“Problēmas Krievijai sāksies…” Rajevs skaidro, cik ilgi vēl Krievija spēs turpināt karu 189
“Eiromaidan” ir veicis interesantu pētījumu par to, cik ilgi Krievija spēs turpināt šo karu un kad viņiem sāksies problēmas. TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” Saeimas deputāts Igors Rajevs skaidro: “Uzreiz pateikšu, ka nekas pozitīvs šajā pētījumā nav, bet ir pāris vājās vietas, ar kurām Krievijai nāksies sastapties.”
“Vissliktākā situācija Krievijai ir ar artilēriju, lai cik tas nebūtu paradoksāli.
Jo Krievija ir absolūta artilērijas megavalsts. Vismaz tā tas bija,” stāsta Rajevs.
“Tās problēmas Krievijai sāksies aptuveni 2025.gada vidū, kad viņiem tie artilērijas resursi, kuri bija sagatavoti, lēnām sāks iet uz beigām,” Igors Rajevs skaidro, ka stobri ar laiku nolietojas. Tie spēj izturēt noteiktu šāvienu daudzumu. Šajā karā ļoti daudz tiek izmantota artilērijas munīcija. Līdz šim neviens nekad NATO nebija paredzējis, ka tik daudz var šaut ar lielgabaliem.
Šobrīd Krievijai, salīdzinot ar pirmajiem kara gadiem, artilērijas resursi sarūk. Un pasaulē ir ļoti maz valstu, kas spēj izgatavot lielgabala stobrus.
“Diemžēl Krievija ir viena no tām valstīm. Jāsaprot arī, ka no Liepājas metalurga metāla nevar artilērijas stobru izgatavot. Ir vajadzīgi vairāki komponenti, lai stobrs būtu tik izturīgs, lai varētu visus lādiņus izturēt,” piebilst Rajevs.
Otra vājākā vietā Krievijas sistēmā ir finanses. Finansiālas problēmas krieviem sāksies 2027.gadā. Bet minētais pētījums liecina, ka laika gaitā Krievija palielina militārā budžeta apjomus. 2022.gadā šis budžets bija 20%, 2025.gadā tas jau būs dubultots līdz 40%.
“Bet Krievijas budžeta pieaugums ir tāds nekāds,” tur ir dažādi faktori, gan sankcijas, gan inflācija, gan ierobežojumi, kuri ir piemēroti šobrīd Krievijai, tie iedarbojas, kas nozīmē, ka efekts no tā būs, diemžēl problēma ir tā, ka efekts nebūs tik drīz.
“Vienīgais variants, uz ko mēs varam cerēt, ka viņiem vienkārši aptrūksies naudas, ko maksāt karavīriem un būs lielāka sociālā spriedze,” Rajevs gan bilst, ka īpaši uz to cerēt nevajadzētu, jo pagaidām nekādu pazīmju, ka tā varētu notikt nav.
Šajā pētījumā ir divas lietas, kas nav īpaši patīkamas: “Viena no tām ir tanki. Mēs visu laiku stāstām, ka Krievijai tanki beigsies.” Diemžēl pētījums liecina, ka kritiskais punkts tankiem būs tikai 2027.gadā.
“Tanku zaudējumi ir lieli. It kā lielāki, nekā artilērijas, bet tanku stobri nešauj tik daudz, kā šauj artilērija. Artilērija ir jāmaina ne tikai tāpēc, ka pretinieks kaut ko iznīcina, bet arī tāpēc, ka tehnika vienkārši nolietojas. Tanki šauj daudz mazāk tas nozīmē, ka stobru nomaiņa tiem nav nepieciešama. Tad viņiem vienkārši jāņem ārā no mobilizācijas noliktavām vecus tankus un jāmēģina visu laiku tos modernizēt,” Rajevs uzsver, ka arī šis resurss nav bezgalīgs.
Krievijas spējas saražot jauno un moderno tehniku ir ierobežotas pat tik lielai valstij kā Krievija.
“Un visneiepriecinošākais jautājums ir par personālu. Kara sākumā Krievijas armija bija aptuveni 900 tūkstoši, tagad tā ir 1,5 miljonu liela. Aptuveni tādu armiju Krievija arī uzturēs. Pagaidām nekādas prognozes neliecina, ka karavīri viņiem beigtos. Ja, mēs skatāmies uz rezervistu skaitu, tad rezervistu skaits uz kara sākumu bija 10 miljoni, tad nākotnē tas mazliet pieaugs- līdz 10,5 miljoniem,” Rajevs atgādina, ka obligātais dienests Krievijas armijā turpinās.
Vairāk skaties video.
