Profesors Kalviņš: “Es neticu, ka Covid-19 bija mākslīgi radīts un izlaists pasaulē viena iemesla pēc…” 159
“Es neticu, ka Covid-19 bija mākslīgi radīts un izlaists pasaulē viena iemesla pēc,” tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu kubs” pauda profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, diskutējot ar medicīnas nozares pārstāvjiem par Covid-19 pandēmiju, vakcīnām pret šo slimību un ārstēšanu.
“Valsts, kura kaut ko mēģina izstrādāt kā bioloģisko ieroci, – nu vismaz tā tas bija un arī tagad droši vien kāds to dara, to gan es nevaru apgalvot, jo nav informācijas…Bet pirmais uzdevums ir nodrošināt, ka ir vakcīna pirms tu vispār tur sāksi ar to darboties! Un tad ir jābūt tik daudz vakcīnām, lai visus savējos varētu novakcinēt, un tad tikai tas ienaidnieks slimotu. Nu, tas ir praktiski neiespējami,” norāda profesors Kalviņš, paužot savus secinājumus par Covid-19 izcelsmi.
Kalviņš turpināja komentēt, sakot, ka neviens to nedarīs. “Jo nav kara laika apstākļos iespējas veidot lielu vakcinācijas programmu, tur ražot vakcīnas…Jā, un neviens par to nezinās!” mazliet ironiski piebilda Kalviņš. Profesora teikto sāka papildināt Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes padomniece infektoloģijas stratēģijas jautājumos valdes padomniece infektoloģijas stratēģijas jautājumos Ludmila Vīksna, sakot, ka esot jau piemēri no infektoloģijas vēstures.
“Gadsimtu neatceros, bet bija iecerēts, ka, ja malārijas pacientu līķus pārmetīs ienaidnieka nometnē, tad odi sasūksies tās asinis…Bet tur nekas neiznāca – izgāšanās bija! Jo mēs jau nevaram pierunāt odus darīt tā, kā mēs esam iedomājušies,” smejot pastāstīja Vīksna TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”, kas bija veltīts Covid-19 tematikai.
Covid-19 sākumā bijusi pievērsta uzmanība šīs slimības izplatīšanas veidam kontaktceļā, un tika dezinficētas virsmas, atgādina Vīksna. “Protams, kamēr nezinām, tas ir svarīgi. Bet tādu ceļu ir ļoti viegli pārtraukt gan ar lockdown [mājsēdi], gan ar tīrību un tērpiem. Es skatos uz dakeri Šubi [Oļegs Šuba – TV24 raidījuma viesis] un atceros, kā viņš tajā briesmīgajā tērpā bija dienām un naktīm…Ārprāc!” tā komentēja RAKUS valdes padomniece Vīksna, atminoties Covid-19 pandēmijas laiku Latvijas slimnīcās.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) prognozē zemu iedzīvotāju pieprasījumu pēc Covid-19 vakcīnām turpmākajos gados, teikts ministrijas Saeimas Budžeta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē par priekšlikumiem likumprojektam “grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, informēja ziņu aģentūra LETA šā gada 16.martā.
VM norāda, ka, neskatoties uz to, ka jau pērn 5.maijā Pasaules Veselības organizācijas eksperti paziņojuši, ka Covid-19 pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā, ar Covid-19 infekciju saistītie riski sezonāli joprojām saglabā aktualitāti. Atbilstoši, ministrija turpina nodrošināt to, ka iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamas vakcīnas pret Covid-19 infekciju, kā arī izvērš sezonālas vakcinācijas veicināšanas kampaņas.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Komisijas dalībvalstu vārdā noslēgtajiem līgumu grozījumiem, paredzēts, ka vakcīnu ražotājs “Pfizer” turpinās veikt “Comirnaty” vakcīnu piegādes uz Latviju līdz 2026.gadam. Šogad plānots piegādāt 221 145 vakcīnu devas, 2025. un 2026.gadā – 158 900 devas. Citu ražotāju vakcīnu piegādes Latvijai nav paredzētas.
2024.gada rudens – ziemas sezonā iedzīvotāju pieprasījums pēc vakcīnām saglabājies ļoti zemā līmenī, un VM prognozē, ka līdzīgi zems pieprasījums pēc vakcīnām saglabāsies arī turpmākos gadus, ja vien netiks konstatēta kardināla epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās.
Patlaban Latvijas noliktavās jau ilgstoši izveidojies dažādu ražotāju vakcīnu pārpalikums. Šī gada janvārī valdībā apstiprinātajā VM informatīvajā ziņojumā minēts, ka pārdot vai ziedot būtu nepieciešams līdz 100 000 devām “Nuvaxovid XBB.1.5” vakcīnu, līdz 50 000 “Comirnaty XBB.1.5” vakcīnu, līdz 55 500 “Comirnaty BA4/5” vakcīnu, līdz 420 700 “Comirnaty BA” vakcīnu devu. Ziņojumā skaidrots, ka minētos vakcīnu apjomus nebūs iespējams izlietot līdz to derīguma termiņa beigām, savukārt vakcīnu bezmērķīga uzglabāšana un utilizācijas rada papildus izmaksas – tādēļ ir nepieciešams vakcīnas pārdot vai ziedot.
VM turpinās regulāri informēt Ministru kabinetu par aktuālajiem vakcīnu krājumiem un prognozējamo patēriņu.
