Profesors: Mēs nedzīvojam epidemiokrātijā, mēs dzīvojam demokrātijā 52
“Man šajā laikā diskomfortu rosina valdības lēmumi, sabiedrības sašķeltība,” komentāru par sitāciju valstī TV24 raidījumā “Preses klubs” sniedz Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors.
Ja mēs bieži runājam par to, ka valdība ir sabiedrības spogulis, tad noteikti ir arī otrādi – sabiedrība ir valdības spogulis.
Viņaprāt, daudzas rīcības, kas pēdējā laikā nākušas no valdības puses, ir bijušas ļoti pretrunīgas. Kā piemēru viņš min luksafora principu, nosaucot to drīzāk par “salauztā luksafora” principu. Tāpat izmaiņas notikušas tik regulāri, ka tām ir bijis grūti izsekot līdzi.
“Mani tiešām uztrauc, ja mēs runājam par etnisko sašķeltību valstī, mēs runājam par ekonomisko sašķeltību un sociālo nevienlīdzību valstī, tad tagad mēs daļēji runāsim par šo te vakcinēto – nevakcinēto sašķeltību,” viņš atzīst.
Nevarētu arī teikt, ka nevakcinēto pusē ir neizglītoti un nesaprotoši cilvēki. Viņi vienkārši viena vai otra apsvēruma dēļ nepieņem šādu spiedienu, ka viņiem par katru cenu ir jāvakcinējas.
Sprūds šos cilvēkus negribētu aizstāvēt, bet viņam šķiet, ka valdībai un varai tomēr ir lielāka atbildība nekā tikai par vienu konkrētu jautājumu – kā iedzīt vai neiedzīt kaut kādu sabiedrības daļu vakcinēšanās formātā.
“Mēs nedzīvojam epidemiokrātijā, mēs dzīvojam demokrātijā. Un tur man rodas pietiekami daudz jautājumu, vai tas vairāk ir sods nekā motivēšanas instruments. Un jāsaka, ka sodi liecina par varas nevis spēku, bet drīzāk par vājumu, neizdarību vai neefektivitāti par to, kas nav panākts savādākiem instrumentiem.”
