Prof. Inga Millere: Māsas zināšanas un kompetences ļauj patstāvīgi vadīt aprūpes procesu 0
Inga Millere, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekāne, Māszinību un dzemdību aprūpes katedras profesore
Māsas profesijas turpmāko attīstību skars lielas pārmaiņas, jo, sākot ar 2022. gadu, šo profesiju varēs apgūt tikai profesionālā bakalaura studiju programmā.
Jaunais modelis piedāvā vienu izglītības procesu un lielāku mobilitāti darba tirgū, turklāt māsai pēc šādas izglītības iegūšanas būs plašākas zināšanas. Paplašinātā kompetence ļaus māsai vairāk iesaistīties pacientu aprūpē, tādējādi atslogojot ārsta darbu.
Māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā, manuprāt, kritisks.
Ir zināms, ka māsu skaits Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks nekā vidēji ES valstīs, un aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tāpat ir zināms, ka tikai puse māsu Latvijā strādā savā profesijā. Manuprāt, ja tiktu sakārtots algu jautājums, pieaugtu arī māsu motivācija strādāt savā profesijā.
Latvijā ir tādas slimnīcu nodaļas, kur viena māsa aprūpē no 40 līdz 60 pacientiem un atsevišķos stacionāros pat 80 pacientu, tajā pašā laikā Eiropā ir viena māsa uz četriem līdz astoņiem pacientiem. Skaidrs, ka kaut kas paliek līdz galam neizdarīts, jo reāli nevar paspēt visu paveikt, tādēļ cieš aprūpes kvalitāte.
Māsas profesija ir ļoti sena, un tai bijuši dažādi nosaukumi: pelēkās māsas jeb begīnes, diakonisu (diakoniju) māsas, žēlsirdīgās māsas, medicīnas māsas. Kaut arī pašlaik profesijas nosaukums ir māsa, padomju laika termins “medicīnas māsa” diemžēl joprojām ir dzīvs.
Tas padomju gados bija cieši saistīts ar veselības aprūpes funkcionēšanu vairākpakāpju sistēmā: trīspakāpju, kurā māsa bija apkalpojošais personāls, vai divpakāpju, kurā māsa jeb tā sauktais vidējais medicīnas personāls bija ārstu norādījumu veicēja. Protams, priekšā ir liels darbs ar mūsu sabiedrības stigmām, kas māsu uztver kā palīgu, kā pakļautu profesionāli, nevis profesionāli, kas pats pieņem lēmumus. Mūsdienās māsas profesija ir ieguvusi pilnīgi citu vietu veselības aprūpes sistēmā.
Māsas zināšanas un kompetences ļauj viņai vadīt aprūpes procesu un nostāties līdzās ārstam kā vienlīdzīgai kolēģei, nevis tikai kā ārsta norādījumu veicējai.
Lai sasniegtu mūsdienu profesionālo līmeni, profesijas pilnveidošanā bija jāiziet diezgan grūts un pārmaiņām pilns ceļš. Atbilstoši jaunajam profesijas standartam Veselības ministrijas darba grupa piedāvā māsas (vispārējās aprūpes māsa) standartu, kurā būs skaidri definētas arī jaunās kompetences, kas atbildīs Eiropas direktīvai.
Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, māsas profesiju varēs apgūt tikai profesionālā bakalaura studiju programmā. Šis Veselības ministrijas konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” Ministru kabinetā tika apstiprināts 2019. gada oktobrī.
Manuprāt, patlaban esošie dažādie izglītības līmeņi un kompetences vienas profesijas ietvaros (padomju laika vidējā profesionālā izglītība, 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība, 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība, maģistra un doktora līmeņa izglītība) daudziem rada neizpratni, kā arī apgrūtina veselības aprūpes darba organizāciju.
Turklāt līdz šim katrai māsai bija relatīvi šaura specializācija, līdz ar to tad, ja, piemēram, operāciju māsa gribēja mainīt darbu un iet strādāt ķirurģijā vai ambulatorajā aprūpē, viņai bija atkārtoti jāstudē.
Jaunais modelis piedāvā vienu izglītības procesu un lielāku mobilitāti darba tirgū.
Jāatzīmē, ka vecmātes profesijā ir līdzīga situācija, un ceru, ka drīzumā arī šīs profesijas līderi virzīs līdzīgas pārmaiņas.
Nākotnē māsai būs plašākas zināšanas un kompetence, kas pašlaik Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir ļoti nozīmīgi. Jaunā kompetence paredzēs, ka māsa ir apguvusi prasmi pieņemt patstāvīgi lēmumus, kas skar pacienta aprūpi.
Piemēram, daudzās attīstītās valstīs māsām ir piešķirtas tiesības izrakstīt medikamentus, bet pie mums šis māsas kompetences resurss vēl nav pietiekami izmantots.
Lai ar šīm plānotajām pārmaiņām neradītu nevajadzīgu satraukumu sabiedrībā, gribu uzsvērt, ka māsas darba tirgū ir un būs ļoti vajadzīgas. Viņas paliks tur, kur viņas ir!
