Problēma, par kuru vīrieši kautrējas runāt un jautāt 0
Neskatoties uz to, ka vīriešu veselības jautājums Latvijā pēdējos gados tiek aktualizēts ne tikai no ārstu, bet arī no sabiedrības puses, statistikas rādītāji par vīriešu mirstību no ielaista prostatas vēža joprojām dramatiski aug. Kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir un vai Latvijas vīrieši tuvākajos gados iegūs paši savu lappusi sarkanajā grāmatā, atbildes uz šiem jautājumiem skaidro Kurzemes Uroloģijas centra urologs Igors Carevs.
2014. gada dati liecina, ka no ielaista prostatas vēža savu dzīvību zaudēja 409 Latvijas vīrieši, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik vidusmēra iedzīvotāju skaits kādā attālākā lauku ciemā. Lauki un reģioni šajā gadījumā tiek pieminēti ar nolūku, jo pagājušajā gadā vairāk nekā puse no jaunajiem pacientiem tika diagnosticēti tieši tur. Ārstu trūkums mazajās pilsētās, neinformētība, zemā interese par savu veselību vīriešu vidū, izpratnes trūkums par problēmas nozīmīgumu, ir galvenie iemesli kāpēc tiek atklāti tik daudz slimnieki ar ielaistu prostatas vēzi, kuriem būtisku, dzīvību glābjošu palīdzību vairs nav iespējams sniegt.
Situācija reģionos varētu būt labāka
Kopš 2014. gada nogales Latvijas Urologu asociācija rosina vīriešu veselības atbalsta kampaņu reģionos. Šīs kampaņas ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, kur cilvēkiem ikdienā ir ierobežota piekļuve urologam, kas sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību bez maksas.
Šogad ir notikuši jau 17 reģionālie izbraukumi, kuros ir konsultēti vairāk nekā 400 pacientu dažādos Latvijas reģionos. Kaut arī jau šī brīža rezultāti ir ļoti nozīmīgi un ir sasniegti daudz pirmreizējo pacientu, interese par izbraukumu organizēšanu nerimstas – ģimenes ārsti no visas Latvijas turpina interesēties par iespēju saviem pacientiem organizēt bez maksas urologa pieņemšanu savā praksē. Lielākā daļa no aptuveni 70 Latvijas urologiem, koncentrējas lielajās pilsētās, jo urologa prakse, kas bieži vien ir saistīta ar ķirurģisku iejaukšanos, pieprasa darbību stacionāros, kur ārstam ir pieeja pie augstvērtīgām medicīniskajām iekārtām un profesionāla kolektīva, kas šodienas ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā nozīmē to, ka nelielās pilsētās pastāvīgi šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt.
Situāciju un piedzīvoto reģionos apraksta urologs Igors Carevs: „Protams, pieeja ir ierobežota, bet pacienti lauku rajonos, kuros es biju, labprāt gāja pie ārsta, kad viņiem bija iespēja pie viņa nokļūt uzreiz. Lielās pilsētās tā situācija ir labāka, urologs visur ir sasniedzams un tas ir maksimums stundas jautājums, taču reģionos bieži vien ir nepieciešams braukt uz citu pilsētu, uz citu slimnīcu un lauku cilvēkam var nebūt īsti skaidrs par to, ka pie speciālista vēl ir jāpierakstās, jātiek un jāsagaida, par to, kas ir jāņem līdzi. Šī situācija varētu būt labāka, bet no otras puses, tā nav tik ļoti dramatiska.”
Problēma, par kuru vīrieši kautrējas runāt un jautāt, “pirmās vizītes sindroms”
Šī nav tēma par kuru vīrieši ir gatavi bez minstināšanās sākt runāt: „Te varbūt zināmā mērā nostrādā arī bailes, ka tiks noteikta pozitīva diagnoze un cilvēks no tā mēģina izvairīties, neejot pie ārsta, citam tieši otrādi, uzzinot par iespēju tikt izmeklētam laicīgi, tas var būt kā stimuls. Citam atkal nav laika, jo ir jāgādā iztika ģimenei un nevar atļauties kavēt darbu, savukārt cits ir vienkārši kautrīgs, bet katram ir jāsaprot, ka runa ir par paša veselību un ir svarīgi pārvarēt visas barjeras, kas traucē pirmajai vizītei.”
Kas būtu jādara, lai šī situācija mainītos
Igors Carevs izdala galvenos punktus, kuri būtu jāievēro, lai vīrietis sevi maksimāli nodrošinātu pret saslimšanu ar prostatas vēzi: „Pirmkārt, ir jāmaina attieksme pret savu veselību un pret sevi. Ja attieksme kļūs aktīvāka un pacients negaidīs, kad ārsts spers pirmo soli, bet pats nāks uz pārbaudēm, sasniedzot 45-50 gadu vecuma robežu, tad šī situācija varētu ievērojami mainīties, bet ir jārēķinās ar to, ka šāds process ir ļoti lēns un statistika tuvākajos gados neuzlabosies.”
Ļoti svarīgs aspekts ir arī ieradumi ikdienas dzīvē – pareiza uztura lietošana, kur pamata ēdiena bāzi veido augļi un dārzeņi, kuri satur antioksidantus, zivis un rīsi, relatīvi maz eļļā cepti produkti. Arī fiziskās aktivitātes un atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem pastiprinās imunitāti un mazinās risku vīrietim saslimt ar prostatas vēzi.
Nav jāgaida simptomi, lai veiktu veselības pārbaudi
Vīriešiem laiku pa laikam ir jāveic profilaktiskās pārbaudes, jo prostatas vēža sākuma stadijā ne vienmēr ir jūtami kādi simptomi vai diskomforts. Ja paša pilsētā nav pieejams urologs, tad palīdzēt var arī savs ģimenes ārsts. Latvijā ģimenes ārsti šo situāciju izprot un ir spējīgi nozīmēt nepieciešamās analīzes, kurās parasti arī uzrādās pirmie trauksmes signāli, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā: „Lai pārbaudītos un identificētu prostatas vēzi, ir jāveic PSA (prostatas specifiskā antigēna) analīzi, kurā ir jānodod savas asinis, un es ieteiktu šo analīzi pirmo reizi veikt 45-50 gadu vecumā, lai varētu noteikt dzīves ilguma risku un kad šī slimība pacientu vispār varētu piemeklēt. Ar šo veikto analīzi tālāk ir jādodas pie urologa, kurš sastādīs plānu, cik bieži pacientam ir jāierodas uz pārbaudēm. Ja šī procedūra tiks ievērota, tad visticamāk pacients neiedzīvosies prostatas vēzī vai arī tas tiks atklāts agrīnā stadijā,” stāsta Igors Carevs.
Lai šo problēmu sabiedrībā aktualizētu līdz tai nepieciešamajam līmenim, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija, MFD Veselības grupa un SIA „Arbor Medical Korporācija”, no septembra turpinās iesākto veselības kampaņu reģionos un dosies izbraukumos uz lauku rajoniem, lai apgūtu pēc iespējas lielāku riska pacientu skaitu un izglītotu cilvēkus par prostatas vēža ārstniecības iespējām Latvijā.
