Profesijas kļūst sarežģītākas. Saruna ar karjeras konsultanti Diānu Šķēli 0
Šodien sākas Karjeras nedēļa, kuras laikā Latvijas izglītības iestādēs tiks rīkoti pasākumi profesiju iepazīšanai un izvēlei, piemēram, radošās darbnīcas un diskusijas, kurās akcentēta mākslīgā intelekta un tehnoloģiju loma nākotnes profesijās.
Liela loma tālākās profesijas izvēlē ir karjeras izglītībai, tāpēc vismaz daļā Latvijas skolu darbojas karjeras konsultanti. Viena no viņiem ir Diāna Šķēle, kura strādā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Šogad viņa saņēmusi Valsts izglītības attīstības aģentūras balvu kā gada cilvēks karjeras atbalsta jomā izglītības iestādēs.
Karjeras konsultants ir salīdzinoši jauna profesija. Kā līdz tai nonācāt?
Tā ir viena no jaunākajām profesijām, kas profesiju klasifikatorā iekļauta tikai 2013. gadā. Pirms kļuvu par karjeras konsultantu, 31 gadu biju nostrādājusi par bioloģijas skolotāju Salaspils 1. vidusskolā, kuru arī pati savulaik absolvēju.
Vienmēr biju arī klases audzinātāja. Reiz tikos ar kāda 9. klases skolnieka mammu un vaicāju, vai viņa zina, kas dēlu interesē. Mamma apmulsa un atbildēja, ka nekas neinteresē. Kad tam nenoticēju, atzina, ka dēlu interesē datori. Sapratu, ka bieži vien vecāki uz saviem bērniem skatās diezgan virspusēji un nezina viņu intereses vai arī nezina, kāpēc tās ir tādas, kādas ir.
Kā klases audzinātāja biju secinājusi: jo ātrāk skolēni saprot, ko grib darīt dzīvē, jo viņiem vieglāk pabeigt 9. klasi. Savukārt tie, kuri nesaprot, kāds būs tas nākamais solis pēc pamatskolas, nemācās un dara visādas muļķības, jo nav skaidrs, kādam nolūkam jāmācās un ko tālāk darīt. Tas ir nenormāls izmisums, ja zini, ka tūliņ jāpieņem lēmums, bet nezini pat virzienu, kurā skatīties.
Ir arī vecāki, kuri nepalīdz izlemt, bet saka: esi liels, lem pats. Vecāki arī mūsdienās ir sprukās. Kādreiz profesiju bija mazāk un tās bija vienkāršākas: visi skaidri zinājām, ko dara pārdevēji vai skolotāji.
Tagad ne tikai nākušas klāt jaunas profesijas, tās kļuvušas arī sarežģītākas. Piemēram, skolotājs nu bieži vien ir gids, menedžeris, projektu vadītājs, draugs… Jebkura profesija mūsdienās transformējas un kļūst nevis vienkāršāka, bet multiplāka.
Otrs iemesls, kāpēc sāku domāt par karjeras izglītību, bija mans dēls, kurš tolaik mācījās 8. klasē. Ņemot vērā viņa intereses, viena no piemērotām profesionālām jomām būtu sporta žurnālistika, bet dēls nezināja, ko dara sporta žurnālists. Tad man atvērās acis un sapratu: kaut arī uzskatām, ka pusaudži visu zina, tā nebūt nav. Ja zina, tad zina virspusēji.
Trešais pamudinājums bija Holanda tests, kas parādīja, ka man piemērotas profesijas būtu izglītības konsultants un karjeras konsultants.
Kad painteresējos par šīm jomām, sapratu, ka mani tas tiešām interesē. Tieši tobrīd augstskolas sāka īstenot pilnīgi jaunu maģistra studiju programmu izglītības vadībā ar kvalifikāciju “Karjeras konsultants”. Iestājos budžeta grupā. Studējot vēl vairāk pārliecinājos, ka tas viss mani tiešām ļoti saista, piemēram, darba tirgus, psiholoģija. Pabeidzu augstskolu kā viena no pirmajām karjeras konsultantēm Latvijā.
Vai tagad strādājat tikai kā karjeras konsultante?
Jā, man tagad ir viens vienīgs krēsls. Bioloģija joprojām ir mana profesionālā mīlestība, taču no tās nācās atvadīties. Agrāk biju vienlaikus bioloģijas skolotāja, klases audzinātāja, pulciņu un zinātniski pētniecisko darbu vadītāja, kā arī karjeras konsultante.
Tas viss pilnā slodzē! Izdegu. Turklāt, ja galva pilna ar bioloģiju, ar klases audzināšanu, nevari iet dziļumā. Šobrīd to varu, un tas ir tas, kas man patīk.
Konsultējot par karjeras jautājumiem, sapratu, ka patīk šī privātā saruna, visu savu spēku koncentrējot uz vienu cilvēku, nevis vienlaikus koncentrēties uz 30 bērniem, kā tas bija jādara kā bioloģijas skolotājai.
Biju pavisam prom no skolas, jo ap 2013., 2014. gadu visi runāja, ka skolā vajag karjeras konsultantu, bet finansējuma, lai apmaksātu šo darbu, nebija. Nodarbinātības valsts aģentūrā konsultēju jauniešus bezdarbniekus. Tikai tad sapratu, kas notiek ar mūsu jauniešiem, kad viņi pabeidz skolu.
Mani klienti bija gan jaunie tēti, jaunās mammas, gan tie, kas jau agrā vecumā kādā jomā sasnieguši griestus, gan tie, kas neko nav sasnieguši. Jauniešu bezdarbs ir sekas. Cēloņi ir šeit, skolā.
Tāpēc biju gatava atgriezties skolā. Turklāt biju secinājusi, ka esmu izglītības sistēmas cilvēks, jo tā ir ārkārtīgi radoša vide. Karjeras konsultācijas skolā ir ideāla niša, kur varu būt klāt jauniem cilvēkiem, bet kur man nevajag nevienu mācīt vai vērtēt.
Ko skolā dara karjeras konsultants?
Tās ir gan grupu, gan draugu, gan arī individuālās konsultācijas. Skolēniem vispirms jautāju, kāpēc esi atnācis, kā es tev varu palīdzēt, kas ir tas, kas tevi interesē un ko tu savā dzīvē gribi darīt. Uzdodu gan ērtus, gan neērtus jautājumus, ejot dziļāk personībā.
Gadās, ka jauniešiem vajag vienkārši parunāties. Jo ikdienā visi ir tik skrienoši, bet te ir tā vieta, kur stundu vai pat ilgāk vari runāt tikai par sevi. Ar neitrālu cilvēku bieži vien arī ir vieglāk parunāt.
Nekad nesāku ar testiem. Tests ir tikai viena no metodēm, kas apstiprina to, kas izkristalizējies dzīvajā sarunā.
Šajā skolā ir ļoti spēcīgi intelektuāļi, ārkārtīgi talantīgi un fantastiski jaunieši, kuriem bieži vien aizmugurē ir arī spēcīgas ģimenes.
Līdz ar to, ja jaunietis caur savas ģimenes resursiem, caur mācību stundām, projektiem, brīvprātīgo darbu un interešu izglītību sadzird sevi un saprot, kas viņu patiesībā interesē, viņam nav vajadzības pie manis nākt, viņš jau zina, ko grib darīt savā dzīvē.
Labi, ja ģimenē jaunieti saprot un palīdz viņam izvēlēties, sliktāk ir, ja uzspiež nākotnes ceļu. Gadās, ka vecāki savus sapņus mēģina piepildīt caur bērniem vai mēģina noturēt viņus kādas dinastijas profesijas ietvaros. Tādos gadījumos, ja bērns ir pietiekami spēcīga personība, viņš saprot, ka nav riktīgi, un nāk tomēr pie manis runāties.
Gadās arī, ka jaunieši dzīvo ilūzijās par kādu profesiju, nezinot, ko patiesībā nozīmē šo darbu darīt. Tad varu ieteikt jaunietim, kā papētīt šo profesiju dziļāk. Tas ir iespējams kaut vai Ēnu dienās, kur var redzēt arī darba vidi, kādā attiecīgais profesionālis strādā.
Visgrūtāk profesiju izvēlēties tiem, kuri ir talantīgi visās jomās. Tādos gadījumos ar jauniešiem runāju par dzīves jomām: profesionālā karjera ir tikai viena no jomām, kurās var realizēt savas intereses. Tātad, ja interešu daudz, daļu atstāj naudas pelnīšanai, bet daļu brīvā laika aktivitātēm.
Un ar laiku tas var mainīties: profesija kļūt par vaļasprieku, bet vaļasprieks par to, ar ko var pelnīt naudu. Dažkārt vienā profesijā var apvienot vairākas intereses. Piemēram, ja interesē grāmatvedība un medicīna, var strādāt grāmatvedībā kādā medicīnas institūcijā.
Jauniešiem jāiemāca, ka dzīve ir ceļojums, kurā daudz kas var mainīties.
Palīdzu jauniešiem tikt klāt viņu resursiem un noticēt, ka tie ir paša resursi.
Ģimnāzijā vidusskolas posmā ir dažādas diezgan atšķirīgas izglītības programmas: vienā vairāk sagatavo tālākām medicīnas, farmācijas, veterinārijas, vides studijām, bet otrs ir uzņēmējdarbības modelis. Pirms 10. klases jāpalīdz skolēniem arī izvēlēties piemērotāko izglītības programmu vidusskolā.
Taču ne visi jaunieši, kuri nezina, ko izvēlēties, atnāk pie manis, jo karjeras konsultācija skolā nav obligāta. Jēgpilna šī konsultācija ir tikai tad, ja cilvēks pats to vēlas.
Ļoti cieši sadarbojos ar klašu audzinātājiem: viņi mani aicina stundās. Piemēram, tematiskās stundās stāstu par sevis izzināšanas metodēm. Vai arī klasi sadalām grupās: audzinātājs klases stundā strādā ar 20 bērniem, bet 10 nāk pie manis.
Sadarbībā ar sociālo zinību skolotāju gatavoju jauniešus Ēnu dienām. Mūsu skolā visiem 7. līdz 11. klašu skolēniem tajās jāpiedalās. Taču, lai dalība Ēnu dienās būtu pilnvērtīga, vispirms izrunājam, kas ir Ēnu diena, kāda tai ir jēga. Lai nav tā, ka iet tikai pie vecākiem uz darbavietu…
Un nepiesakās ēnot tikai Valsts prezidentu vai ministrus…
Izvēlei jābūt apzinātai. Taču mācām rakstīt arī motivācijas vēstuli, lai mūsu skolēniem būtu lielākas izredzes ēnot tur, kur ir liela konkurence. Tāpat mācu uzdot jautājumus, intervēt ēnojamo personu. Sagaidām no skolēniem refleksiju par Ēnu dienu: kāpēc tieši to gāji ēnot, ko tur ieguvi, ko esi sapratis par attiecīgo profesiju?
Darba skolā ir daudz, ārzemēs uz skolu ar šādu skolēnu skaitu (Rīgas 3. valsts ģimnāzijā 2019. gada 1. septembrī bija 765 skolēni. – I.K.) ir pat četri karjeras konsultanti.
Vai varat pastāstīt par tendencēm: par kādām profesijām interesējas mūsdienu jaunieši?
Varu runāt par to, ko esmu novērojusi šajā skolā. Veidoju statistiku par to, kādas studijas izvēlējušies mūsu absolventi. Populāra izvēle ir medicīna, kā arī vadība un uzņēmējdarbība. Šogad daudzi izvēlējās arī informācijas tehnoloģiju studijas, kā arī ekonomiku un finanses. Izvēlas arī kultūras jomu, jurisprudenci, būvniecību un transportu. Pieaug tendence studēt ārpus Latvijas.
Vai mūsdienu jauniešiem svarīgāk, lai profesija būtu ienesīga vai interesanta?
Es ārkārtīgi priecājos, ka arvien vairāk jauniešu meklē to, kas atbilst viņu interesēm. Protams, joprojām ir arī jaunieši, kuru mērķis ir labi pelnīt, bet tās ir viņu ambīcijas; lai jau cenšas piepildīt. Tikai nevajag aizmirst, ka visām dzīves jomām jābūt līdzsvarā, ne tikai finansiālajai situācijai. Domāju, ka tā būs mūžīga dilemma, ko izvēlēties – finansiālo vai garīgo labklājību. Jāmeklē līdzsvars.
