“Profesiju atzīšana ES joprojām nav notikusi.” Egle skaidro, ar kādu diskrimināciju ārvalstīs saskaras darbaspēks no Latvijas 72
“Patiesībā daudzi augstas kvalifikācijas cilvēki izvēlas šo emigrāciju. Un, ja mēs pēc tam paskatāmies, kas ir tās darbavietas, kurās viņi strādā, tad mēs redzam to, ka Eiropas Savienībā (ES) joprojām pastāv diskriminācija,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Latvijas Biznesa savienības priekšsēdētāja, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar jaunu emigrācijas vilni prom no Latvijas.
“Joprojām ir vesela rinda profesiju, kas netiek atzītas. Tā ir ārstniecības joma, tā ir farmācijas un izglītības joma. Tātad šī profesiju atzīšana ES joprojām nav notikusi – būvniecībā, tur un tur…Cilvēki ar augstu kvalifikāciju no Latvijas, aizbraucot uz citu zemi, viņi nevar šo kvalifikāciju apliecināt un dabūt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu. Un tas nozīmē, ka viņš ir spiests strādāt šos mazāk apmaksātos darbus,” skaidroja Egle.
Tā ir viena problēma – par to vajadzētu iestāties par “saviem cilvēkiem”, viņa piebilda. Īpaši medicīnas jomā tas būtu jādara, ja cilvēks Latvijā ir studējis medicīnu sešus līdz astoņus gadus.
“Un viņam ir jāsāk citā ES dalībvalstī pierādīt visu savu profesionālo kvalifikāciju no nulles, tad tas nebūtu taisnīgi pret to cilvēku. Tā ir viena puse, bet otra puse – tas ir jautājums par to, cik efektīvi mēs esam investējuši šo cilvēku izglītošanā? Jo ir ļoti daudz šīs te budžeta vietas, cilvēki ir saņēmuši šo finansējumu arī no valsts – viņi ir izglītojušies, bet atbilstoši savai kvalifikācijai viņš darbu nav saņēmis. Jo, ja viņš joprojām plāno atgriezties Latvijā, un, protams, ja viņš vēl arīdzan plāno maksāt nodokļus Latvijā, saņemt pensiju Latvijā, tad Latvija arī no tā iegūtu – tas cilvēks būtu augstākas kvalifikācijas profesijā strādājis,” komentēja Egle TV24 raidījumā “Preses klubs”, runājot par Latvijas iedzīvotāju problēmām ES darba tirgū.
Šī visa varbūt esot uzskatāma par tādu “tehnisku lietu”, bet vēl ir kāda svarīga lieta – Latvijā sāk pietrūkt augstas kvalifikācijas speciālisti. Viņu trūkumu izjūt nu jau arī aizsardzības un drošības nozarē, sacīja Egle.
“Šobrīd, diemžēl, nāk tāds periods, kad federācijas [Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija – red.] biedri saka: mēs vairs nevaram jaunus projektus pacelt, jo mums vienkārši vairs nav cilvēku. Un tie ir augstas kvalifikācijas cilvēki, kas mums ir nepieciešami. Līdz ar to tas nav tikai būvnieks – tie ir arī inženieri, un īpaši militārā jomā tas nāk arvien vairāk un vairāk…Programmēšana – tās arī ir augstas kvalifikācijas un augsti apmaksātas profesijas. Tas izaicinājums ir ļoti liels,” komentēja Egle. Laba ideja varbūt ir tā, ka arī būtu aktīvāk jāstrādā ar šīm privātajām darbaspēja rekrutēšanas aģentūrām, lai piesaistītu darbiniekus no tām valstīm, kur saredzam šo perspektīvu Latvijai piesaistīt darbaspēku. “Varbūt tai ir jābūt arī tādai valsts atbalstītai politikai,” rezumēja Egle, diskutējot par Latvijas darbinieku diskriminēšanu ES darba tirgū un darbaspēka trūkumu tepat uz vietas Latvijā augsti kvalificētās profesijās.
