Kas desai aiz ādas? Pēc zirga gaļas skandāla produktos jānorāda gaļas izcelsme 2
“Patērētājam ir jāzina gaļas izcelsme, taču kurš par to maksās?” tā par Eiropas Parlamenta (EP) deputātu ieceri norādīt gaļas izcelsmi pārstrādātos produktos vaicā “Rēzeknes gaļas kombināta” līdzīpašnieks, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks. Uzņēmumam tas nozīmētu izdevumus simtiem tūkstošu eiro apjomā.
Eiroparlamentārieši trešdien pieņemtajā rezolūcijā pieprasījuši norādīt izcelsmes valsti tai gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas, sastāvā. Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai.
Deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos pēc zirga gaļas skandāla un citiem gadījumiem, kad pārtikas produktu tirgū notikusi patērētāju maldināšana. Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 460 balsīm par, 204 pret un 33 atturoties, deputāti mudinājuši EK izdarīt secinājumus pēc 2013. gadā veiktās izpētes un izstrādāt priekšlikumus, lai pieprasītu obligāti norādīt izcelsmes valsti gaļai, ko lieto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, nodrošinātu vairāk pārredzamības pārtikas ķēdē, labāk informētu ES patērētājus un tādējādi atjaunotu viņu uzticēšanos, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni la Via norādījis, ka pēc zirga gaļas skandāla ir jāatgūst patērētāju uzticēšanās, tomēr jānodrošina, lai jauni noteikumi neradītu jaunus apgrūtinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kādu nozarē ir ļoti daudz. Deputāti rezolūcijā atkārtoti pauduši bažas par krāpšanu pārtikas aprites jomā, tās potenciālo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību un pārtikas ķēdes darbību un lauksaimniecības produktu cenu stabilitāti.
Guntis Piteronoks sarunā ar “LA” atzīst, ka viņam nekas nebūtu iebilstams pret eiroparlamentāriešu ieceri, taču tas nozīmē papildu izdevumus. “Katras izmaiņas nozīmē papildu finansējumu. Iepakojumu pasūtu uzreiz lielos apjomos vairāku kilometru garumā un tagad tas nozīmē, ka atkal būs jāveic kārtējās izmaiņas. Es jau saprotu, ka jāatbalsta vietējie ražotāji, bet izmaksas uzkraus uz pašu uzņēmēju pleciem,” skaidro uzņēmuma vadītājs.
Arī SIA “Rimi Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere skaidro, ka obligāta izcelsmes marķēšanas sistēmas ieviešana radītu papildu izdevumus, nodrošinot marķējumu, kā arī sadārdzinātu marķējumu, jo nebūs iespējams pasūtīt lielu apjomu etiķešu tādēļ, ka izejvielas un to izcelsme mainās, un etiķešu atlikumi būs nederīgi. Turklāt, ja produkta sastāvā būs trīs līdz piecas dažādas izcelsmes gaļa, tad šādi marķēta prece drīzāk maldinās pircējus, nekā sniegs informāciju. Līdz šim Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas ietvaros “Rimi Latvia” jau ir atbalstījis brīvprātīgu izcelsmes valsts/vietas norādīšanu marķējumā gaļai, kas izmantota kā sastāvdaļa.
