Procents par brīvību 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas visvairāk titulētais orientierists, 2012. gada pasaules čempions Edgars Bertuks trīs dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sociālajos tīklos ierakstīja, ka ik dienu ziedos Ukrainas armijai procentu no bankas kontā esošās naudas summas. Viņš par šo tematu runā skaidru valodu, sportā šādu cilvēku nav daudz.
Nebaidījies atzīt, ka, sekojot notikumiem Ukrainā, pār vaigiem rit asaras. Kādas šobrīd ir domas par tur notiekošo?
Nekas daudz nav mainījies, zināma bezpalīdzības sajūta. Šobrīd neviens nevar palikt pa vidu vai teikt, ka tas uz viņu neattiecas, ka nav viedokļa. Esmu diezgan kategorisks – katram skaidri jāpasaka, kurā pusē tu esi, un jārēķinās ar nostājas sekām. Man ir draugi un komandas biedri Somijā gan no Ukrainas, gan Krievijas. Ja man šī situācija ir, maigi sakot, delikāta, esmu mēģinājis iztēloties, kā viņi skatās viens uz otru.
Esi gatavs runāt ar viņiem par šiem jautājumiem?
Nometnē Spānijā, uz kurieni devāmies pāris dienas pēc kara sākuma, speciāli dzīvoju vienā numuriņā ar krievu sportistu, lai parunātu, saprastu viņa nostāju. Viņš jau septiņus gadus dzīvo Helsinkos, bet vēsturiski ir pārstāvējis Krievijas izlasi. Man nebija šaubu arī iepriekš, ka viņš neatbalsta Vladimira Putina režīmu, taču tādu skaidru nostāju nesadzirdēju. Tas ir tāds raksturlielums krieviem kā nācijai, līdz galam neatzīst, ka dara slikti. Jā, ir par mieru un pret karu, bet skaidri paust, ka mums tas ir jāizbeidz – to ir grūti sagaidīt. Arī citi krievu orientieristi sociālajos tīklos nenosauca lietas īstajos vārdos, lai gan bija dzejoļi par mieru pasaulē, melnas bildes un tamlīdzīgi. Daudzi no šiem sportistiem ir arī armijas struktūrās, kas ir izplatīta prakse sportā – tajā skaitā arī Latvijā. Es arī saprotu, ka viņi baidās, taču šī ir jebkura Krievijas iedzīvotāja atbildība, nācija uz to gājusi gadu desmitiem un te ir rezultāts. Tagad var 15 gadus cietumā dabūt, bet kāpēc klusējāt tik ilgi? Kad bija iespēja kaut ko mainīt, izvēlējās citu ceļu.
Kā veicas ar apņemšanos katru dienu ziedot procentu no taviem līdzekļiem Ukrainas armijai?
Tehniski runājot, katru dienu nesanāk sarēķināt, bet reizi pāris dienās pārskaitu aptuveno summu tieši Ukrainas armijai. Uzskatu, ka vienīgā sakarīgā izeja ir Ukrainas uzvara karā, līdz ar to arī ziedoju viņiem. Nav sarunu galda, pie kā sēsties, jo viena puse tikai imitē sarunas. Ukraiņi karo arī par mums, viens procents mūsu brīvībai man nešķiet daudz. Ja katrs tādās kategorijās padomātu un katrs piektais rīkotos, tas būtu ļoti liels atbalsts. Vismaz savā informācijas burbulī redzu, ka daudzi palīdz.
Otra tava apņemšanās bija par Zemessardzi. Esi spēris soļus arī šajā virzienā?
Es šobrīd esmu ārrindas zemessargs, esmu bijis atsevišķās mācībās, bet pilna pamatapmācība ir kas cits, gribu to iziet. Savienot ar manu grafiku nav vienkārši, mēģinu izkombinēt, kad varētu veltīt nedēļas nogales Zemessardzei. Manuprāt, šī arī ir viena no lietām, ko var izdarīt katrs, protams, ir jābūt atbilstošai veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Ukrainas gadījums lieliski parāda, cik ļoti spēcīga var būt profesionālas armijas un Zemessardzes apvienība. Trešā svarīgā sastāvdaļa ir civiliedzīvotāju vēlme pretoties.
Orientēšanās sezona Latvijā ir sākusies ar mačiem Liepājā, kur bijis rekordliels dalībnieku skaits. Kas tev būs galvenie mači?
Konkrētās sacensības “Kurzemes pavasaris” izceļas ar ļoti kvalitatīvu organizāciju, orientieristi ir diezgan piekasīgi, nepiedod tādas lietas, ko piedod citos sporta veidos. Man galvenais būs Eiropas čempionāts augusta sākumā Igaunijā, rudenī ir Pasaules kausa posmi. Pasaules čempionāts šogad ir tikai sprinta disciplīnās, kurās nekad neesmu bijis spēcīgs.
Šovasar apritēs desmit gadi kopš tava Šveicē izcīnītā pasaules čempiona titula. Motivācija šobrīd ir salīdzināma ar to, kā bija toreiz?
Motivācija kļuvusi citāda, tagad esmu amatieris ar profesionālu attieksmi. Jāņem vērā apstākļi – ģimene, bizness, dzimšanas gads. Lielākais traucēklis ir hroniskās traumas, ar kurām jāiemācās sadzīvot. Mērķis ir uzturēt sevi formā, trenēties nedaudz vairāk un kvalitatīvāk, kas pēdējā laikā diezgan labi izdodas, esmu labākā izejas punktā nekā iepriekšējos pāris gadus. Nākamgad pasaules čempionāts meža distancēs būs Šveicē, 2025. gadā – Somijā. Mērķis ir tajos startēt, vēl ir sajūta, ka varu. Katrā treniņā ir uzdevums, apjomi nav tādi kā pirms desmit gadiem, bet, pareizi plānojot, arī ar šo daudzumu var gūt vērā ņemamu rezultātu.
Vizītkarte. Edgars Bertuks
* Dzimis 1985. gada 1. janvārī
* Orientierists
* Pārstāv Somijas klubu “Turun Metsankavijat”, sacensībās Latvijā – OK “Alūksne”
* Latvijas izlasē kopš 2006. gada
* Pirmais pasaules čempions no Latvijas un Baltijas – 2012. gadā zelts vidējā distancē, bronza garajā distancē. 2013. gadā bronza garajā distancē
* Sporta apģērbu zīmola “TRUE STORY” īpašnieks un vadītājs
