Problēmas Briselē, mēsli Parīzē 0
Pēc pagājušajā nedēļā notikušā Eiropas Savienības ārkārtas samita, kura dalībnieki nespēja vienoties par daudzgadu finanšu shēmu (2021–2027), Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien atklāja ikgadējo Parīzē rīkoto Starptautisko lauksaimniecības izstādi, kas darbosies līdz 1. martam. Viņš tur pavadīja vairāk nekā divpadsmit stundas, kas vien jau apliecina, cik ļoti nopietni minētais pasākums tiek uztverts valsts politiskajās aprindās.
Izstādes priekšvēsturi saista ar 19. gadsimta otrajā pusē izplatījušos tradīciju – lauksaimnieku ražojumu un šķirnes mājlopu skatēm, kā arī nacionālā mērogā organizēto konkursu (“Concours Général agricole”).
Mūsdienās – no 1964. gada – tā fināla fāze norit Parīzes izstāžu kompleksā pie Versaļas vārtiem, kas uz nedēļu pārvēršas par “Francijas lielāko fermu” divdesmit futbola laukumu platībā, kur šogad vajadzēja izmitināt aptuveni četrtūkstoš dzīvnieku (arīdzan suņus un kaķus) un izstādes gaitā par daudz ko rūpēties, piemēram, par mājlopu slaukšanu, simtiem tonnu siena un salmu sagādāšanu un kūtsmēslu izvešanu, daļa no kuriem tiek pārstrādāti biogāzē.
Šogad organizatori bija aplēsuši, ka izstādē piedalīsies apmēram tūkstoš saimniecību un uzņēmumu un ka ieradīsies līdz 650 tūkstošiem apmeklētāju, tajā skaitā biznesa darījumu slēgšanā ieinteresēti nozares profesionāļi.
Politiķi pie lopiem
Kā jau teikts, Starptautiskā lauksaimniecības izstāde ir arī sava veida politiskā skate, kur ierasti, un sevišķi tagad – tieši pirms pašvaldību vēlēšanām, apgrozās dažādu partiju līderi. Nerunājot par valsts augstākajām amatpersonām. Kopš Šarla de Golla laikiem izstādē jeb salonā viesojušies visi Piektās Republikas prezidenti, izņemot Fransuā Miterānu, kurš pasākumu pagodināja vien aģitācijas kampaņas periodā pirms ievēlēšanas amatā, bet vēlāk sūtīja ministrus.
Ekspozīciju apmeklējums, īpaši valsts prezidentam, var izvērsties grūtā pārbaudījumā, jo nākas degustēt aldaru un vīndaru piedāvāto produkciju un citus kalorijām bagātus labumus. Ļoti veiksmīgi ar to esot ticis galā Žaks Širaks, kuram piemita lauku ļaudis izprotoša politiķa tēls. Taču ikvienam augstajam viesim jārēķinās, ka viņu gaida ne tikai aplausi, bet arī svilpieni un pārmetumi ik pa brīdim uzvirmojošās diskusijās teju nepārtrauktā režīmā.
Makrons tika ierauts diskusiju mutulī tūlīt pēc salona atklāšanas un apsveicināšanās ar šā gada izstādes simbola godā celto Šarolē šķirnes govi un izcilnieces saimnieku. Turpinājumā vajadzēja pievērsties politiski aktuālajai tematikai, gan pārsvarā lauku problemātikai veltītai (ja atmet vārdu pārmaiņu ar “dzelteno vestu” aktīvisti).
Neizbēgami sarunu partneri ir pārstāvji no ietekmīgās Lauksaimnieku arodbiedrību nacionālās federācijas jeb FNSEA, kuru nereti mēdz kritizēt par ekstensīvām, videi nedraudzīgām saimniekošanas metodēm, tomēr konkurences cīņā tām joprojām nav atrasta alternatīva.
Tāpēc FNSEA sūdzas par publiskajā telpā arvien izplatītāko neiecietību – “agribashing” (pesticīdu lietošanas vai dzīvnieku labturības pārkāpumu dēļ). Izteikta arī prasība nekavējoties noteikt lauksaimnieku pensiju vismaz 85% apmērā no minimālās mēnešalgas, ko valdības izstrādātā reforma paredz, taču attiecībā uz nākamajiem pensionāriem, nevis tagadējiem. Tikmēr sociālās pamestības sajūta daudzviet pastiprinās.
Ne mazums vēlētāju, sevišķi depresīvajos novados, balso par Nacionālo apvienību, tāpēc Marinas Lepēnas ierašanās salonā 25. februārī tika uzņemta visnotaļ atsaucīgi, un, tā kā viņas domas jau aizņemtas ar iespējamo revanšu 2022. gadā, galvenā pie stendiem apcerētā tēma bija Elizejas pils postošā politika, kas teju sliecas “nogalināt Francijas lauksaimniecību Eiropas vārdā” vai neliek šķēršļus koronavīrusa ienākšanai valstī.
Katram sava rūpe
Atsevišķām nozarēm ir savas specifiskas bažas. Francijas vīna un spirtoto dzērienu ražotāji pērn eksportēja rekordlielu produkcijas apjomu par 14 miljardiem eiro, taču vīndarus uztrauc nenoteiktība lielākajā noieta tirgū – ASV, kur valsts galva Donalds Tramps atkal grasās celt ievedmuitas.
Zvejniecības jomu īpaši sāpīgi skar breksits, un Makrons neslēpa šaubas par to, vai šogad izdosies noslēgt Eiropas Savienības visaptverošu līgumu ar Apvienoto Karalisti. Tādējādi varbūtējo zaudējumu kompensēšanai būtu jāveido ES līmeņa atbalsta fondi.
Britu aiziešana turklāt izsit robu ES budžetā un apgrūtina panākt jau pieminēto vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu, kad pieaug ES ambīcijas (īstenot Zaļo kursu, nodrošināt aizsardzību, attīstīt tehnoloģijas u. c.), bet ne vēlme par tām maksāt.
Francija kopā ar vairākām citām dalībvalstīm kategoriski iebilst, ka risinājums rodams uz līdz šim dāsni finansētās Kopējās lauksaimniecības politikas rēķina, tāpēc izstādē izskanēja arī Makronam veltīta pateicība par nupat Briseles samitā izrādīto nepiekāpību, kas bija viena no retajām viņam adresētajām uzslavām.
Klātesošais ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis aģentūrai AFP apgalvoja, ka laukiem būtu piešķirami līdzekļi to “uzdevumu augstumos”, ko nosaka Zaļā kursa un pārējie stratēģiskie mērķi, tomēr komisijas priekšlikumos paredzētais Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējums nākamajiem septiņiem gadiem ir 324,3 miljardi eiro, kas jūtami atpaliek no tagadējā daudzgadu budžetā atvēlētajiem 382,8 miljardiem.
Zīmīgi, ka šīs nedēļas sākumā 24. februārī eirokomisārs Vojcehovskis gandrīz tos pašus jautājumus apsprieda Varšavā, kur bija pulcējušies arī astoņu dalībvalstu, tajā skaitā Baltijas valstu, lauksaimniecības ministri. Viņu pieņemtajā deklarācijā izteikts aicinājums saglabāt pienācīgu finansējumu KLP, bet tāpat uzsvērta nepieciešamība izlīdzināt tiešos maksājumus, lai Eiropas lauksaimniekiem pavērtos līdzvērtīgas iespējas konkurencei un attīstībai. Respektīvi, vēl svarīgāka par naudu būs attieksme.
Viedokļi
Janušs Vojcehovskis, ES lauksaimniecības komisārs Eiropas Parlamentā un tviterī: “Labs Kopējās lauksaimniecības budžets ir ļoti svarīgs, jo Eiropas Komisijas jaunās vides aizsardzības ambīcijas lauksaimniekiem izmaksās dārgi. Cūku skaits uz 100 ha lauksaimniecības zemes (2017. gadā): Francijā – 43, Itālijā – 67, Polijā – 79, Vācijā – 166, Beļģijā – 452, Dānijā – 473, Nīderlandē – 690. Zaļā kursa ietvaros dažās ES valstīs būs jārisina intensīvas cūkkopības problēma, jo lauksaimniecībai jābūt ilgtspējīgai.”
Peka Pesonens, ES lauksaimnieku jumta organizācijas “Copa-Cogeca” ģenerālsekretārs: “Lauksaimnieciskā ražošana ir sarežģīta un uzrāda daudzas atšķirības vietējos, nacionālos un vēsturiskos aspektos. Tos nevar kopsavilkt vai vērtēt dažos tvītos. Ražošanas sektors un metodes kopumā rada pozitīvu iespaidu uz vidi, dažādība Eiropas lauksaimniecībā atspoguļo ES daudzveidību, kuru mēs uzskatām par tās spēku.”
Emanuels Makrons, Francijas prezidents: “Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sadaļā mēs aizstāvam ambiciozu budžetu. KLP nedrīkst mainīties atkarībā no breksita korekcijām. Mums jāatbalsta lauksaimnieki.”
