Profesore: Cilvēkiem draud infoaptaukošanās 0
Autore: Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Maija Rozīte
Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja vairākas ģimenes, un par jēdzienu privātums vienkārši varēja aizmirst.
Taču, cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka digitalizācijas ietekmē šādā komunālā telpā ir nonākuši vairāk nekā 4 miljardi cilvēku visā pasaulē (interneta lietotāju skaits), no kuriem liela daļa apzināti vai neapzināti atver savas vannas istabas un guļamistabas durvis.
Neraugoties uz progresu un pozitīvām pārmaiņām, digitalizācijai ir arī virkne negatīvu blakņu. Lai gan digitalizācijai būtu jāsekmē dažādu jomu pieejamība, tā vienlaikus rada arī atstumtību un plaisu starp dažādām paaudzēm un sociālajiem slāņiem, iznīcinot privātumu.
Samazinās pieejamība
Digitalizācija skar visas mūsu dzīves jomas un rada būtisku ietekmi. Lai gan Pasaules Tūrisma organizācija īsteno politiku “Tūrisms visiem!”, tā norādot, ka tūrismam jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam, digitalizācijas ietekmē liela ceļotāju daļa tiek atstumta.
Joprojām pasaulē lielākā daļa tūristu ir vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt visā attīstītajā pasaulē ir novērojama sabiedrības novecošanās.
Un šīs paaudzes vidū daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri nelieto lielu daļu mobilo lietotņu un ir mazāk atkarīgi no mūsdienu tehnoloģijām.
Turklāt ir arī cilvēki, kuri apzināti cenšas samazināt tehnoloģiju lomu savā dzīvē, nevēloties atstāt pārāk dziļas digitālās pēdās vai vismaz atvaļinājuma laikā vēloties būt nesasniedzami.
Bet pasaulē aizvien straujāk aug to tūrisma objektu un pakalpojumu skaits, kuros reģistrēties, iegādāties biļeti un rezultātā redzēt tos klātienē, var tikai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aplikācijas.
Vēloties padarīt objektu pieejamību vieglāku un ātrāku, sekojot jaunās paaudzes vajadzībām, vienlaikus tiek atgrūsta cita sabiedrības daļa.
10 – 20 gados riska zonā nonāks 54% darbavietu
Kā jau minēju, digitalizācija skar ne tikai tūrismu, bet arī citas jomas, piemēram, privātumu. Patiesībā šobrīd, dzīvojot neatkarīgā, demokrātiskā valstī, mums ir vēl mazāk privātuma kā padomju laikos.
Cilvēki sociālajās vietnēs apzināti vai neapzināti dalās ar tik personiskām lietām, ka ir iespējams ne tikai iegūt visdažādāko informāciju par indivīdu, bet arī izmantot to negodīgi, tajā skaitā dažādām sociālām manipulācijām.
Ir jau apzināts, kādu milzīgu ietekmi digitalizācija atstās uz darba tirgu – izzudīs daudzas mums ierastās profesijas un to vietā parādīsies jaunas, līdz šim nezināmas.
Tiek prognozēts, ka Eiropā tuvākajos 10 – 20 gados riska zonā nonāks 54% darbavietu. Apdraudētas ir tādas profesijas kā biroju darbinieki, pārdevēji, celtniecībā un ražošanā strādājošie, arī finanšu un nodokļu pakalpojumu sniedzēji.
Visstraujāk izzūd tās darba vietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot vien mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes.
Papildus tam veidojas jauns nodarbināto slānis, ko sauc par mūsdienu galeru vergiem – nodarbinātie, kuri veic un veiks vienkāršu, monotonu darbu – ievadīs, savāks, apstrādās datus.
Uzvarētājs paņem visu
Mainās arī uzņēmumu tipi, un princips uzvarētājs paņem visu kļūst aizvien izplatītāks. Starptautiskajos un nacionālajos tirgos pieaug lielo tīkla uzņēmumu un koncernu ietekme.
Cilvēki jau šobrīd strādā aizvien attālinātāk, veidojas dažādas dalītas ekonomiskās darbības formas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs.
Daļa darbu nonāk t.s. pelēkajā zonā, kur netiek ievēroti līdzšinējie standarti un atbilstība darba aizsardzības un nodokļu politikas praksei, rezultātā radot negatīvu ietekmi uz nodarbināto aizsardzību un valsts sociālo un nodokļu sistēmu.
Īpaši apdraudēta ir sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas vienkārši netiks līdzi digitalizācijai.
Izmaiņas vērojamas arī darba raksturā, jo izplatās princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā. Tā ietekmē izzūd robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi.
Tas savukārt biežāk izraisa stresu un izdegšanu darbā. Ir novērots, ka šis jaunais darba raksturs vājina gan spēju strādāt komandā, gan mazina kolektīvo apziņa.
Būtiski palielinās arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes. Lai gan privātā izglītība pielāgosies ātrāk, digitalizācijas ietekme uz izglītību nenoliedzami būs jūtama.
Lielāku nozīmi iegūs prasme mācīties un pilnveidoties pašam, būt gatavam mācīties arī pēc augstskolas un sirmā vecumā.
Cilvēkiem draud infoaptaukošanās
Jau ir aktualizējusies tāda problēma, ko varētu dēvēt “sistēma pret indivīdu”.
“Atvainojiet, bet Jūs neesat sistēmā!” – šādu frāzi var nākties dzirdēt aizvien biežāk, un gadījumos, kad cilvēks nav kādā no e-sistēmām vai ir kāda sistēmas kļūda, viņš var arī nesaņemt nepieciešamo pakalpojumu, lai cik vajadzīgs tas arī nebūtu.
Tiek novērots, ka šādos darba apstākļos jaunās paaudzes vidū ir izplatītāks uzmanības deficīta sindroms, viņiem ir mazāka spēja iedziļināties procesos un problēmās, grūtāk veikt daudzpusīgus darbus un uztvert vairākas lietas vienlaikus.
Mainās arī sabiedrība. Pat esot kopā, cilvēki bieži vien ir vientuļāki, jo gluži vienkārši katrs ir savā sociālajā tīklā. Tā nav tāla nākotne, bet šodienas realitāte.
Savu viedokli internetā var paust jebkurš, kas noved pie situācijas, kad informatīvajā telpā saplūst meli un patiesība, reālā dzīve ar atspoguļoto. Cilvēki kļūst atkarīgi no informācijas.
Šī nepieciešamība visu laiku uzņemt jaunu informāciju (būt tīklā, ekrānā) tiek salīdzināta ar to pašu efektu smadzenēs, ko rada cukurs un našķi, prasot tos uzņemt vēl un vēl.
Tāpēc speciālisti jau šobrīd iesaka ļoti nopietni strādā pie savas informācijas diētas. Pārbaudiet, cik ilgi, sevišķi brīvajā laikā, jūs katrs spējat izturēt neatverot, neieskatoties kādā no ekrāniem!
Problēmas apzināšanas ir pirmais solis, lai to novērstu, tāpēc vērā ņemams ir pašlaik gatavotais Eiropas Pieejamības akts un citas aktivitātes, kas samazinās ne tika tās sabiedrības daļas atstumtību, kas netiek līdzi straujajai digitalizācijas attīstībai, bet centīsies novērst vai vismaz samazināt šī procesa negatīvās sekas.
