Franks Gordons: Profesora Rabkina pārvērtības 44
Avīzē “The Moscow Times”, kas diendienā iznāk angļu valodā un formāli tiecas “objektīvi informēt” šīs valodas pratējus Krievijā un pasaulē, 27. augustā lasāms Jakova M. Rabkina raksts ar nosaukumu “Kanādas “komunisma upuru” sagrāve”. Raksta autors, kurš kopš 1973. gada mīt Kanādā, nikni uzbrūk šīs valsts premjerministram Stīvenam Hārperam, kurš, kā zināms, pret Putina Krievijas impēriskās ekspansijas tieksmēm vēršas vēl krasāk nekā ASV prezidents Baraks Obama. Rabkina uztverē viens no premjerministra S. Hārpera “noziegumiem” ir tas, ka viņa vadītā Kanādas valdība atbalsta nodomu šīs valsts galvaspilsētas Otavas centrā uzcelt memoriālu “Komunisma upuriem”.
Rabkins ņirgājas par pašu memoriāla nosaukumu, norādot, ka “komunisms līdz šim bijis drīzāk kā vīzija, mērķis, iecerēta mirdzoša nākotne, nevis īstenota realitāte. Neviena valdība, vai tas būtu Maskavā, Pekinā vai Budapeštā, nav pasludinājusi komunisma uzvaru.” Tāpēc, mums skaidro Rabkins, pats jēdziens “komunisma upuri” esot aplams.
Tālāk seko Rabkina izlēciens pret Igauniju, kur atdzimstot fašisms (Kanādā dzīvo daudz emigrantu no Igaunijas. – F. G.) un kur Tallinas Okupācijas muzejā vienāda mērā nosodīts nacisms un komunisms. Rabkins gan Hārperam, gan baltiešiem pārmet, ka tie noniecinot Padomju Savienības izšķirošo lomu nacisma sagrāvē: PSRS taču “gandrīz trīs gadus vienatnē (!) cīnījusies pret nacismu, kamēr Rietumu sabiedrotie tikai 1944. gada jūnijā izsēdināja savus bruņotos spēkus Normandijā”. Rabkins, protams, noklusē to faktu, ka Anglija veselu gadu vienatnē cīnījās pret Lielvāciju, kurai Padomju Savienība kā uzticama sabiedrotā piegādāja degvielu, labību, mangānu…
Vārdu sakot, viss Jakova M. Rabkina raksts avīzē “The Moscow Times” ir tiešs vai pastarpināts Kremļa pasūtījums.
Kas tad ir šis Rabkins? Dzimis 1945. gadā Ļeņingradā, beidzis studijas Ļeņingradas universitātē un 1973. gadā, 28 gadu vecumā, emigrēja uz Kanādu, kur apmetās Monreālā. Pēc viņa turpmākajām gaitām spriežot, Kanāda viņam devusi patvērumu, jo tur viņš pievērsies intensīvai jūdaisma izpētei, kas tālaika Ļeņingradā netika atbalstīts. Nonācis brīvajā pasaulē un kļuvis par Monreālas universitātes profesoru, vēsturnieks Rabkins izcēlies, var teikt, starptautiskā mērogā – ar niknu cionisma apkarošanu un Izraēlas valstiskuma tiesību apšaubīšanu – it kā no klerikāla jūdaisma pozīcijām. Veselu vētru izraisīja viņa grāmata “Drauds no iekšienes. Jūdu opozīcijai pret cionismu ir 100 gadu”. Profesors Rabkins ir gaidīts viesis visur, kur dedzina Izraēlas karogus. Un tagad šis jau pasirmais vīrs, kuram Kanāda pirms 42 gadiem deva patvērumu, simtprocentīgi stājies Maskavas propagandas kalpībā.
