Arī gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” tirgzinības nodaļas vadītāja Sanita Liepiņa, komentējot gaidāmo kārtību, atzīst, ka jāizstrādā lielāka izmēra marķējuma uzlīmes, lai visa nepieciešamā informācija tiktu attēlota, kas prasa papildu līdzekļus. 2
“Pirmkārt, izcelsmes valsts ir tā, kur dzīvnieks ir dzimis – ja dzīvnieks ir dzimis citā valstī, bet pēc dzimšanas tiek audzēts citā valstī, izcelsmes valsts jebkurā gadījumā paliek tā pati, kur tas ir dzimis. Tad rodas jautājums, vai tas ir objektīvi? Otrkārt, produktam, piemēram, cīsiņos, ir gan liellopu gaļa, gan cūkgaļa un vistas gaļa – ir jānorāda visas šo dzīvnieku izcelsmes valstis – tātad trīs izcelsmes valstis. Bet cūkgaļu mēs saņemam no vairākiem piegādātājiem, līdz ar to izcelsmes valstis ir dažādas. Tajā pašā laikā viena produkta partijā izejviela (piemēram, cūkgaļa) ir no vairākiem piegādātājiem, liellopu gaļa un vistas gaļa arī, tādējādi marķējumā būtu jānorāda sešas vai pat vairāk izcelsmes valstis. Jautājums – cik tas ir objektīvi,” vaicā “Forevers” pārstāve. Jāatgādina, ka “Forevers” un “Rēzeknes gaļas kombināts” bija tie uzņēmumi, kuru produktos pirms diviem gadiem tika konstatēta zirga gaļas klātbūtne, bet tas nebija norādīts marķējumā. Tā saucamais zirga gaļas skandāls tolaik uzvirmoja visā Eiropā, jo radās bažas, ka 16 valstīs zirga gaļa pārdota kā liellopu gaļa.
Apmēram 90% respondentu uzskata, ka gaļas izcelsmes marķēšana pārstrādātos pārtikas produktos ir svarīga. Tas ir viens no daudziem apsvērumiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā 30 – 50% no kopējā nokauto dzīvnieku gaļas apjoma pārstrādā gaļas sastāvdaļās, ko izmanto pārtikas produktos – galvenokārt maltajā gaļā un gaļas izstrādājumos.
