Probiotikas mūs vēl pārsteigs! Tās saista ar autismu, depresiju, kairinātu zarnu slimību… 0
Probiotikas ir tā sauktās labās baktērijas, kuras ir vēlamas un nepieciešamas ikviena cilvēka zarnu traktā, lai tas fizioloģiski normāli funkcionētu. Lai gan to pozitīvā iedarbība ir pierādīta, ir vēl daudz kā tāda, ko mēs par tām nezinām, tādēļ aktīvi norisinās pētniecība. Kāpēc mums vajag šīs labās baktērijas, un kādos ēdienos tās atrodamas?
Kad lietot probiotikas?
Vēl pirms neilga laika probiotikas uzskatīja par līdzekli, kas palīdz antibiotiku izraisītas vai akūtas caurejas gadījumos, bet mūsdienās uz tām sāk raudzīties plašāk. Visticamāk, nākotnē indikāciju spektrs probiotikām paplašināsies, stāsta gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. Viens no būtiskākajiem un biežākajiem iemesliem, kāpēc pacienti mūsdienās lieto probiotikas, ir kairinātās zarnas sindroms, kas saistāms ar vēdera pūšanos, griezīgām sāpēm vēdera labajā vai kreisajā pusē, traucētu vēdera izeju. Traucējumi var kļūt izteiktāki, tuvojoties eksāmeniem, nopietniem pārbaudījumiem, izmaiņām privātajā dzīvē vai jebkuriem citiem notikumiem, kas ietekmē indivīda stresa līmeni. Kairinātās zarnas sindroms ir izplatīts stāvoklis, ko diagnosticē ģimenes ārsti, gastroenterologi, kā arī citi speciālisti. Probiotikas šādā gadījumā ir viena no ārstēšanas metodēm, ko dažkārt kombinē ar spazmolītiskiem medikamentiem. Reizēm, īpaši smagos gadījumos, pacientiem rekomendē arī antidepresantu lietošanu, kas ir pierādīts terapijas līdzeklis ar labu efektivitāti.
Ir dzirdēts, ka probiotikas iesaka lietot pirms ceļojumiem. “Ņemot vērā, ka ceļojumu laikā nākas sastapties ar nepazīstamām baktērijām, probiotiku lietošana pirms došanās uz kādu eksotisku valsti, kā arī ceļojuma laikā nenodarīs ceļotājam ļaunumu. Tomēr nav drošu datu par to, ka probiotikas pacientu pasargās no vīrusu izraisītas caurejas, literatūrā pieejamie dati ir strīdīgi,” teic gastroenteroloģe. Pirms ceļojuma vēlams noskaidrot, vai, viesojoties konkrētajā valstī, nav nepieciešamas kādas specifiskas vakcīnas, kā arī ceļojuma laikā jālieto tīrs, drošs ūdens un pārtika.
Probiotikas reizēm rekomendē lietot profilaktiski, jau laikus paredzot, ka būs sūdzības, piemēram, pirms antibiotiku lietošanas vai to lietošanas laikā.
Bez vajadzības nelieto!
Probiotiku lietošanas nepieciešamību nosaka ārsts, un tā atkarīga no konkrētām sūdzībām, kas skārušas pacientu. Ņemot vērā šos datus, ārsts izlemj, kādu baktēriju celmu izvēlēties. “Šobrīd ir droši pierādījumi par dažu celmu efektivitāti. Kairinātas zarnas sindroma ārstēšanā ar labu efektu lietojams Bifidobacterium longum un Lactobacillus plantarum celmi, kas pieejami aptiekās. Kursa ilgumam vajadzētu būt ne īsākam par četrām nedēļām,” norāda speciāliste. Probiotikas jādzer pietiekami ilgi, lai baktērijas kolonizētu resnās zarnas gļotādu un tur iedzīvotos. Lielākajā skaitā gadījumu tiek sasniegts vēlamais efekts – slimības gaita kļūst vieglāka, un tiek panākta remisija.
Ja probiotikas nepalīdz 4–6 nedēļas garā kursā, iespējams, terapija jāpārskata un jāmēģina cits celms. Ja efekts nav panākams ar probiotikām, jāapsver ārstēšanai pievienot citu grupu medikamentus, piemēram, spazmolītiķus vai atsevišķos gadījumos antidepresantus. Ja arī tad sūdzības nemazinās, jāmeklē citi diskomforta cēloņi. Pacientiem ar sāpēm vēderā vai vēdera izejas traucējumiem noteikti jāpavaicā, vai pēdējā laikā nav vērojams straujš svara zudums, vai pie vēdera izejas nemana asiņu piejaukumu un vai asinsanalīzēs nav samazinājies hemoglobīna līmenis. Tad, iespējams, nepieciešamas papildu izmeklēšanas metodes, jo šīs pazīmes var liecināt par smagāku saslimšanu, piemēram, ļaundabīga audzēja attīstību.
Bieži pacientiem probiotiku lietošanas laikā starp ārstēšanās kursiem iesaka ieturēt pārtraukumu. Lai gan literatūrā nav neapšaubāmu datu par probiotiku lietošanas ilgumu un biežumu, pastāv uzskats, ka pretējā gadījumā medikamenta efektivitāte ar laiku varētu mazināties un nākamajā lietošanas reizē vēlamo efektu var neizdoties panākt pilnā apjomā, brīdina gastroenteroloģe. Var apsvērt arī citu celmu lietošanas nepieciešamību.
Ja veselības stāvoklis uzlabojas, var turpināt ierasto ikdienas ritmu bez medikamentiem.
Saista ar autismu un depresiju
Aptiekās pieejams ļoti daudz probiotiku celmu. Daļa no tiem tiek aktīvi pētīta. Patlaban gan pieejami apstiprinoši pētījumi par dažiem no plaši pieejamiem baktēriju celmiem, piemēram, par Lactobacillus plantarum un Bifidobacterium longum. Turklāt Bifidobacterium longum tiek pētīts jau attālināti no gastroenteroloģijas lauka, saistot ar autisma un depresijas ārstēšanu, atklāj speciāliste. Pacientiem ar autismu vai depresiju pēta mikrobioma – ķermenī mītošo baktēriju kopuma – sastāvu, jo zināms, ka viņiem tas ir atšķirīgs no cilvēkiem bez uzvedības traucējumiem. Pierādīts, ka pastāv korelācija starp garastāvokļa izmaiņām, depresiju un mikrobiomu.
Pētītas arī mātes, kas baro zīdaiņus ar krūti, un novērots, ka zīdaiņi raud mazāk, ja mamma barošanas laikā uzņēmusi probiotikas. Vēl gan nav atbildes, kāpēc tā notiek. Tiek veikti pētījumi, lai skaidrāk saprastu probiotiku plašo ietekmi uz cilvēka organismu.
Ārstē ne tikai zarnu traktu
Mikrobiomam – organismā mītošo baktēriju kopumam – ir daudz plašākas funkcijas, nekā līdz šim esam raduši domāt. Tas ne tikai atbild par gremošanu. Zarnās mītošajām baktērijām piemīt funkcijas, kas ietekmē kognitīvās spējas, domāšanu un garastāvokli.
“Tas šobrīd medicīnā ir sava veida apvērsums,” stāsta gastroenteroloģe. “Baktērijas, tajā skaitā celmi, kas atrodami rūpnieciskajos preparātos, atbildīgas ne tikai par gremošanas procesiem, bet arī par centrālo nervu sistēmu, hormonālās, endokrīnās sistēmas balansu. Baktērijas ietekmē vispārējo organisma veselību. Par to runā jau ilgāku laiku, bet šobrīd notiek aktīvi pētījumi tieši mikrobioma jomā, kas, visticamāk, vēl turpināsies ilgi, un informācija mūs nākotnē pārsteigs. Neesam pienācīgi novērtējuši mikrobioma funkciju.”
Tagad aktualizējusies arī fēču transplantācija – Latvijā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, ir veikta pirmā šāda veida procedūra. “Pacientiem, kas atrodas slimnīcā un saņem antibakteriālu terapiju, reizēm pievienojas infekcija, ko sauc par Clostridium difficile. Fēču transplantācija ir pierādīta metode, kā ārstēt šo infekciju, kas nereti grūti padodas ierastajai terapijai. Tā ir manipulācija, kas veikta Latvijā profesionālu un zinošu ārstu vadībā. Tas ir veids, kā ārstēt infekcijas slimību bez antibiotikām,” stāsta gastroenteroloģe.
Lieto, kad atceras
“Probiotikas ir pateicīgs medikaments, jo uzņemšana var būt neatkarīga no ēdienreizes. To var darīt pirms vai pēc ēšanas, vai brīdī, kad pacients atceras to izdarīt, ja vien zāļu instrukcijā nav norādīts citādi,” teic speciāliste.
Ir konkrēti celmi, ko var lietot arī zīdaiņi un bērni, sevišķi akūtas vīrusu izraisītas caurejas gadījumā. Bērniem nereti iesaka lietot Saccharomyces boulardii celmu. To ar labiem rezultātiem izmanto arī antibiotiku izraisītas caurejas gadījumā pieaugušajiem.
Aptiekā pieejamo medikamentu ir daudz, tomēr nopietni pētīti tikai daži no tiem. Nav precīzu datu par visām aptiekās pieejamām probiotikām. Piemēram, Saccharomyces boulardii iesaka antibiotiku izraisītas caurejas gadījumā. Bifidobacterium longum ir izpētīts celms, ko lieto kairinātas zarnas sindroma gadījumā, kas noris ar pūšanos un biežākām, šķidrākām vēdera izejām, Lactobacillus plantarum ir pierādīts sāpju sindroma mazināšanai, kā arī meteorisma ārstēšanai. Iespējams, šiem celmiem ir arī cita veida labvēlīga iedarbība. Var arī būt, ka veselību pozitīvi ietekmē citu celmu baktērijas, taču tam nav pietiekamu pierādījumu.
Neaizmirsti šķiedrvielas!
Bez jau iztirzātajām probiotikām gastroenterologi nereti savās praksēs izmanto arī prebiotikas. Tās ir nesagremojamas uzturvielas, šķiedrvielas saturoši produkti, kas uzbriest resnajā zarnā. Prebiotiskās vielas satur vairāki pārtikas produkti, piemēram, kivi, topinambūri, cigoriņi, tomāti, ķiploki, sīpoli, sparģeļi, banāni, citi augļi, dārzeņi, ogas, kā arī rieksti, sēnes, graudaugi. Prebiotikas zarnu traktā uztur labvēlīgu vidi, lai labās baktērijas tur labprāt uzturētos un vairotos. Gastroenterologi ļoti bieži konsultāciju laikā saviem pacientiem rekomendē uzņemt šķiedrvielām bagātu barību. Tas nozīmē, ka uzturā jāiekļauj produkti (kā arī ūdens), lai nodrošinātu labvēlīgu mikrofloru. Probiotikas un prebiotikas ir dažādas grupas, kas viena otru papildina. Prebiotikas var iegādāties arī aptiekās, piemēram, pulverīšu veidā, kas sajaucami ar šķidrumu. Prebiotikas mēdz ieteikt arī apgrūtinātas, retas vēdera izejas gadījumā – ja ir aizcietējumi.
Ja negrib medikamentus
Katram būtu jāuzņem sabalansēts uzturs, kas nodrošina labu pašsajūtu. Tajā ietilpst arī skābpiena un raudzētie produkti.
“Izvēloties, piemēram, jogurtu no veikala, jāņem vērā, kā produkts ir uzglabāts un vai tajā saglabājas labās īpašības. Rūpnieciski ražotos jogurtos nereti ir pievienots liels cukura daudzums,” atgādina gastroenteroloģe. Jogurts ir laba uztura vienība, kurā ir vēlamās baktērijas, tomēr pievienotais cukurs kairina zarnu traktu. Liela cukura koncentrācija kaitē ne tikai zarnām, bet arī cukura līmenim, zobu veselībai un vispārējai pašsajūtai. Labāk izvēlēties jogurtu bez piedevām un mākslīgiem saldinātājiem. Daudzos jogurtos var atrast dažādus Lactobacillus veidus, taču lielāko daļu veikalos nopērkamo jogurtu nevajadzētu uzskatīt par probiotikām līdzvērtīgiem produktiem. Ir svarīgi, lai produktā būtu pietiekams skaits mikroorganismu. Nevajadzētu aizmirst, ka jogurts, kā arī citi piena produkti ir lielisks olbaltumvielu, D vitamīna un kalcija avots.
Vai probiotikas var palīdzēt novājēt?
“Zinu, ka šobrīd noris pētījumi šajā laukā, jo aptaukošanās visā pasaulē ir aktuāla problēma. Vai ar probiotikām var ārstēt aptaukošanos? Pierādījumu tam pagaidām nav, taču aktuālākajai informācijai gastroenterologi noteikti sekos!” saka speciāliste.
Kad nedrīkst lietot
Ir zināmi gadījumi, piemēram, smagi slimu septisku pacientu ārstēšanā, kad papildus nav ieteicams lietot baktēriju preparātus. Tos neiesaka arī traucētas imunitātes gadījumā pie nopietnām imūnās sistēmas saslimšanām. Tas varētu saasināt pamatslimību un izraisīt nevēlamus efektus. Probiotiku lietošana nav ieteicama pacientiem, kas atrodas intensīvās terapijas nodaļās un kuriem ievadīts centrālais katetrs vai ir smaga sirds vārstuļu saslimšana.
Kā ēst, lai kauli būtu stipri un veseli? Ko likt galdā, lai pēc iespējas attālinātu osteoporozi – slimību, kas skar kaulus, izraisa to pastiprinātu trauslumu?
Mūsu eksperte ILONA VILKOITE, Veselības centra 4 un Capital Clinic Riga iekšķīgo slimību speciāliste, gastroenteroloģe, endoskopiste
