Ko vari paveikt jau šodien, lai izvairītos no izdegšanas sindroma nākotnē? 11
Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļaus izvairīties no izdegšanas sindroma, ir darba un atpūtas līdzsvars, kā arī prasme sevi nepārslogot, pareizi nosakot veicamo darbu prioritātes. KBT terapeite, narkoloģe Ilze Maksima dalās ar dažām idejām, kā, ņemot talkā divas vienkāršas metodes, sevi iespējams atbalstīt jau šodien.
• 24 stundu plāns. Pirmais solis ir paskatīties uz tuvāko diennakti un tajā izlīdzināt slodzi un atpūtu – strikti ieplānot konkrētas atpūtas pauzes, līdzīgi kā skolas laikā starpbrīžus. Kaut lai aizietu pēc ūdens, paēstu vai vienkārši paskatītos ārā pa logu.
• Katrai dienai ir tikai 100 %. Otra metode palīdz prātā mazināt trauksmi par sajūtu “viss ir svarīgi”. Iztēlojies, ka tavas darbspējas kopā veido 100 % – ja vienam darbam nepieciešami 80 %, tad jebkam citam atliks 20 %. Un centies pie tā pieturēties – ja kaut kas neietilpst dienas 100 %, tad to pārcel uz citu dienu (un sevi par to nešausti), savukārt, ja uzrodas kāds jauns darbs, vadies pēc principa “ja es šodien darīšu šo, tad, kas būs tas, ko es nedarīšu?”.
“Stresa pilnos periodus, kad bezmiega nakts tiek kompensēta ar neskaitāmām krūzēm kafijas, ēsts netiek teju nemaz, bet vakaros sasprindzinājums mazināts ar devu alkohola, varētu dēvēt par “skriešanu ar tukšām baterijām” – tas ir jautājums nevis “vai”, bet drīzāk “kad” organisms vairs nespēs fiziski turēt līdzi. Rūpes par fizisko veselību iet roku rokā ar mentālo labbūtību, tāpēc pašpalīdzība šādos brīžos ir līdzīgi kā būt atbalstošam vecākam sev pašam – nostabilizēt ikdienas ieradumus un pieskatīt pašam sevi, lai tiešām tiek paēstas pilnvērtīgas maltītes, uzņemot optimālu daudzumu vitamīnu un minerālvielu, dzerts ūdens, atvēlēts laiks fiziskajām aktivitātēm, ievērots regulārs diennakts ritms un miega higiēna,” papildina “Apotheka” sertificētā farmaceite Fleišmane.
