Viena no lielākajām profesionālajām skolām Latvijā nevar nomaksāt rēķinus 2
Ogres Valsts tehnikums, kas ir viena no lielākajām profesionālās izglītības iestādēm valstī, augošās pakalpojumu dārdzības dēļ pat nespēj nomaksāt visus rēķinus, atzīst tā direktore Ilze Brante.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) piekrīt, ka daudzas profesionālās izglītības programmas valsts šobrīd nefinansē atbilstoši to reālajām īstenošanas izmaksām. Tāpēc gaidāma profesionālās izglītības finansēšanas sistēmas maiņa. IZM jau iesniegusi attiecīgu informatīvo ziņojumu izskatīšanai valdībā, tomēr pagaidām tas vēl tiek saskaņots starp ministrijām un citām institūcijām.
Amata apguve izmaksā 3600 eiro gadā
Ziņojumā IZM atklāj, ka nepieciešams padarīt efektīvāku profesionālās izglītības finansēšanas sistēmu un izvērtēt, vai valsts piešķirtais finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai ir atbilstošs. Patlaban vienam profesionālās skolas audzēknim atkarībā no tā, kādu profesiju viņš apgūst, no valsts budžeta “seko” 627,76–2246,58 eiro gadā. Taču kopējais valsts piešķirtais finansējums uz vienu audzēkni ir lielāks – vidēji 3600 eiro.
Lētākās profesionālās izglītības programmas ir tās, kuru apguvei pietiek ar rakstāmgaldu un datoru, piemēram, “Vadība un administrēšana” vai “Sekretariāta un biroja darbs”. Dārgākās ir tās izglītības programmas, kuru apguvei nepieciešamas specifiskas, dārgas iekārtas vai liels resursu patēriņš. Piemēram, apgūt programmu “Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” ir teju divreiz dārgāk. Taču saskaņā ar valdības noteikumiem par profesionālās izglītības finansēšanu visdāsnāk finansētās ir tās izglītības programmas, kurās var apgūt ar mākslu, ar skaistumkopšanu, farmāciju un ārstniecību saistītas profesijas.
Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga kā vienu no dārgākajām pašas vadītajā skolā sauc tās programmas, kur jāstrādā ar metālu: darba procesā tiekot bojāts gan metāls, gan iekārtas, kas aizvien jāgādā no jauna. “Koeficienti, kas nosaka, cik dārga ir katra izglītības programma, noteikti jāpārskata,” teic direktore. “Jāņem arī vērā, ka profesijas mainās: gan tas, kā tās tiek apgūtas, gan veco profesiju vietā nāk jaunas.” Piemēram, vai visās profesijās ienāk robotikas un datorikas elementi, kas maina amata apguves izmaksas.
IZM pasūtīja pētījumu Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), lai noskaidrotu, kādas ir reālās izmaksas dažādu profesiju apguvei. IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere stāsta, ka līdz šim ieguldījumi dārgajās izglītības programmās veikti no Eiropas struktūrfondu finansējuma, taču ir skaidrs, ka skolu aprīkojums būs jāuztur un jāatjauno, tāpēc būtu jāpalielina valsts finansējums vismaz daļai profesionālās izglītības programmu.
Pētījumā arī secināts, ka darba vidē balstītā izglītība, kas pēdējos gados ienāk profesionālajās skolās un ļauj amatu apgūt uzņēmumā, daļā programmu izmaksā dārgāk nekā tradicionālā sēdēšana skolas solā. Piemēram, apgūstot ar transporta jomu saistītas profesijas, darba vidē balstītā izglītība gadā izmaksā gandrīz 3400 eiro, kamēr mācības pēc vecās sistēmas gadā izmaksā 2500 eiro. Savukārt izglītības programma “Datorika” uzņēmumā izmaksājusi vien 941 eiro, kamēr izglītības iestādē – pat 3600 eiro gadā.
Ogres Valsts tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka profesionālā izglītība ar katru gadu izmaksā aizvien dārgāk: “Visvairāk to jūtam tajās izglītības programmās, kas saistītas ar mežsaimniecību. Viena stunda pastrādāt ar harvesteru izmaksā pat 50 eiro, šī iekārta “apēd” 14 litrus degvielas stundas laikā! Elektrība vien mums šogad izmaksā par 3000 eiro dārgāk nekā pērn; saņēmu ziņu, ka arī atkritumu izvešana kļūs dārgāka. Kļūst grūti nomaksāt šādus rēķinus. Pieaugušo izglītošana, ko esam uzņēmušies, ienes papildu naudu, taču tagad arī sestdienās vajag apkuri, jāstrādā kafejnīcai, tas arī palielina izmaksas.”
Uzskaitīs absolventus
IZM iecerējusi ieviest profesionālajā izglītībā arī dažus pārvaldības un finansēšanas elementus, kas nesen ietverti augstākajā izglītībā.
Piemēram, snieguma finansējumu, kas paredz, ka daļa finansējuma skolām tiek piešķirta par konkrētu rezultātu jeb snieguma uzrādīšanu iestādes darbībā. IZM cer, ka tas mudinās profesionālās izglītības iestādes tiekties uz izcilību. Taču, kādas prasības skolām būs jāizpilda, lai tās varētu pretendēt uz snieguma finansējumu, vēl nav zināms.
Tāpat, līdzīgi kā top augstskolu absolventu reģistrs, plānots veidot arī monitoringa sistēmu par profesionālās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātību un ienākumiem.
Aptaujātās skolu vadītājas teic, ka absolventu gaitas tehnikumi cenšas noskaidrot arī šobrīd. Tomēr pareizāk būtu, ja visā valstī būtu vienota sistēma, kas ļautu spriest par absolventu nodarbinātību.
Cerības pašvaldību arodskolām
Nākotnē valsts varētu finansēt profesionālās izglītības ieguvi arī pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs, ja vien to piedāvātās izglītības programmas atbildīs noteiktiem kritērijiem. Tāds piedāvājums izstrādāts, jo Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret to, ka valsts tikai maksā pedagogu algas pašvaldībām piederošajās profesionālās izglītības iestādēs, bet nesedz citus šo skolu izdevumus, piemēram, aprīkojuma iegādi. Profesionālās vidusskolas pašvaldību pārziņā lielākoties nonākušas pēc tam, kad IZM, kārtojot profesionālo skolu tīklu, piedāvāja daļu skolu pārņemt pašvaldībām, pretējā gadījumā solot tās slēgt. Šobrīd profesionālās izglītības programmas tiek īstenotas sešās pašvaldību skolās.
IZM speciālisti secinājuši: kaut valsts daļēji finansē šīs skolas, tām nav iespēju ietekmēt ne to, kādām profesijām un kādā līmenī tās gatavo audzēkņus, ne to, cik audzēkņus uzņem. Tāpēc iecerēts ieviest sistēmu, kurā valsts finansētu arī pašvaldību skolu profesionālās izglītības programmas, ja tās sagatavos darba tirgum nepieciešamos speciālistus un ja šāda programma nav valsts profesionālajās skolās. Tāpat uz valsts finansējumu varētu pretendēt programmas, kas piedāvā pārkvalifikāciju reiz jau izglītotiem cilvēkiem un programmas, kas novērtētas kā ļoti labas. Vai piešķirt valsts finansējumu, lems IZM un darba devēju organizācijas.
Piemēram, Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho teic, ka šajā skolā uz valsts finansējumu noteikti varētu pretendēt izglītības programma “Restaurācija”, kurā apgūst mūra restaurāciju. “Protams, ka valstij būtu jāuzņemas profesionālās izglītības finansēšana arī šādās skolās,” viņa teic. Šobrīd Jelgavas novada pašvaldība atvēlējusi finansējumu gan audzēkņu stipendijām, gan jaunu iekārtu iegādei.
