Profesors: Mums trūkst telpas, kurā varētu aktīvāk politiski līdzdarboties 0
Latvijā sabiedrībai trūkst telpas aktīvākai politiskajai līdzdarbībai. To šodien lekcijā, stāstot par pirmā Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa politisko darbību, atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Deniss Hanovs.
Hanovs, runājot par Ulmani kā par vienu no demokrātiskas valsts aktīvākajiem līderiem, vilka paralēles arī ar mūsdienu politisko kultūru, norādot, ka gan toreiz, gan arī tagad ir bijušas daudz valdības, no kurām vairāku mūžs bija ļoti īss.
Viņš arī uzsvēra, ka Ulmaņa laikā sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos bija ļoti būtisks elements. “Iespējams, ka toreiz bija krietni vairāk telpu politiskajai līdzdalībai,” izteicās profesors. Viņš klāstīja, ka tolaik bija virkne dažādu instrumentu politiskajai līdzdalībai un kā piemēru minēja skolu, kur gan skolotāji, gan arī skolēni varēja piedalīties politiskajos procesos.
Hanovs secināja, ka mūsdienās sabiedrībai trūkst telpas, kurā aktīvāk iesaistīties politiskajos procesos.
Tāpat Hanovs stāstīja, ka arī 20.gadsimta sākumā aktuāls bija jautājums par lauku attīstību un arī Ulmanis pievērsās šī jautājuma risināšanai, mudinot jauniešus nedoties uz pilsētu laimi meklēt, bet gan palikt laukos un veicināt to attīstību. “Arī mūsdienās šī situācija ir aktuāla, jo daudzi jaunieši pamet savas dzimtās mājas un dodas uz Rīgu meklēt laimi,” teica profesors.
Jau ziņots, ka šodien tiek atklāts lekciju cikls par Latvijas Ministru prezidentiem. Pirmā lekcija ir par pirmo Pagaidu valdības vadītāju, Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani.
Nākamā lekcija gaidāma 25.oktobrī par Marģeru Skujenieku.
Lekcijas turpināsies arī 2013.gadā, un to mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas vēsturi, nacionālajām vērtībām, tostarp arī amatpersonu ieguldījumu valsts veidošanā un attīstībā.
