“Glaukoma ir acu slimība, no kuras patiešām var palikt akls,” televīzijas “RīgaTV 24” raidījumā “Dr. Apinis” sacīja RSU profesore, PSKUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.
Viņa sacīja, ka pašā sākuma stadijā ir grūti pateikt ir glaukoma vai nav nav glaukoma. Glaukomas diagnostikai ļoti svarīgs ir redzes lauka izmeklējums, skaidroja ārste, piebilstot, ka saviem pirmreizējiem klientiem vienmēr cenšas veikt šo izmeklējumu, lai noteiktu – vai ir redzes lauka bojājums vai nav.
“Glaukomas sākumā tiešām var būt tāda situācija, kad īsti nevar saprast ir glaukoma vai nav, bet jebkurā gadījuma cilvēkiem četrdesmit, piecdesmit gados ir svarīgi piefiksēt izejas datus – kāds ir spiediens, kāda ir redze, kāds ir redzes lauks. Kādi ir viņa tīklenes vai redzes nerva biezuma rādītāji. Un tad viņu atkal izmeklēt.
Varbūt tā tiks uzstādīta pēc gada, kad būs redzams, ka visi šie rādītāji tomēr progresē un paliek sliktāki,” pastāstīja Laganovska.
Neraugoties uz pētījumiem, joprojām nav noskaidrots, kāpēc daži cilvēki saslimst ar glaukomu un daži nē. Tāpēc ļoti svarīgs riska faktors ir iedzimtība.
“Mūsu uzskats ir, ka acu ārsts līdz sešdesmit gadu vecumam ir jāapmeklē vienu reizi divos gados, ja nav nekādu simptomu, bet pēc sešdesmit gadiem jādodas pie acu ārsta katru gadu. Ja mēs tā darīsim, visticamāk, glaukomu atklāsim savlaicīgi,” piepilda ārste.
Tāpat viņa uzsvēra, ka glaukoma parasti ir abpusēja slimība: “Glaukomai ļoti raksturīgi ir tas, ka viņa nekad nenorit abās acīs vienādi. Ja abās acīs ir vienāds spiediens, tas ir mazāk aizdomīgi uz glaukomu nekā, ja ir diference.”