Profesors Hazans: Visi nekad neaizbrauks. Bet par sievietēm ir īpašs stāsts 16
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans ir viens no atzītākajiem Latvijas ekspertiem darbaspēka migrācijas jautājumos. Viņa zinātnisko interešu lokā ir arī darbaspēka ekonomika un izglītības saimnieciskie aspekti.
– Skaitļi ir nepielūdzami – tie rāda, ka kopš 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu. Profesor, vai jaunāko laiku Eiropas vēsturē bijuši precedenti, kad miera laikā kādu valsti atstājuši tik daudz cilvēku?
M. Hazans: – Šī samazinājuma pamatā ir gan nelabvēlīgi demogrāfiskie rādītāji, gan cilvēku aizbraukšana. Pirmais aizbraukšanas vilnis Latviju skāra 90. gadu sākumā. Tam pamatā vairāk bija politisks raksturs, saistīts ar PSRS sabrukumu. Savukārt tie 250 000, kuri aizbraukuši jau šajā, 21. gadsimtā, vairākumā ir ekonomiskie emigranti, un tas ir ļoti liels skaitlis. Līdzīgi precedenti Eiropas vēsturē ir bijuši, tomēr šodien Latvija un Lietuva diemžēl ir līderos.
Tas var likties paradoksāli, bet 19. gadsimtā, arī pagājušā gadsimta sākumā liels skaits cilvēku aizbrauca no Īrijas, kas šodien ir daudzu latviešu galamērķis. Tolaik īri devās darba meklējumos uz Angliju un īpaši Ameriku. Bijušo emigrantu pēcteču atgriešanās Īrijā sākās vien 20. gadsimta nogalē līdz ar ekonomiskā uzplaukuma iestāšanos.
Paruna saka – zivs meklē, kur dziļāk, cilvēks – kur labāk. Pirms diviem gadiem veiktā Latvijas aizbraucēju aptauja liecina, ka šie cilvēki kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. Tātad personīgi viņiem un viņu ģimenēm aizbraukšana bijusi pozitīvs ieguvums – vismaz pašiem aizbraucējiem tā šķiet. Taču medaļai ir otra puse – Latvijas valstij bilance ir negatīva. Aizbraukšana ir gan demogrāfiska, gan ekonomiska problēma. Sarūkot cilvēku skaitam, samazinās iekšējais tirgus, kas nav labs signāls investoriem un uzņēmējiem.
– Statistika liecina, ka pagājušajā gadā no Latvijas atkal aizbraukuši ap 20 000 cilvēku. Kā jūs vērtējat – vai šogad situācija ir mainījusies?
– Nedomāju gan. Esmu analizējis pēdējo gadu aptauju datus par cilvēku aizbraukšanas plāniem. 2015. gada nogalē 20% aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem varbūtību tuvākajā laikā braukt strādāt uz ārzemēm vērtēja kā lielu vai ļoti lielu. Tas ir tikpat daudz cik 2013. gada beigās. Pilngadību sasniegušo jauniešu vidū šī proporcija sasniedz 45%, vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem pārsniedz 20%.
– Uzdūros apgalvojumam, ka aizbraukšana esot asimetriska, ka Latviju proporcionāli šodien vairāk atstājot tieši latvieši un sievietes.
– Par latviešiem nav taisnība. Tieši otrādi – novērots, ka pēdējos gados procentuāli mazliet vairāk aizbrauc tieši krievvalodīgie, kas pa daļai saistāms ar ekonomisko stāvokli Latgales laukos un mazpilsētās. Aptaujās dažkārt redzam arī neekonomiskus iemeslus, proti, tieši nelatvieši biežāk nekā latvieši izsaka neapmierinātību par Latvijā notiekošo, neredz nākotnes perspektīvas sev un saviem bērniem. Tomēr kopumā pēdējos 15 gados latvieši un cittautieši aizbrauc daudzmaz proporcionāli, tātad vienādos tempos.
Par sievietēm gan ir īpašs stāsts. Viņu aizbraukšanas mērķis nereti ir ģimenes izveidošana ārzemēs. Turklāt pētījumi liecina, ka Latvijas sievietes daudz biežāk nekā mūsu vīrieši “otro pusi” izvēlas ne no Latvijas.
– Vai nevar iestāties brīdis, kad cilvēku samazinājumu sāk izjust valsts budžets? Cenas, nodokļi, varbūt pat cilvēku pirktspēja un patēriņš aug, bet vienalga vairs nespēj kompensēt robu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums?
– Vislielākais drauds ir nevis iespējamais budžeta samazinājums, bet gan Latvijas sabiedrības novecošanās, kas ir slikts signāls uzņēmējiem un investoriem. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, aizvien dārgāka kļūst infrastruktūras – skolu, ceļu, elektropārvades līniju un sakaru tīklu, slimnīcu, kultūras namu, sporta zāļu – uzturēšana. Un arī šeit ieslēdzas apburtais loks – ja cilvēks nav apmierināts ar izglītības kvalitāti, veselības aprūpes pieejamību vai mūsu ceļu stāvokli, ja viņam šķiet, ka elektrība pēkšņi kļuvusi nepamatoti dārga, tas ir vēl viens papildu arguments aizbraukšanai.
Interviju ar profesoru Hazanu lasiet piektdienas “Latvijas Avīzē” vai meklē e-izdevumu portālā www.la.lv!
