Privātpersonai pārdota Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš” 0
Jūrmalas domes sēdē ar astoņu deputātu atbalstu apstiprināti izsoles rezultāti īpašumam Salacas ielā 4k-1, Jūrmalā, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš”, aģentūrai LETA pavēstīja pilsētas domes pārstāve Zane Leite.
Sēdē apstiprināti izsoles rezultāti un pieņemts lēmums pārdot īpašumu izsoles uzvarētājam. Astoņi deputāti lēmumu atbalstīja, seši balsoja pret, viens deputāts sēdē nepiedalījās.
Septiņu dienu laikā pēc domes lēmuma pieņemšanas izsoles uzvarētājs tiks uzaicināts slēgt objekta pirkuma līgumu, un uzvarētājam līgums būs jāparaksta trīsdesmit dienu laikā.
Pašvaldībai esot zināms, ka pircējs īpašumu iegādājies, iedvesmojoties no Valda Gavara ģimenes piemēra ar mērķi dot savu ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Pircējs sākšot rūpīgu vēsturisko izpēti, lai ļautu namiņam atdzimt pēc iespējas augstākā kvalitātē.
Leite arī uzsvēra, ka Jūrmalā pašlaik ir trīs nozīmīgas, nesen atjaunotas un pienācīgi uzturētas Raiņa un Aspazijas kultūrvietas. Tā ir pašvaldības īpašumā esošā Aspazijas māja, kas pilnībā atjaunota 2015. gadā par pašvaldības līdzekļiem, ieguldot 1,28 miljonu eiro, valsts īpašumā esošais muzejs – Raiņa un Aspazijas vasarnīca – Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, kas atjaunots 2016. gadā, un Valda Gavara atjaunotā Raiņa māja Poruka prospektā, kuras restaurācija pabeigta 2019. gadā.
“Kāpu zonā Pumpuros, Amatas ielas galā, kur atrodas pēdējā no trim leģendārajām Raiņa priedēm, apskatāms tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais skulpturālais objekts “Raiņa priedes”. Pašlaik Jūrmalā arī top tēlnieces Olgas Šilovas veidota Aspazijas skulptūra, ko plānots uzstādīt kāpās Aspazijas ielas galā šā gada rudenī,” informēja Leite.
Jau ziņots, ka izsolē bija pieteikušies divi pretendenti, un īpašums Salacas ielā 4k-1 pārdots privātpersonai par 49 839 eiro. Objekta sākumcena bija 38 935 eiro, bet izsoles solis – 2726 eiro.
Kā norādīja Leite, namiņš kalpo kā kultūrvēsturiska liecība iedzīvotājiem, pilsētas viesiem, un tas ir jāsaglabā vēsturiskajā veidolā. Pašvaldībā uzsver, ka gan domes lēmumā, gan izsoles noteikumos jau pirms Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) lēmuma par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanas dome bija noteikusi, ka namiņu aizliegts nojaukt un jaunajam īpašniekam objekts jāsaglabā un jāatjauno.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve akcentēja, ka, vērtējot izsoles rezultātus, pašvaldība bijusi gandarīta, ka arī sabiedrībai, ne tikai publiskajam sektoram, ir interese par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un atjaunošanu. Tāpat pašvaldība paļaujas, ka arī Salacas ielas namiņa jaunais īpašnieks dos iespēju ēkai atdzimt, pavēstīja Leite.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve norādīja, ka pašvaldība pieņēma lēmumu īpašumu pārdot izsolē, dodot iespēju kultūrvēsturisko īpašumu atjaunot un uzturēt privātai iniciatīvai. Pašvaldība izvērtējusi, ka ēka ar 41,8 kvadrātmetru platību ir pārāk maza kultūras pasākumu rīkošanai un Jūrmalā patlaban ir trīs nozīmīgas, atjaunotas un pienācīgi uzturētas Raiņa un Aspazijas kultūrvietas – ēkas.
Pašvaldība izsoles veidā lēma atrast šim īpašumam rūpīgu saimnieku, izsoles noteikumos nosakot, ka ēku aizliegts nojaukt un tā jāsaglabā un jāatjauno tā vēsturiskajā veidolā. Šādus noteikumus pašvaldība noteikusi ar domes lēmumu vēl pirms NKMP lēmuma par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu šai ēkai.
Iepriekš, 2014. gadā, NKMP, toreizējā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ēku neiekļāva, taču pašvaldība, lai aizsargātu ēku, tai piešķīra kultūrvēsturiski vērtīgas būves statusu. Šogad NKMP kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu vērtēja atkārtoti.
LETA jau vēstīja, ka februāra sākumā vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki aicinājuši Jūrmalas domi atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvu saglabāt pašvaldības īpašumā Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo ēku Mellužos. Aicinājumā, kas nosūtīts Jūrmalas domei, lūgts atļaut Jūrmalas aizsardzības biedrībai restaurēt šo ēku par biedrības līdzekļiem, kas būtu biedrības ziedojums pašvaldībai.
Aicinājumu parakstījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, fiziķis, zinātņu doktors un Raiņa vasarnīcas atjaunotājs Valdis Gavars, televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, rakstniece, tulkotāja, diplomāte Anna Žīgure, aktieri Gundars Āboliņš un Juris Kalniņš, aktrise Esmeralda Treimane, arhitekte Zaiga Gaile, biedrību “Rīgas Vāgnera biedrība” un “Žaņa Lipkes memoriāls” dibinātājs Māris Gailis, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe, mūziķis Juris Sējāns, režisors Dāvis Sīmanis. Aicinājumu bija parakstījuši arī tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova, kuri oficiāli atsauca savus parakstus no Jūrmalas aizsardzības biedrības organizētās vēstules. Tēlnieki norādījuši, ka bijuši “maldināti un dezinformēti par minētā īpašuma likteni un ar to saistītiem Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem”.
Kā norādīja biedrībā, Jūrmalas domi nav pārliecinājuši simtiem iedzīvotāju iesniegumi un tā joprojām nav atteikusies no nodoma pārdot izsolē “ārēji necilo namiņu kāpās pie jūras, kur aizsākās dižgaru Raiņa un Aspazijas mīlestība un radošā kopdzīve”.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms atklāja, ka Jūrmalas dome nav arī atsaukusies uz Jūrmalas aizsardzības biedrības piedāvājumu šo miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, kaut gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.
“Lai nezaudētu unikālo celtni, kas pēc pārdošanas izsolē neapšaubāmi tiks nojaukta, biedrība, aicinot talkā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lūdz Jūrmalas domi saglabāt ēku pašvaldības īpašumā un pieņemt biedrības piedāvājumu namiņu atjaunot par biedrības līdzekļiem,” skaidroja Kronblūms.
