“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dānijas universitātēs studentiem izglītība ir bez maksas, un uzsvars tiek likts uz neatkarīgu domāšanu un studenta personīgo atbildību. Apmēram puse mācību laika tiek atvēlēta projektu darbiem.
Pirms studēt – pastrādā
Dānijā ir astoņas universitātes, un augstāko izglītību šogad apgūst 150 000 studentu, tai skaitā arī jaunieši no ārvalstīm. Raksturojot tipisko dāņu studentu, Olborgas universitātes pasniedzējs Klauss Monrāds Splīds saka: “Pirms studijām lielais vairums jauniešu ir nostrādājuši vienu, divus gadus vai arī pāris gadus ceļojuši, lai saprastu, ko īsti vēlas darīt savā dzīvē. Uzsākot studijas, daudzi studenti turpina strādāt nelielus darbus.
Vidējais vecums studiju uzsākšanai Dānijā ir apmēram 21 gads. Viņi dzīvo kopmītnēs vai mazos dzīvokļos – ļoti maz jauniešu ir aizkavējušies vecāku mājās. Raksturīgi, ka studenti maina mācību programmas, līdz ar to no 1. kursā iesākušajiem konkrēto programmu pabeidz apmēram 60–70%. Salīdzinoši maz dāņu studentu meklē apmaiņu studijas ārzemēs. ”
Klauss Monrāds Splīds par pasniedzēju strādā jau 20 gadus, pats mācījies visu mūžu un ieguvis vairākas izglītības – lauksaimniecības zinātnē, komunikācijās un pētniecībā. Klausa viena no mācību metodēm ir dialoga veidošana ar studentiem, kas balstīta uz studenta iegūtajām teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, kas papildinātas ar prezentācijām. Studentiem patīk šis daudzveidīgais mācību process. Pēdējo gadu laikā universitātes ir daudz darījušas, lai atbalstītu video mācīšanas attīstību un kvalitāti. Lekcijas veido tikai nelielu daļu no mācību aktivitātēm.
Reizēm augstskolās studenti tiek pulcēti vienkopus no vairākām grupām un programmām, lai ietaupītu finanses, telpas un lektoru darbu. Mācības universitātēs notiek grupās no 30 līdz pat 300 studentiem.
Ne jau visiem studiju process ir veiksmīgs. Dāņiem ir raksturīgi neveiksmē nemeklēt vēl lielāku problēmu, bet saprast, kā to izlabot. Pasniedzējs Klauss, raksturodams savu darbu universitātē, saka: “Studentiem, kuri nav nokārtojuši eksāmenu, tiek doti norādījumi, kas ir bijis nepareizi. Viņi daudzus eksāmenus kārto digitāli, un tie tiek automātiski pārbaudīti, vai nesatur plaģiātu. Mutiski notiek grupu eksāmeni, kad ir bijis jāiesniedz kopīgi izstrādāts projekts.”
Latviešu studente stažējās pie pasaulslavena arhitekta
Lai arī Dānijā studentu prakses iespējas izsludina uzņēmumi un iestādes, un to ir simtiem, iegūt iespēju strādāt darbavietā ar vārdu un vispāratzītu reputāciju nebūt nav tik vienkārši.
Beatrise Šteina “Erasmus+” programmas ietvaros uz Dāniju aizbraucu kā Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras studente, un savu praksi sāka birojā “Bjarke Ingels Group”. Tie, kas pārzina dāņu dizainu, spēj novērtēt, ko nozīmē būt tiešā saskarsmē ar pasaulē slaveno Bjarkes Ingelsa arhitektu biroju, kurš atvēris filiāles Ņujorkā, Londonā un Barselonā, un projektējis divus mājokļu kompleksus, kas izraisīja ievērojami lielu un pozitīvu rezonansi starptautiskajā arhitektu sabiedrībā.
Beatrise saka: “Biju plānojusi Dānijā dzīvot sešus mēnešus, bet biju ļoti pateicīga, ka man piedāvāja pagarināt darba attiecības. Tā es Kopenhāgenā nodzīvoju gandrīz divus gadus. Strādāju ļoti internacionālā kolektīvā, lai gan vairākas reizes dzirdēju, ka tieši tāda esot Kopenhāgenas pieredze – dāņi, kas savā starpā runā angliski.
Man bija iespēja strādāt kopā ar vairākiem dāņu projektu vadītājiem, gribētu līdzināties viņiem punktualitātē. Pavadot garas stundas tik lielā birojā, brīžiem bija sajūta, ka esmu izolēta no visa, kas notiek ārpus biroja telpām. Darbā katra diena bija kā izaicinājums, kur pastāvīgi atrados jaunu zināšanu uzsūkšanas un pēc tam to pielietošanas situācijā. Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi.”
Dāņu studentiem katru mēnesi pienākas apmēram 600 eiro liela stipendija. Beatrisei, saņemot “Erasmus” stipendiju, “Bjarke Ingels” birojs maksāja arī nelielu algu. Kopā mēnesī sanāca ap 1200 eiro, kas Dānijā ir mazi ienākumi, bet iegūtā pieredze atsvēra šo trūkumu. Pēc universitātes beigšanas absolventi Dānijā parasti ātri atrod sev darbu.
Dānijā pēdējos gados tika aktivizēta jauniešu izvēle apgūt augstāko izglītību. Tagad šis vilnis ir pagriezies uz otru pusi, jo sāk trūkt amatnieku un meistaru. Līdz ar to daudzās augstākās izglītības programmās ir ieviesti jauni studentu skaita ierobežojumi.
