Profesija jāizvēlas pārdomāti 0
Gadu pēc tam, kad Eiropas Komisija vērsa Latvijas valdības uzmanību uz to, ka mūsu valstī ir pārāk liels jauniešu bezdarbs, situācija nav būtiski uzlabojusies.
Arī visā Eiropas Savienībā (ES) jauniešu bezdarbs ir viena no daudz apspriestām tēmām. Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir nepilni 30 procenti. Tas ir augsts uz citu Baltijas valstu un ziemeļvalstu fona, kamēr Eiropas dienvidos pat puse jauniešu ir bez darba. Secināts, ka nepieciešams uzlabot jauniešu karjeras izglītību. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pērn veiktā aptauja liecina, ka 17 procentiem jauniešu viņu dzīvesvietas tuvumā nav pieejams karjeras konsultants, bet 45 procenti nav informēti par iespēju tādu satikt. Par veiksmīgu jauniešu karjeras attīstību gan atbildīga ne vien IZM, bet arī Labklājības ministrija (LM). Lai spriestu, kā risināt jauniešu bezdarba problēmas, pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājuma kopā bija sanākušas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Jauniešu padomes pārstāvis Edgars Grigorjevs teica, ka patlaban nav vērojama ministriju sadarbība situācijas uzlabošanai. Taču, lai situāciju uzlabotu, pietiktu pat ar to vien, lai visiem jauniešiem būtu pieejama kvalitatīva informācija par darba tirgus pieprasījumu šobrīd un nākotnē.
Ilgtermiņa darba tirgus prognozi, ko katrs var izpētīt internetā un secināt, kādas profesijas būs pieprasītas pēc vairākiem gadiem, izstrādā Ekonomikas ministrija. Tā atrodama šajā vietnē http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf.
Valstij jānodrošina
Latvijā liela daļa – 70 procenti – jauniešu bezdarbnieku ir bez pienācīgas izglītības: pāragri pametuši skolu un nav ieguvuši profesionālo kvalifikāciju. IZM cer: situācija varētu mainīties, ja vairāk jauniešu izvēlēsies pēc pamatskolas pabeigšanas doties uz profesionālās izglītības iestādēm. Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norāda: jau pašreiz jaunie bezdarbnieki jāatgriež skolas solā.
LM pārraudzītā Valsts nodarbinātības aģentūra gan piedāvā jaunajiem bezdarbniekiem arī subsidētās darba vietas, kursus, apmācības, praksi pie darba devēja. I. Lipskis arī teica, ka tie jaunie cilvēki, kam ir kvalifikācija, bieži vien netiek pieņemti darbā, jo viņiem trūkst darba pieredzes.
Pēc Eiropas Komisijas uzstādījuma jauni cilvēki līdz 25 gadiem nedrīkst būt nenodarbināti ilgāk par četriem mēnešiem. Šajā laikā valstij viņi vai nu jānodrošina ar darbu, vai ar iespējām izglītoties. Iepriekš, piemēram, lai iesaistītos prakses programmā, Latvijas jaunajam bezdarbniekam vajadzēja būt bez darba vismaz sešus mēnešus. Tagad noteikts, ka pietiek ar četriem mēnešiem.
Naudu – sekām vai novēršanai?
Iecerēts, ka nākamajā ES finanšu plānošanas periodā Latvija saņems 80 miljonus latu jauniešu bezdarba mazināšanai. E. Grigorjevs pauda, ka arodbiedrības iebildīs, ja visa nauda tiks Nodarbinātības valsts aģentūrai, jo tā cīnās ar sekām, kad jaunietis jau kļuvis par bezdarbnieku. Drīzāk finansējums būtu nepieciešams jauniešu izglītošanai par karjeras izvēli, kamēr viņš vēl skolā. Patlaban tikai 8. klasē sociālo zinību blokā trīs mācību stundas ir veltītas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. Skolām trūkst finanšu karjeras konsultantu algošanai. Jau gandrīz divus gadus tām atļauts ieviest šādu amatu, taču patlaban karjeras konsultanti strādā vien 54 vispārizglītojošajās skolās.
IZM Politisko iniciatīvu departamenta direktore Līga Lejiņa bilda, ka patlaban karjeras izglītības sistēmas pilnveidošanai piešķirti 1,4 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, kā arī notiekot sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējuma piešķiršanu karjeras izglītībai.
Viņa arī sacīja, ka par karjeras izvēli bērni var sākt domāt pat jau bērnudārzā, kurā mazuļiem stāsta par dažādām profesijām.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) grasās izveidot interneta multimediju vietni “Profesiju pasaule”, kurā jaunieši varēs virtuālā vidē iepazīties ar darbu dažādos uzņēmumos. IZM darbojas darba grupa, kas spriež, kā pilnveidot karjeras izglītību.
VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma sacīja, ka par karjeras iespējām jaunieši var vairāk uzzināt arī karjeras nedēļā, kas šogad notiks desmit pilsētās.
Viedokļi
Kā jūsu skolā notiek skolēnu izglītošana par karjeru?
Silvija Herca, karjeras konsultante Kuldīgas centra vidusskolā: “Stundās kopā ar audzinātājiem stāstu par karjeras veidošanu, piemēram, par to, ka jāveido karjeras plāns. Proti, jāsaprot, kuru profesiju varētu izvēlēties, kādas prasmes būs vajadzīgas, kādiem mācību priekšmetiem jau skolā jāpievērš pastiprināta uzmanība. Lai noskaidrotu bērna talantus, pildām testus. Skolā bērnus par karjeras jautājumiem sākam informēt no 5. klases, bet ēnu dienās bērni mēdz piedalīties jau no 1. klases – viņiem ļoti patīk.”
Liene Purgaile, karjeras konsultante Valmieras Valsts ģimnāzijā: “Regulāri rīkojam tikšanās ar ģimnāzijas absolventiem, kuri stāsta skolēniem par savu darba pieredzi. Ēnu dienās aktīvi piedalās ne vien vidusskolēni, bet arī pamatskolēni. Pērn pilsētā notika arī karjeras nedēļa, kurā skolēni gan varēja uzzināt par izglītošanās iespējām tuvākajā apkārtnē, gan apmeklēt vietējos uzņēmumus. Skolēnu intereses un spējas noskaidrojam, pildot testus.”
