Profesija – deguns : “Dzintara” parfimēres darba aizkulises un smaržu mode 0
Kam pēc darba dienas burvīgi smaržo āda tikai tāpēc vien, ka smaržu molekulas lidinās darba telpas gaisā? Pareizi – parfimēram. Natālija Stasjukeviča ir šīs retās profesijas pārstāve. Viņa strādā uzņēmumā “Dzintars”, jo kur gan vēl lai liek lietā savas izcilās smaržu noteikšanas spējas?
Tā nu reiz ir profesija, kur nav nekādas demokrātijas. Jā, tā domāta tikai izredzētajiem. Vienkārši un skaidri – par parfimēru ir jāpiedzimst. Vai Natālija jau kopš mazotnes apzinājās savu Dieva dāvanu – degunu?
“Esmu dzimusi, augusi Rīgā, bet bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Baltkrievijā. Viņai mājas numurs bija 1., un tālāk pletās lauki, pļavas, meži… Jutu, kā smaržo labība, rudzupuķes, kā smaržo siens. Tomēr tā speciāli par smaržām nedomāju. Kad studēju Bioloģijas fakultātē, bijām praksē Kolkas ragā. Paši gatavojām pusdienas, un reiz ēdiens palika pāri. Nākamajā dienā gribējām to apēst, tomēr sākām prātot, vai ir vēl svaigs. Un tad mans kursabiedrs ieteicās: lai deguns to paosta! Un skatījās uz mani. Nesapratu, kāpēc gan viņš tā teica. Vai tad tā nav, kursabiedrs taisnojās, tu vienmēr saki – tas smaržo tā un tas atkal tā. Līdz tam es pati to nebiju piefiksējusi. Man pat sapņos nerādījās, ka reiz strādāšu “Dzintarā”. Tikai pēc studiju beigām izlasīju sludinājumu, ka uzņēmums aicina darbā parfimēru, un nolēmu pamēģināt,”stāsta Natālija.
Un tā nu “Dzintars” kļuva par Natālijas pirmo darba vietu, kur nu jau aizritējuši pieci gadi. Draudzenes, uzzinot, ka Natālija strādā smaržu un kosmētikas jomā, sarosījušās: ahā, tagad tu mūs visus saodīsi, smejas Natālija. Un tiešām, darba dienas beigās viņa nevar savu degunu reizē ar balto uzsvārci nolikt ģērbtuvē.
Vai nav grūti braukt trolejbusā vai apmeklēt teātri un operu, kur ir tik daudz smaržu informācijas? Natālija teic, ka tas netraucē, ārsti taču arī sabiedriskās vietās nedomā, kāda kuram slimība. Protams, Natālija jūt, vai garām pagājusī dāma uzvējo jasmīna vai mimozas notis. Un, lai gan ir pieņēmums, ka gaišmates ar zilām acīm lieto svaigus ziedu, bet tumšmates – rūgtākus un pikantākus aromātus, tomēr sievietes smarža var arī maldināt. Varbūt tāpēc, ka mūsdienās ražo tik daudz jaunu smaržu, sievietes pamēģina gan vienu, gan otru, trešo. Varbūt ne vienmēr var atļauties jaunu kleitu, bet var eksperimentēt ar smaržām, domā Natālija.
Bet vai tagad, strādājot “Dzintarā”, viņa pati drīkst smaržoties? Ne vien drīkst, bet pat gribas un vajag. Natālija iesmaržojas gan ar citu firmu ražojumiem, jo jāzina, kas notiek nozarē, gan ar “Dzintara” topošajiem aromātiem, lai izmēģinātu uz savas ādas un zinātu, cik tie būs noturīgi.
“Mūsu parfīmi, protams, ir vismīļākie, tie ir kā mūsu bērni, tapuši kopdarbā laboratorijā. Lepojamies ar “Operu” – tās ir trīs augsta līmeņa smaržas. Esmu piedalījusies arī piecu vīriešu aromātu tapšanā. Kā jāsmaržo vīrietim? Labi! Vīrieša aromāta sākuma notīm noteikti jābūt svaigām, dārgām, ar koksnes notīm. Galvenais vērtētājs ir mūsu uzņēmuma vadītājs Gerčikova kungs. Viņam ir unikāls deguns, atceras visas smaržas, eļļas, nianses… ” atklāj Natālija.
Viņas darba diena paiet, ne tikai veidojot jaunus aromātus un kosmētikas smaržu kompozīcijas, ko pievieno krēmiem, lūpu krāsām, šampūniem. Jāosta ir viss, kas nokļūst rūpnīcā, – kārbiņas, pudelītes, iepakojums. Tas nu gan ir pārsteigums! Vai tad plastmasas kārbiņai ir kāda smarža? Natālija tikai pasmaida par pašsaprotamo un skaidro – ja kārbiņai ir smarža, tad tajā krēmu noteikti nedrīkst likt. Vēl jāosta arī visas izejvielu partijas, kas nonāk uzņēmumā, vai tās atbilst pieņemtajam etalonam. Bet nu radošākā un patīkamākā nodarbe ir smaržu komponēšana, kur simfonijā vienojas no desmit līdz pat astoņdesmit sastāvdaļām. Kur var rast iedvesmu jaunām smaržām?
“Man ļoti patīk ceļot, jo tad vienmēr var atklāt ko jaunu. Septembrī biju Sicīlijā. Ar auto izbraukājām visu salu. Pirmajā vakarā bija jau tumšs, kad gājām pastaigāties. Jūtu – interesanta smarža. Nevaru saprast, no kurienes tā plūst. Blakus savdabīgs koks ar sēkliņām, kas izskatās pēc vīnogu ķekara, tikai miniatūrā. Tumsā nespēju saskatīt, kādā krāsā tās ir, bet smarža ļoti interesanta. Nākamajā dienā viesnīcas saimniekam vaicāju, kas tā ir par smaržu? Izrādās, rozā piparu koki, tie bija visā salā un šī brīnišķīgā smarža arī. Tā ir unikāla – pasalda, parūgta garšvielu smarža, bet tik izteikta un stipra, ka to jūt pat pastaigājoties,” parfimēre atceras ceļojumu.
Bet kā ir pareizi jāsmaržo daudzum daudzās pudelītes darba vietā? Testēšanas papīrītis ar aromātu sākumā jāosta sekli, tad dziļāk un dziļāk, un tad var atpūsties un piefiksēt receptūru datorā. Kad Natālija piekūst, viņa mazliet pastaigājas, iedzer ūdeni. Kafiju kā smaržu veikalos gan profesionāļi neosta. Pēc atpūtas atkal jāķeras pie ostīšanas, jo svarīga jau ir ne tikai aromāta pirmā nots, bet arī sirds notis, beigu notis.
Jāzina, kā aromāts atklājas ilgākā laikā, vai ir panākta harmonija. Bet arī tad, ja smarža parfimēriem ir izdevusies un patīk, tā uzreiz nenonāk veikalu plauktos. Uzņēmuma mārketinga nodaļa skolās, darba vietās, veikalos uzrunā četru vecumu grupu cilvēkus un lūdz viņiem testēt smaržas. Un tikai viņu verdikts nosaka, vai jaunajam aromātam laimēsies nokļūt pie smaržu mīļotājiem. “Dzintara” veikalā sānus priecīgi mirdzina tās smaržu pudelītes, kas saņēmušas vairāk nekā 90% pozitīvu atsauksmju. Sieviešu aromātus vērtē sievietes, bet vīriešu – vīrieši.
Vai tad nevajadzētu otrādāk, jautāju. Natālija atjoko, ka sievietes smaržojas tāpēc, lai patiktu sev, bet vīrieši – lai patiktu sievietēm. Lai kā arī būtu, aromāta ieskāvumā ikvienam ir jājūtas ērti un pašpārliecināti, tad arī citi tā tevi uzlūkos.
Un kādas tad ir jaunākās tendences? Natālija stāsta, ka ziemā lietojam smaržas ar vaniļas, kanēļa, krustnagliņu, šokolādes, jasmīna notīm, kas sasilda un maigi apņem. Bet pavasarī un vasarā gribas vieglākus aromātus ar svaigu ziedu un citrusa notīm. Ziemā taču nelietosiet citrusa aromātu, uz ādas tas skanēs ar tādu nepatīkamu metālisku noti.
Jā, kāpēc smaržu radītāji runā par notīm? Ne tikai par notīm, bet šo vietu sauc par parfimērijas ērģelēm – Natālija parāda savu darba vietu. Tā patiešām izskatās pēc ērģelnieka sola, kur daudzās smaržu pudelītes ar zeltītajiem korķīšiem ir kā taustiņi. Kā zināt, kurš taustiņš jānospiež, vai smaržu radīšanā pastāv mode?
“Vēl joprojām modē ir smalki ziedu, koksnes aromāti ar muskusa notīm, kas saprotami eiropiešu sievietēm. Bet nu jau pāris gadus arvien populārāki kļūst Austrumu aromāti (tāpat kā tērpu modē – austrumnieku stils). Acīmredzot tāpēc, ka Austrumos smaržu vēsture ir daudz senāka, arī daudzas aromātu sastāvdaļas nāk no Austrumu zemēm, piemēram, pačūlijas eļļa,” ainu uzbur Natālija un šķiet, ka gaiss saldi iesmaržojas.
Kā viņa saudzē savu degunu? Tas taču ir darba instruments, liela vērtība! Ko parfimērs drīkst ēst, kā jādzīvo? Varbūt nedrīkst sportot, sakarst, saslimt?
“Valda uzskats, ka nedrīkst ēst ļoti asus ēdienus. Dažreiz, kad gribas, tomēr pamielojos, bet ne bieži un ne ar ļoti asu ēdienu. Un sportot ir pat ieteicams, lai cilvēks būtu vesels un tad arī deguns būs vesels. Arī parfimērs var saslimt, kā nu ne, tā taču ir dzīve. Vajag vairāk staigāt svaigā gaisā pie jūras, mežā. Es noteikti katru nedēļu izbraucu ārpus pilsētas. Man ne tikai vajag pabūt dabā, bet arī ļoti gribas. Lai atpūtinātu degunu,” pasmaida Natālija.
