Profesionālo skolu pārvērtības: Priekuļu tehnikums audzēkņus vairs neuzņems 2
Jau nākamajā mācību gadā audzēkņus vairs neuzņems ne Priekuļu tehnikums, ne arī Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola. Abas izglītības iestādes tiks apvienotas vienā Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumā, kura struktūrvienības darbosies gan Cēsīs, gan Priekuļos.
No vienas puses, tas nav nekas jauns, jo Latvijā jau apvienotas gana daudzas profesionālās izglītības iestādes, veidojot tā sauktos profesionālās izglītības kompetences centrus: lielas, modernas profesionālās skolas. No otras puses: šis gadījums ir īpašs, jo pirmo reizi tiek apvienotas valstij un pašvaldībai piederošas izglītības iestādes.
Turklāt Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola būs jau trešā izglītības iestāde, ko pievieno Priekuļu tehnikumam.
Iepriekš pievienotajās skolās, pretēji iepriekš solītajam, mācības vairs nenotiek. Būtiski arī, ka visu reorganizāciju procesā Priekuļu tehnikums vismaz nosaukumā zaudējis lauksaimniecības specifiku un kļūs par tehnoloģiju un dizaina skolu.
“Apēda” Jāņmuižas un Ērgļu skolas
Tehnikuma pārvērtības sākās 2011. gadā, kad, reorganizējot Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un Jāņmuižas profesionālo vidusskolu, tika izveidots Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums.
Jāņmuiža kopš 2014. gada no nosaukuma jau pazudusi. Kādreizējās lauksaimniecības skolas ēkas lielākoties pamestas, jo mācības tur vairs nenotiek.
2015. gadā Priekuļu tehnikumam pievienoja Ērgļu profesionālo vidusskolu, solot saglabāt Ērgļos izglītības programmu īstenošanas vietas. Kopš šā mācību gada arī Ērgļos profesionālo izglītību vairs nevar iegūt. Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tas noticis “ekonomisku un demogrāfisku iemeslu dēļ”.
Pēc Ērgļu filiāles slēgšanas samazinājās audzēkņu skaits Priekuļu tehnikumā, jo tikai neliela daļa audzēkņu, kuri izglītojās Ērgļos, izlēma turpināt mācības Priekuļos. Šajā mācību gadā Priekuļu tehnikumā ir 550 izglītojamie, iepriekš bija vairāk nekā 700.
Pašvaldības maks par plānu
Savukārt Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu, ko iepriekš sauca par Cēsu profesionālo vidusskolu, 2011. gadā valsts nodeva pašvaldības pārziņā. Cēsu skolā pēdējos gados audzēkņu skaits ir stabils: ap 200. T
omēr Cēsu novada dome dod šo skolu valstij atpakaļ, jo citādi apvienošana nebūtu iespējama.
Kāpēc tā? Skaidro Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina: “Kad skolu pārņēmām, bija cerība, ka valsts turpinās pilnībā finansēt arī tās profesionālās skolas, ko pārņēmušas pašvaldības. Tas būtu loģiski, jo nav taču atšķirības, vai profesionālo izglītību iegūst valstij vai pašvaldībai piederošā skolā. Taču cerības nepiepildījās. Valsts finansēja tikai skolotāju algas, bet par stipendijām audzēkņiem, skolas un dienesta viesnīcas uzturēšanu un citām vajadzībām bija jāgādā pašvaldībai. Tas no mūsu budžeta prasīja pat 400 tūkst. eiro gadā, ko īsti nevarējām atļauties.”
Šo iemeslu dēļ pašvaldība pati piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrijai ņemt profesionālo vidusskolu atpakaļ. IZM, atzīstot, ka skolas šobrīd savā starpā nelietderīgi konkurē, jo daļa izglītības programmu abās skolās ir līdzīgas, piekrita skolu pārņemt ar nosacījumu, ka to apvieno ar Priekuļu tehnikumu.
IZM norāda, ka, piemēram, abās izglītības iestādēs var apgūt būvdarbu un programmēšanas prasmes, kaut Priekuļi no Cēsīm atrodas tikai sešu kilometru attālumā. Atšķirīgs abām skolām ir tas, ka Cēsīs tiešām vairākas programmas saistītas ar smalko dizaina un tehnoloģiju nosaukumu, piemēram, var apgūt apģērba un koka izstrādājumu dizaina, restauratora amatu u. c., bet Priekuļos no lauksaimniecības tehnikuma laikiem saglabājušās tādas izglītības programmas kā “Augkopība” un “Lauksaimniecības tehnika”.
Tomēr nav saprotams, kāpēc skolu nevarēja ar Priekuļiem apvienot jau 2011. gadā, ja jau skolas tik tuvu un tik konkurējošas. Tieši tajā laikā valstī notika visaptverošas profesionālās izglītības reformas un tika apvienotas daudzas, arī krietni tālāk viena no otras esošas skolas. Kāpēc vajadzēja to atdot pašvaldībai, lai tagad ņemtu atpakaļ? Uz to IZM ministrijas pārstāve Inta Bērziņa skaidru atbildi nesniedz, vien norāda, ka skolu pārņemšana pašvaldībām nav uzspiesta. Tātad Cēsu pašvaldība skolu pārņēmusi brīvprātīgi.
Cik daudz publisko resursu iztērēts, pārņemot skolu ar visiem tās īpašumiem nu jau divas reizes, uz to arī IZM skaidri neatbild.
Tāpat arī Cēsu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina nevēlas rēķināt, cik daudz līdzekļu tādējādi iztērēts nelietderīgi. Valdības rīkojumā par skolu apvienošanu teikts, ka pievienošanas izdevumus sedz tieši pašvaldība. L. Kokina uzsver, ka “mums nav kauns skolu atdot atpakaļ valstij”. Tas tāpēc, ka skola no valsts pārņemta “bēdīgā stāvoklī”, bet tagad tā ir modernizēta.
Tās sakārtošanā ieguldīti gan pašvaldības – Cēsu novada dome pat ņēmusi kredītu –, gan Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Dažādu projektu ietvaros skolas infrastruktūras uzlabošana un jauna mācību aprīkojuma iegāde gan joprojām turpinās. Lai to pabeigtu, būs nepieciešams līdzfinansējums 1,6 milj. eiro šogad, kas arī ar valdības lēmumu jau piešķirts Priekuļu tehnikumam, kurš nu pārņem Cēsu novada domes saistības par Cēsu skolas sakārtošanu. Nākamgad Priekuļu tehnikums projektu pabeigšanai varētu saņemt vēl 800 tūkst. eiro.
Būs jauns stadions un kopmītnes
Vai Cēsu pašvaldība nebaidās, ka šajā sakārtotajā skolā ar laiku vairs nenotiks mācības, tāpat kā skološanās pārtraukta Jāņmuižā un Ērgļos? “Nē, mūs tas nebiedē,” atbild L. Kokina. “Domāju, ka jaunieši arī turpmāk gribēs mācīties Cēsīs. Mūsu skola piedāvā iespēju modernā vidē apgūt modernas tehnoloģijas, jauniešus tas interesē.” Jāpiekrīt, ka pilsētai tomēr ir lielākas izredzes saglabāt izglītības iestādi nekā tādām salīdzinoši nelielām apdzīvotām vietām kā Jāņmuiža un Ērgļi.
Arī IZM sola, ka mācības turpināsies arī Cēsīs. L. Kokina piebilst: apvienotajam tehnikumam tieši Cēsīs top moderns stadions un būs arī dienesta viesnīca, proti, kopmītnes audzēkņiem.
Bijušais Priekuļu tehnikuma pedagogs Aleksandrs Lingarts toties uztraucas tieši par Priekuļu tehnikuma likteni: viņš uzskata, ka Priekuļu tehnikuma nosaukums arī ir zīmols, kas nu neatgriezeniski zaudēts. Bet “tehnoloģijas un dizains”, kas nu iekļauts nosaukumā, esot tikai tukšvārdība. Patiesi, vārds “dizains” iekļauts tikai divu izglītības programmu nosaukumos, bet jēdzienu “tehnoloģijas” var attiecināt gandrīz uz jebko! Tāpēc jāšaubās, vai jaunais, smalkais nosaukums izsaka izglītības iestādes būtību.
L. Kokina tam nepiekrīt: dizaina elementi esot teju visās izglītības programmās, arī pavāram, piemēram, jāapgūst ēdienu dizains. Par jauno nosaukumu esot vienojušās gan abas apvienojamās izglītības iestādes, gan pašvaldība un ministrija.
“Abās profesionālās izglītības iestādēs tiek īstenotas ar dažādu nozaru tehnoloģijām saistītas profesionālās izglītības programmas, savukārt dizains ir definēts kā stratēģiskas attīstības virziens, kas var veiksmīgi sekmēt vides ilgtspēju, zaļo ekonomiku un tautsaimniecības attīstību.
Tieši tāpēc jaunās izglītības iestādes nosaukums izvēlēts – Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, apvienojot tradicionālās izglītības, jauno tehnoloģiju un inovāciju mijiedarbību profesionālās izglītības izcilības veicināšanā,” skaidro I. Bērziņa.
IZM uzskata, ka abu izglītības iestāžu apvienošana ļaušot paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. Kurš vadīs jauno, apvienoto tehnikumu, pagaidām nav zināms. Uz direktora vietu tikšot rīkots atklāts konkurss.
IZM arī sola līdz 2020. gadam pabeigt profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un mācību satura modernizāciju. Paredzēts, ka pilnībā tiks modernizētas līdz pat 80% profesionālās izglītības iestāžu.
