Agris Liepiņš: Jāsaprot, ar ko mums nebaltā stundā jārēķinās 7
Drošības policija secinājusi, ka pēdējā gada laikā pastiprinājusies Krievijas specdienestu interese par Latviju. Informācijas iegūšanai tiek vervēti kontrabandisti no Latvijas, kurus esot vieglāk iespaidot. Informatoru vervēšana, izmantojot cilvēku vājības, ir mūžsena prakse. Kontrabandas rūpala piekopšana nebūt nav vienīgais “āķītis”, ar kura palīdzību panākt cilvēka sadarbošanos. 1929. gadā par spiegošanu Krievijas labā tiesāja astoņus Jaunlatgales (tagad Pitalovas) apriņķa Latvijas pilsoņus. Starp tiem bija Jefims Strelkovs, kuram brālēns čekists Pleskavā, Annete Čarpa, kurai vīrs dzīvoja Pleskavā, Pjotrs Gusevs, kuram māsa dzīvoja PSRS pierobežā, un Jānis Puriņš-Pauriņš, kuram brālis čekists Ostrovā.
Ja šodienas Latvijā paskaitīsim, cik Rīgā vai Latgales pierobežā dzīvojošajiem ļaudīm radi mīt Krievijā, skaitlis būs ļoti iespaidīgs. Ceru, ka lielākā daļa vēl Latvijai labu, bet nav redzēts neviens pētījums, kas skaidri noliegtu pretējo. Daudzi no viņiem ir nepilsoņi (mākslīgi izveidots pagaidu statuss, kurš nu jau kļuvis par pastāvīgu), un daži iemanījušies pieņemt Krievijas pilsonību, bet Latvijā turpina izlikties par nepilsoņiem. Tiesībsargājošās iestādes publiski atzīst, ka viņu rīcībā nav pilnīgas uzskaites, kuri nepilsoņi īstenībā ir kaimiņvalsts pilsoņi. Jau divdesmit gadus Latvijas valsts vairās risināt nepilsoņu jautājumu. Kaut kāds mānīgs miera stāvoklis ir panākts, tāpēc labāk šo problēmu nekustināt, varbūt atrisināsies pati no sevis. Diemžēl pats no sevis nekas nerisinās, bet to, cik ātri šādi uz sētas sēdētāji kļūst lojāli citai valstij, lieliski varam redzēt Ukrainā.
Tāpat Drošības policija nonākusi pie secinājuma, ka Krievijas specdienesti pēdējā laikā pastiprināti kontaktējas ar dažādām krievu organizācijām Latvijā. Tostarp ar Nepilsoņu kongresa aktīvistiem. Šīs pašpasludinātās organizācijas aktivitātes pēc notikumiem Krimā kļūst jo dienas, jo nekaunīgākas. Nepilsoņu kongresu esot aizskāris Drošības policijas vērtējums un viņi sūdzēšoties NATO ģenerālsekretāram.
Latviešu valodā ir daudz kolorītu teicienu. No zemnieku vides nākušiem, tiem dažbrīd trūkst smalkas literāras elegances, toties parunas ir vārdos sulīgas un ļoti trāpīgas. “Ja sūdu aiztiek, tas smird!” Mazliet parupji, bet precīzi raksturo dažu labu šodienas notikumu.
Saliedētas sabiedrības vārdā Latvijā tuvākajā laikā jāpārskata nepilsoņu statuss, divdesmit četrus gadus pēc neatkarības atjaunošanas tam mūsu valstī vairs nav nekāda pamata. Atcerēsimies – tas savulaik bija pagaidu risinājums, lai cilvēki varētu izšķirties, par kuras valsts pilsoņiem kļūt. Paturot prātā Ukrainas separātistus, Latvijas pilsonībā jāuzņem pēc daudz stingrākiem kritērijiem. Līdztekus jāanalizē pēdējos desmit gados pilsonību ieguvušo ļaužu sabiedriskās aktivitātes. “SC” deputāti visi ir Latvijas pilsoņi, bet tas viņus netraucē krasi iestāties pret kriminālatbildības noteikšanu ļaudīm, kuri slavina Latvijas valsts okupācijas faktu. Jātiek vienreiz skaidrībā, kuri no nepilsoņiem šodien jau ir Krievijas pilsoņi, kuri vēlas par tādiem kļūt tuvākajā laikā un kuri gribēs savu nākotni saistīt ar Latvijas valsti, iegūstot Latvijas pilsonību. Krievijas pilsoņiem, lai kādi būtu viņu īpašumi Latvijā, jāprasa izņemt terminētas uzturēšanās atļaujas. Kaut vai tāpēc, lai beidzot noskaidrotu, ar ko mums nebaltā stundā jārēķinās.
