Profesors Neretnieks: Krievijas armijas spējas drīzumā būs tādas, ka spēs apdraudēt Baltiju 0
“Pašlaik Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības “Zapad 2013″ parāda Krievijas armijas spēcīgās militārās spējas, kas savulaik bija zaudētas,” šādu atziņu pauž Zviedrijas Kara zinātniskās akadēmijas biedrs, militārais eksperts Kārlis Neretnieks.
Viņaprāt, mūsdienu Krievijas armija vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem, kad tā bija sliktā stāvoklī, un tuvākajos gados tās spēks vēl pieaugs, jo Krievijas armija sākusi sevi nodrošināt ar modernākajiem ieročiem. Jautāts par iespējamiem draudiem Baltijas valstīm, profesors uzsver, ka viena daļa ir kapacitāte apdraudēt Baltijas valstis, bet otra – vai ir reāla vēlme to darīt. “Pēc dažiem gadiem Krievijas armijas spējas būs tādas, ka tā spēs apdraudēt Baltijas valstis vai Zviedriju. Bet vai Krievija izmantos šo iespēju? Un tas jau ir politisks jautājums,” spriež K. Neretnieks, kurš uzskata, ka atslēga Baltijas valstu drošībai ir NATO. “Kamēr NATO būs uzticams sabiedrotais, es apšaubu, ka Krievijas armija uzdrošināsies apdraudēt Baltijas valstis vai Zviedriju. Šobrīd Latvija var uzticēties NATO,” piebilda K. Neretnieks. Pēc viņa domām, alianses dalībvalstīm ir jādomā, kā uzturēt to formā, un aicina tās veltīt divus procentus no sava IKP aizsardzības izdevumiem, kā paredzēts NATO standartos. “Ja NATO kļūs vājāka, tas būs bīstams process,” teic profesors. Viņš uzskata, ka arī Zviedrijai, kas nav NATO dalībvalsts, būtu vairāk jāiegulda savas valsts aizsardzībai. Runājot par “Zapad 2013” scenāriju, kurā it kā tiek inscenēta teroristu grupējumu pārsviešanās no Krievijas uz kaimiņvalstīm, ir politisks, nevis militārs scenārijs. “Uzbrukums Baltijai vai Zviedrijai ir politisks scenārijs, ko teorētiski dzīvē var aktivizēt politiķi.”
Jautāts, cik ilgi iespējama Krievijas uzbrukuma gadījumā spētu noturēties Baltijas valstis, gaidot palīdzību no NATO sabiedrotajiem, K. Neretnieks šo lietu nekomentēja, jo šādi izteikumi, viņaprāt, būtu spekulācijas, ņemot vērā, ka nav zināms, kādas varētu būt teorētiskā uzbrukuma aprises.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ņujorkā ASV Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē vērsis uzmanību uz “Zapad 2013” negatīvo ietekmi uz drošību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
Pēdējā laikā Krievijas lidmašīnu veiktos lidojumus pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem K. Neretnieks sauc par vēlmi izrādīt savas militārās spējas, kā arī pārbaudīt, cik sekmīga un ātra reakcija ir NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai. Mācības un sava karaspēka izrādīšana ir arī veids, kā Krievija vēlas ietekmēt savu ārpolitiku, bet Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko viesošanās mācībās, pēc K. Neretnieka domām, vērtējams kā žests, lai parādītu, cik abas valstis savā starpā ir draudzīgas un cik tās ir cieši sabiedrotie.
Profesors uzskata, ka Zviedrijai vajadzētu iestāties NATO, jo šāds lēmums uzlabotu gan Zviedrijas, gan Baltijas valstu drošību. “Pēdējā gadā atbalsts dalībai NATO Zviedrijas sabiedrībā ir strauji pieaudzis.” Tāpat K. Neretnieks uzskata, ka Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanai, to armijām vajadzētu ciešāk sadarboties un biežāk piedalīties kopīgās mācībās un militārajā loģistikā, un aizsardzības jomā pēc iespējas vairāk darīt kopīgi.
