Piena produktu eksports sasniedzis jaunu rekordu, vienlaikus arvien vairāk piena produktu arī importējam 35
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piena produktu eksports sasniedz rekordvērtību, aicina domāt par vietējo tirgu.
2022. gadā piena produktu eksporta kopvērtība, izņemot svaigpienu, bija 266,8 miljoni eiro, un tas ir par 45% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika eksportēti produkti par 180,4 miljoniem eiro, sarunā ar “Latvijas Biznesu” atklāja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieaudzis arī eksportēto produktu apjoms – pērn eksportēti 193,2 tūkstoši t produktu, par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad citu valstu tirgos tika pārdoti 167,8 tūkstoši t.
Lai gan piena produktu eksports pērn bijis par 40,2 tūkstošiem t lielāks nekā imports, tomēr valstī ievesti augstākas pievienotās vērtības produkti. J. Šolks atklāj, ka daļa no eksporta vērtības pieauguma saistīta ar to, ka piena pārstrādātāju zaudējumu samazināšanas nolūkā viena daļa saražotā piena tika pārstrādāta vājpienā un saldajā krējumā, kas tālāk tika pārdoti Lietuvā un Polijā – par 27 miljoniem eiro. Šie produkti tālāk tika izmantoti, lai ražotu sviestu un piena pulveri, un šie darījumi ļāvuši par pienu maksāt pat 0,62–0,64 eiro/kg.
Nozīmīgākie – siers un sviests
Nozīmīgākais eksporta produkts bijis siers, ko visvairāk pārdevis AS “Preiļu siers”. Tāpat eksportā panākumus guvuši AS “Jaunpils pienotava”, AS “Cesvaines piens”, AS “Latvijas piens” un AS “Smiltenes piens”. Kopumā 2022. gadā siers realizēts par 144,3 miljoniem eiro pretstatā 103 miljoniem eiro gadu iepriekš, lai gan svara izteiksmē apjoms saglabājies gandrīz nemainīgs – 29 728 t. Sausā piena un vājpiena eksporta apjoms audzis par 30%, bet tā vērtība – par 68%. Audzis arī sviesta eksports – attiecīgi apjoms par 51% un tā vērtība – par 117%, ko sekmējis cenas kāpums. Lielākais eksporta kritums pēc apjoma bijis raudzētiem piena produktiem – par 43%, kas esot grūti izskaidrojams.
Saldējuma un biezpiena sieriņu eksports saglabājies līdzšinējos daudzumos. Pavisam piena produkti pērn tirgoti 59 valstīs, un līdzšinējām eksporta valstīm pievienojušās Maurīcija un Kosova, kur realizēti biezpiena sieriņi un siers. Lielākās eksporta valstis joprojām ir Lietuva, Polija, Vācija, Igaunija, Nīderlande, Itālija, Malaizija, Azerbaidžāna, Dienvidkoreja. Te jāpiebilst, ka piena iepirkuma cena gada laikā vidēji augusi par 48% – no 31,8 eirocentiem/kg līdz 47 eirocentiem/kg un tieši eksportspējīgie produkti ražoti, izmantojot dārgos resursus.
“Pērn pirmā pusgada laikā mēs dzīvojām ar lielāko piena iepirkuma cenas pieaugumu Eiropā, kas sasniedza gandrīz 60%. Pērn jūlijā un augustā šī cena pārsniedza vidējo Eiropas cenu, un bija skaidrs, ka ilgstoši tas vairs neturpināsies. Otrajā pusgadā bija miera periods, bet gada beigās jau parādījās indikācijas, ka industriālo produktu realizācija sāk bremzēties, kam sekoja iepirkuma cenas kritums,” pauda Šolks.
Janvārī vidējā iepirkuma cena bijusi vairs tikai 0,423 eiro/kg, bet pārstrādes uzņēmumi maksājuši 0,447 eiro/kg. Februārī vidējā piena iepirkuma cena saruka līdz 0,374 eiro/kg, bet vēl precīzi dati tiek apkopoti. Kopumā 2022. gadā vidēji dienā pārstrādātas 1450 t piena, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad tika pārstrādātas 1567 t, savukārt uz Lietuvu izvestas 970 t piena. Latvijā pārstrādātā piena apjoms nedaudz sarucis, jo samazinājusies vietējā tirgus daļa.
Zaudēta iekšējā tirgus daļa
Esam krietni pazaudējuši savu tirgus daļu pieaugošā importa dēļ, pauda Šolks, vēršot uzmanību, ka katru dienu, pēc LPCS aprēķiniem, vismaz 450 t piena dažādu ikdienas piena produktu veidā tiek atvesti galvenokārt no abām kaimiņvalstīm.
“Diemžēl mazumtirgotāji ir gatavi tirgot pilnīgi visu, ko viņiem piedāvā,” uzsver biedrības vadītājs, tajā pašā laikā kaimiņvalstīs un Skandināvijā tirgotāji pērkot to produkciju, ko spēj saražot vietējie pārstrādes uzņēmumi – tas esot nerakstīts likums. Igaunijā ir viens procents importa piena, bet pie mums – 61%, stāsta pienrūpnieku pārstāvis, apelējot pie tirgotāju veselā saprāta un aicinot pirkt vietējo ražotāju produktus.
Pēc LPCS datiem redzams, ka Latvijā kefīra tirgū importa produkti aizņem ap 30%, biezpiena tirgū – 31%, krējuma tirgū – 12%, bet sviesta tirgū – 50%, turklāt šajos datos vēl nav iekļauta “Lidl” daļa. To, ka pieaug imports un sarūk vietējais tirgus, LPCS vadītājs sauc par bīstamu tendenci, jo “kļūstam aizvien atkarīgāki”.
Proti, piecu gadu laikā importa piena produktu daļa pieaugusi par aptuveni 20%, sasniedzot 61%. Joprojām tiekot meklēta atbilde uz jautājumu, kā Latvijā izveidot loģisku piena plūsmu no lauka līdz galdam. Tāpat satraucoši esot tas, ka tikai 30% no kopējā Latvijā saražotā un pārstrādei nodotā piena tiek izmantoti vietējo produktu ražošanai. Valstīs, kur vietējo produktu īpatsvars ir lielāks, aina esot pavisam cita un vietējiem izejvielas ražotājiem iespējams maksāt pavisam citu cenu.
LPCS vadītājs aicina pircējus iegādāties vietējos produktus, tiesa, ne vienmēr pircēji tos atpazīst. Nesen veiktā SKDS aptauja parādījusi, ka aptuveni 40% no pircējiem nezina, ka viņi, pērkot dažādus piena produktus, nav iegādājušies Latvijas izcelsmes preci, jo tādi zīmoli kā “Annele”, “Alma”, “Mājas saldējums” nav ražoti pašu mājās. Turklāt pasaules tendences rādot, ka, pieaugot pieprasījumam pēc vegāniem produktiem, samazinās piena produktu patēriņš. Ar to jārēķinās, tāpēc LPCS kopā ar lauksaimniekiem un pētniekiem iesaistījušies projektā, kas ļaus izstrādāt jaunus pašu mājās radītus produktus.
