Problēmas ar “mazajiem iepirkumiem” 5
Valsts kontrole (VK) aicina Aizsardzības ministriju (AM) uzlabot ilgtermiņa plānošanu un iepirkumu procedūras. Pie tāda secinājuma VK nonākusi, veicot revīziju Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
VK veiktajā revīzijā par laikposmu no 2014. gada janvāra līdz 2017. gada beigām pārkāpumus nav konstatējusi, taču sniegts 21 ieteikums nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas pilnveidei. AM tos apņēmusies pakāpeniski ieviest līdz 2021. gada janvārim. VK secinājusi, ka līdz ar Valsts militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) izveidošanu nav panākti iepirkumu centralizēšanas ieguvumi – 40% no iepirkumiem NBS vienībās tiek veikti decentralizēti.
VK padomes locekle Ilze Grīnhofa skaidroja, ka bieži vien, ja norisinās iepirkumi un tajos ir kādas aizķeršanās, konkursi tiek atcelti un izsludināti no jauna. Pēc viņas teiktā, vieglāk aizsardzības nozarē plānot liela apjoma iepirkumus, kuriem nosacījumi izstrādāti sistemātiskāk. Problemātiskāk esot ar mazajiem iepirkumiem līdz 42 000 eiro. Bieži vien iepirkumu plānošana ir fragmentāra un tai trūkst sistemātisku norāžu no NBS vadības. VK min arī vairākus piemērus, kad bijis iespējams laikus īstenot iepirkumu, bet notikusi kavēšanās. Piemēram, prioritāri NBS nepieciešamās munīcijas iegāde ilgusi četrus gadus, sakaru akumulatoru iegāde – trīs gadus, bet karavīriem būtiska ekipējuma iepirkums ildzis 15 mēnešus – šajos gadījumos aizkavēšanos, VK ieskatā, radījusi iestāžu neefektīva sadarbība.
Komentējot revīziju, AM izsaka gandarījumu, ka tajā nav atklāti pārkāpumi, un apņemas strādāt pie uzlabojumiem iepirkumu jomā. “Līdz 2014. gadam NBS resursi bija tik nepietiekami, ka nevarējām nodrošināt ne tikai zemessargu, bet pat profesionālā dienesta karavīru vajadzības. Tēlaini izsakoties, aizsardzības nozare ir dzīvojusi no rokas mutē,” stāsta AM valsts sekretārs Jānis Garisons. AM pērn sākusi nodrošinājuma sistēmas reformu, kurā noteikti četri darbības pamatvirzieni – nostiprināti galvenie plānošanas dokumenti nodrošinājuma jomā, procesā ir loģistikas resursu pārvaldības digitalizācija, kuras mērķis ir panākt resursu ietaupījumu. Kā trešo soli nodrošinājuma sistēmas uzlabošanai AM min pērn sākto iepirkumu jomas funkciju reorganizāciju, lai mazinātu administratīvo slogu NBS vienībās. Savukārt ceturtais solis – materiāltehnisko līdzekļu iepirkumu centralizācija. “Izdevies panākt iepirkumu skaita konstantu samazinājumu. Centralizēto iepirkumu īpatsvars no kopējo iepirkumu skaita 2016. gadā ir apmēram 40 procentu līmenī, savukārt 2017. gadā centralizēto iepirkumu īpatsvars pieaudzis līdz 44 procentiem,” skaidro AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. Viņš norāda, ka līdz ar pāreju uz centralizētu iepirkumu veikšanu iepirkumiem aizsardzības resorā līdz minimumam tiekot samazināts “mazo” iepirkumu skaits un uzlabota to veicēju kompetence. “No pērn veiktajiem 273 “mazajiem” iepirkumiem tikai 27 noslēgušies bez rezultāta. Jāņem vērā, ka desmit gadījumos iepirkumi beigušies nesekmīgi, jo neviens tirgus dalībnieks neizrādīja interesi dalībai konkursā,” skaitļus min K. Galkins.
Cita starpā VK norādījusi, ka NBS nepieciešams aktīvāk strādāt, lai NBS tiktu apmācīti apgādes speciālisti. K. Galkins skaidro, ka pašlaik Nacionālajā aizsardzības akadēmijā reizi gadā tiek organizēts kurss nodrošinājuma speciālistiem, to apgūst dažādu līmeņu NBS darbinieki.
