Profesors: “Vai mēs varam izveidot kritērijus, lai atlasītu tos skolotājus, kuriem deg acis un kuri var patiesi iedvesmot skolēnus?” 66

Latvijas Universitātes (LU) Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, profesors Mārcis Auziņš TV24 raidījumā “Ziņu top” dalās ar savām pārdomām par izglītības sistēmu un skolotāju lomu mācību kvalitātes veidošanā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Auziņš uzsver, ka mācību kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, kādu sajūtu un entuziasmu skolotājs parāda saviem skolēniem. “Tas ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kāds skolotājs nodrošina vidi, kurā jaunais cilvēks aug,” viņš norāda. “Mēs varam izstrādāt jebkuras mācību metodes un materiālus, bet, ja skolotājam pašam nav skaidrs, ko viņš grib stāstīt un nav sajūsmas par to, tad arī skolēniem trūks motivācijas.”

Kā norāda profesors, ja skolotājs izrāda patiesu entuziasmu par mācību procesu, tas var ievērojami uzlabot skolēnu izpratni un interesi par mācību priekšmetu. “Ja skolēns mācās tikai tāpēc, ka viņam būs kontroldarbs vai eksāmens, tas nav pietiekami. Skolotāja sajūta un spēja izskaidrot lietas tā, ka tās kļūst interesantas, ir būtiska,” saka Auziņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī spriež par mūsdienu izaicinājumiem izglītības jomā, tostarp, par mākslīgā intelekta ietekmi uz mācību procesu.

“Mūsdienās, kad lietas kļūst arvien sarežģītākas, jautājums ir, kā izvērtēt, kuri skolotāji patiesi aizrauj savus skolēnus un kuri tikai seko standartiem,”

komentē profesors. “Vai mēs varam izveidot kritērijus, lai atlasītu tos skolotājus, kuriem deg acis un kuri var patiesi iedvesmot skolēnus?”

Auziņš arī pauž bažas par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret zinātni un izglītību. “Ir svarīgi saprast, ka zinātne nav tikai vērtība sabiedrībai, bet arī veids, kā mēs izprotam pasauli, kurā dzīvojam. Mēs varam mācīt konkrētas lietas, bet būtiskāk ir trenēt cilvēku domāšanu un spēju domāt abstrakti,” viņš norāda.

Profesors akcentē, ka spēja atšķirt patiesību no viltus ziņām un novērtēt jaunas un revolucionāras idejas, ir prasmes, ko var attīstīt, trenējot kritisko domāšanu. “Pats svarīgākais ir, lai mēs varētu palīdzēt skolēniem attīstīt prasmes, kas ļauj viņiem labāk izprast pasauli un atšķirt svarīgu informāciju no muļķībām,” bilst Auziņš.

Vairāk skaties video.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.