Profesionāla un neatkarīga juriste 0
Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Kristīni Krūmu valdība virza darbam Eiropas Padomes komisijā pret rasismu un neiecietību (ECRI). Kandidātei ir plaša juridiskā pieredze, viņa ir kritiska par ECRI ziņojumiem attiecībā uz Latviju un savulaik izteikusi šaubas attiecībā par ST spriedumu par Latvijas–Krievijas robežlīgumu un atteikšanos no Abrenes.
Amatam tiesnese pieteikusies, jo vēlas gūt jaunu pieredzi, kas noderēs arī Satversmes tiesneses amatā. Algu par darbību ECRI viņa nesaņems. Amatam bija pieteikušies seši kandidāti, kurus vērtēja konkursa komisija no dažādām ministrijām. K. Krūma ir dzimusi 1974. gadā, ieguvusi tiesību zinātņu maģistra grādu Lundas universitātē. No 1995. līdz 2006. gadam viņa strādājusi Ārlietu ministrijā. Uz ECRI virzītajai Latvijas pārstāvei ir arī plaša akadēmiskā pieredze – viņa vadījusi Latvijas Universitātē Starptautisko un Eiropas zinātņu katedru, kā arī pasniegusi lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā. Satversmes tiesas tiesneses amatā K. Krūma apstiprināta 2007. gada aprīlī. Lēmumu par K. Krūmas virzīšanu vērtēšanas komisija pieņēma vienbalsīgi. Latvijas eksperta vieta ECRI bija vakanta, jo tās vadītājs Nils Muižnieks kļuva par EP Cilvēktiesību komisāru. ECRI kompetencē ir izteikt ieteikumus, gatavot ziņojumus par problēmām rasisma un neiecietības novēršanā EP dalībvalstīs. K. Krūma man atzina, ka ECRI ziņojumi par situāciju valstīs atšķiras un nav izstrādāta juridiski korekta sistēma, kā tos gatavot, un šajā jomā viņa vēlētos veikt uzlabojumus.
“Pēdējie ziņojumi par Latviju ir mulsinoši. Tiek kritizēts, ka Latvijā tiesas atļāvušas leģionāru atceres dienas gājienu. Taču ECRI nav ņēmusi vērā, ka, neatceļot aizliegumus, varētu tikt pārkāptas pulcēšanās tiesības,” man sacīja K. Krūma.
Ziņojumu gatavošanā par Latviju viņa nevar piedalīties, taču var skaidrot Latvijas pozīciju. Paralēli darbam ST tiesnese arī Lundas universitātē Zviedrijā izstrādā savu doktora disertāciju, kuras tēma ir “Eiropas Savienības pilsonība, Latvijas pilsonība un trešo valstu pilsoņu statuss”. Disertācijā viņa analizēs, vai jālegalizē ES pilsonība trešo valstu pārstāvjiem, un kā piemēru pētījumā izmantos Latvijas nepilsoņu jautājumu, kā arī valsts sarežģīto vēsturi. Kā aktualitātes savā darbā ECRI tiesnese min jautājumus, kas pašlaik ir būtiski Eiropas kontekstā, – romu un imigrantu tiesības.
“K. Krūmas biogrāfija ir iespaidīga, un tā liecina, ka viņa ir augstas kvalifikācijas juriste. Publiskajā telpā man radies iespaids, ka viņa ir drosmīga un neatkarīga,” teic Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Kad Satversmes tiesa lēma par Latvijas–Krievijas robežlīgumu, K. Krūma uzskatījusi, ka tas neatbilst Latvijas Satversmei, un savu viedokli viņa paudusi atsevišķajās domās. Viņa uzsvērusi, ka ST spriedumā minētais termins “jauniegūtās teritorijas” ir jauns, un to, ka autoritatīvi pirmskara juristi par Abreni kā “jauniegūtu teritoriju” nav rakstījuši.
I. Mūrniece novēl K. Krūmai veiksmi, darbojoties ECRI, un aicina tajā aizstāvēt Latvijas intereses, skaidrojot jautājumus par pilsonības situāciju, kas saistīta ar Latvijas vēsturi. K. Krūmas kandidatūra vēl jāapstiprina EP ministru vietnieku komitejai.
