegūt kvalitatīvu bioloģisko pienu? ZS “Liepas” saimnieka Agra Veides padomi 1

Man pieder neliels govju ganāmpulks. Gribu zināt, kā bioloģiskās zemnieku saimniecības tiek galā ar somatiskajām šūnām, neizmantojot antibiotikas. Varbūt kāds saimnieks varētu dalīties savā pieredzē? 
Gunita J. Bauskā

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64
Lasīt citas ziņas

Vecumnieku pagasta ZS “Liepas” nodarbojas ar bioloģiskā piena ražošanu un gaļas liellopu audzēšanu. Saimnieks, veterinārārsts Agris Veide, uzkrājis gana daudz zināšanu un pieredzes, lai dalītos ar citiem. Viņš atgādina: augsta somatisko šūnu koncentrācija pienā ir brīdinājums, ka govis cieš no mastīta. Par mastītu jāzina mazliet vairāk nekā tikai tas, kā ārstēt…

Agra Veides ganāmpulkā ir 40 slaucamās govis un 120 zīdītājgovis. Mazražīgās piena govis, pārsvarā Holšteinas melnraibās, jau pirms piecpadsmit gadiem sācis sēklot ar dažādu šķirņu gaļas buļļiem. Izjūtot kvalificētu slaucēju trūkumu, saimnieks apsver iespēju vispār atteikties no piena lopkopības un pārorientēties tikai uz gaļas liellopu audzēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piena govis pagaidām izvietotas novietnē ar piesieto turēšanu, slaukšanas zālē uzstādīta skujiņas tipa slaukšanas iekārta. Vidējais izslaukums no govs pagājušajā pārraudzības gadā bija 5427 kg piena, somatisko šūnu skaits kopienā – 244 000.

Kopējā bioloģiski apsaimniekojamā platība ZS “Liepas” ir 200 ha, galvenokārt tur iesēti kultivētie zālāji, tostarp Austrumu galega.

Jāsāk ar slaukšanas rutīnu


“Lai gotiņa nesaslimtu, galvenais tomēr ir slaucēja rokas. Ja traumē tesmeni vai iekož čūska, tas ir cits stāsts, taču vesela ganāmpulka primārais nosacījums ir slaukšanas prasme un noregulētas slaukšanas iekārtas, tostarp pulsatori,” uzsver Veide. Ja slaukšanas iekārtas nav noregulētas, tās ne vien traumē pupus slaukšanas laikā, bet arī inficē ar baktērijām, it kā iešaujot tās pupa kanālā.

Nekādā gadījumā, slaucot stāvvietā, nedrīkst piena strūklas slaukt zemē, jo tas rada labvēlīgu vidi baktēriju augšanai un izraisa tā saukto kūts infekciju. Baktērijas pakaišos savairosies un inficēs arī veselo govi, kas tur sadomās apgulties. Ja pupus apmazgā ar ūdeni un pēc tam nenosusina, to galos esošās baktērijas var viegli iekļūt tesmenī. Lai nepārnēsātu baktērijas no viena dzīvnieka uz otru, pupi pēc mazgāšanas jānosusina ar tīru salveti, lietojot katrai govij savu. Slimās govis jāslauc pēdējās.

Svarīgs ir arī darbs ar pārraudzības datiem. Veide katru mēnesi analizē tos. Ja govīm strauji mainās somatisko šūnu daudzums, tas vēsta par slimības tuvošanos. “Ja nepieciešams, es ar reaģentu pārbaudu aizdomīgo govju pienu. Vieglāk un lētāk ir pasargāt govis no klīniska mastīta izveidošanās, nevis censties tās ārstēt. Jāsaprot, ka mastītu pārslimojusi govs nekad vairs nedos tik daudz piena kā pirms tam… Mastīts iznīcina pienu ražojošās šūnas. Tās neatjaunojas. Ja bijusi laba piena govs, to varētu atstāt, lai iegūtu telīti, bet pēc tam izbrāķēt.”

Reklāma
Reklāma

Mastītus rada baktērijas, kas iekļūst tesmenī caur pupa kanāla atveri, un izraisa iekaisumu, bojājot tesmeņa audus. Govs cenšas sevi aizsargāt, izdalot asinīs leikocītus (mēs tos saucam par somatiskajām šūnām), kas spēj iznīcināt baktērijas. Dažreiz augsts somatisko šūnu skaits pienā ir it kā pēc izskata veselai govij, kuras pienā nav redzamas ne pārslas, ūdeņainība, ne kādas citas pārmaiņas. Tas liecina, ka govs cieš no slēptā mastīta, bet arī tas samazina izslaukumu.

“Es negribētu apgalvot, ka klīnisku infekciozo mastītu iespējams uzvarēt bez antibiotikām,” saka A. Veide. Taču ar paaugstinātu somatisko šūnu saturu, kas liecina par tā saukto subklīnisko jeb neredzamo mastītu, var tikt galā arī bez antibiotiku izmantošanas. “Liepu” saimnieks slavē preparātu “Eurofit”, ko ievada tesmenī laktējošām govīm. Ar šo homeopātisko līdzekli ārstē subakūtu un akūtu mastītu, ko izraisa stafilokoki, streptokoki, E.coli vai Proteus sugas baktērijas. Pēc katras slaukšanas 2–3 dienas no rīta un vakarā viena injektora saturu (30 ml) ievada mastīta skartajā tesmeņa ceturksnī. Veide gan brīdina, ka dažkārt 2–3 stundu laikā pēc ievadīšanas var paaugstināties tesmeņa temperatūra (tas saistīts ar tesmeņa pietūkumu), bet pēc 4–7 stundām šie simptomi samazinās.

“Pēc gela ievadīšanas tesmenis sāk intensīvi tīrīties – izdalās viss liekais, ieskaitot vecās epitēlijšūnas, un piena dziedzeris atjaunojas. Šis preparāts ir ārstējošs, taču to var izmantot arī profilaktiski. Īpaši tad, ja slaukšanas aparātu indikatori jau slaukšanas laikā rāda, ka ir problemātiskas govis,” skaidro Veide. Eurofit gelu viņš uzskata par efektīvāko metodi cīņai ar somatiskajām šūnām. Tas ir bezrecepšu medikaments, ārstēšanas laikā nav ierobežojuma piena lietošanai, un šo preparātu var izmantot droši atšķirībā no antibiotikām. Viņš arī atgādina, ka ārstēšanas kūre ar antibiotikām jāveic līdz galam, citādi veidojas rezistence jeb pieradums. Jo retāk lieto antibiotikas, jo mazāka ir rezistences iespēja un zāles labāk iedarbosies.

Nevajag noniecināt arī tautas medicīnas līdzekļus. Piemēram, var izmantot pašu gatavotu ziedi no cūku taukiem un joda: uz puslitra burku tauku ņem apmēram ēdamkaroti 10% joda tinktūras (varot taisīt arī stiprāku). Tīru jodu uz tesmeņa smērēt gan nevajadzētu, jo var apdedzināt ādu. Šī ziede ir sildoša, veicina straujāku tesmeņa apasiņošanu. Ja ir piepampis tesmenis un izmaiņas pienā, govs regulāri (ik pēc stundas) jāslauc, tesmenis jāmasē un jāiesmērē ar minēto ziedi. Tauku vietā var izmantot medu. Ja nav vēlmes gatavot pašam, latviešiem ir jau gatavs līdzeklis – ziede Evija. Veterinārārsts to lietojis ne reizi vien, tostarp cīņai ar mastītu.

Ja iekaisis tesmenis, var palīdzēt kampareļļa, taču tā rada specifisku piegaršu pienam, turklāt, kā liecina novērojumi, pēc kampara lietošanas samazinās piena izslaukums. Kampareļļu nevajadzētu lietot pēcdzemdību tūskas mazināšanai. “Tad neko kairinošu nedrīkst smērēt, citādi tūska tikai pastiprinās. Vajag kustības, slaukt un masēt, līdz tūska pazudīs.”

Šā gada sākumā Latvijā viesojās veterinārārsts Huberts J. Karremans no ASV, kurš iepazīstināja mūsu lopkopjus un veterinārārstus ar Amerikā izmantotajām bioloģiskās un biodinamiskās lopkopības metodēm. Pēc viņa teiktā, streptokoku ierosināta mastīta ārstēšanai infekcijas sākumā var izmantot veselas govs pienu vai asinis. Veide piebilst: “Tas nav nekas jauns arī Latvijā. Piemēram, ja no vēnas paņemtas asinis ielaiž muskulī, tas mobilizē visu organismu un brūces labi dzīst. Taču pašiem tā nevajadzētu eksperimentēt, autogēno bioloģisko līdzekļu izmantošanai vajadzīgas papildu zināšanas.”

Cīņai ar parazītiem


Bioloģiski saimniekojošās saimniecībās lielākā problēma ir nevis mastīti, bet gan parazīti. Invadētajiem lopiem samazinās gan izslaukums, gan dzīvsvara pieaugums. Īpaši aktuāli tas ir dzīvniekiem, kuri tiek laisti ganībās.

Lai pasargātu govis no aknu fasciolozes pārnēsātājiem, tām nevajadzētu ļaut dzert no vaļējām ūdenskrātuvēm. Tas nozīmē, ka ganībās dīķi ir jānorobežo un jānodrošina dzirdināšana. “Lai ierobežotu gliemežu izplatību, amerikānis iesaka gar ganībām kaisīt dzelzs fosfātu, taču civilizētāk būtu padzirdīt govis ar tīru ūdeni,” ir pārliecināts “Liepu” saimnieks. Gaļas liellopus viņš savulaik attārpojis (cīņai pret aknu fasciolozi vienīgais efektīvais Latvijā pieejamais preparāts ir Immunex plus), taču lielo izmaksu dēļ to pārtraucis. Šogad pēc pārtraukuma veicis analīzes un ar pārsteigumu konstatējis, ka dzīvniekiem šo un arī citu parazītu oliņu nav, lai gan gliemežu, aknu fasciolozes pārnēsātāju, ganībās netrūkst. “Iespējams, dzīvniekiem izstrādājusies imunitāte. Tomēr grūti noticēt, ka, vienīgi stimulējot imūnsistēmu, var tikt galā ar parazītiem…”

Dzīvniekiem pret parazītiem var dot cigoriņus, arī vanagnadziņi satur daudz tanīnu, kas zarnās veido parazītiem nepatīkamu vidi. Dabisks attārpošanas līdzeklis ir ķiploki, tie gan neizārstē no kokcidiozes, bet, lielās devās lietojot, attālina saslimšanu. Ķirbju sēklas ir lielisks līdzeklis pret spalīšiem un cērmēm. Veide uzsver, ka dabā ir atrodami līdzekļi pret visām kaitēm, tikai jāiemācās tos izmantot.

Teļu caureja ir kļūda saimniekošanā


Teļiem nav jāslimo ar caureju, un, ja tā tomēr piemetusies, bijusi nepareiza ēdināšana, uzskata Veide. Lielākā kļūda, ko pieļauj daudzi piensaimnieki, – teļu dzirdina ar pienu, kaut gan sākusies caureja. “Tad caurejai ir zaļā gaisma! Nekādas kumelītes vairs nelīdzēs, pietiek ar vienu vai divām dienām, un teļš ir zaudēts. Ja sākusies caureja, nedrīkst dot pienu vismaz pusotru vai divas dienas. Lai neatūdeņotos organisms, dzīvniekam dod padzerties siltu, vieglu sālsūdeni. Lai nodrošinātu barības vielas, mutē iebāž jēlu olu ar visu čaumalu. Čaumaliņas netraucēs, jo tās ir minerālvielas,” piebilst veterinārārsts.

Pirmajās dienās pēc caurejas sākšanās nevajag lietot preparātus, kas uzreiz aptur caureju. “Tā ir organisma aizsargreakcija, kas ļauj izvadīt no gremošanas sistēmas pūšanas produktus. Nedrīkst šo procesu uzreiz pārtraukt, dodot ozolu mizu vai zirgskābeņu novārījumu. Tas viss der, bet tikai kādā trešajā vai ceturtajā dienā,” pamāca Veide.

Teļiem viņš 5–7 dienas dod homeopātisku papildbarību VitaGreen Cocciblock, pievienojot barībai 5–7 ml dienā. Šis homeopātiskais līdzeklis stiprina gremošanas sistēmu un palīdz novērst kokcīdiju ierosinātas saslimšanas.

Lai stiprinātu dzīvnieku imunitāti, vasarā ZS “Liepas” visas grūsnās teles un cietstāvošās govis gana atsevišķi no slaucamajām. Govis atnesas ganībās. Ārā, svaigā gaisā, piedzimst daudz veselāki teļi nekā fermā, kur ir infekcijas ierosinātāji, amonjaka izgarojumi. Pirmo dienu tās netiek slauktas, ļaujot teļam pašam izzīst no mātes tik daudz piena, cik nepieciešams.

Arī fermā piedzimušiem teļiem saimnieks ļauj pabūt pie mammas un pašam izzīst pirmpienu no tesmeņa. “Līdzko tas padzēries pienu, mātes imūnvielas pāriet uz teļu. Tas acīm redzami kļūst spēcīgāks un pēc pāris stundām jau vairs nav noķerams. Īpaši tas attiecas uz gaļas govīm, tāpēc ir labi, ja pirmajā dienā izdodas iespiest ausī krotāliju. Otrajā dienā teļš ir noslēpies zālē un labi, ja var to atrast. Bet, ja teļš pamana tuvojamies cilvēku un māte sargā, tā mazuli pieceļ kājās un abi ir prom, ganību otrā galā…”

Vai piena govs izslaukums necieš no tā, ka to vispirms pazīdis teļš? Veide izslaukuma samazināšanos nav novērojis. Pirmpienēm dažkārt nemaz nepatīk, ka cilvēks mēģina slaukt, tās tīkamāk ļaujas teliņam. Izrādās, pirmpienes tesmenis, ko teliņš nespēj iztukšot pilnībā, nebojājas, pārpalikušais jaunpiens uzsūcas govs vielmaiņā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.