Privātpersona nopērk Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīcu 0
Izsolē pārdota ēka Salacas ielā 4, Jūrmalā, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš”, aģentūrai LETA pavēstīja pilsētas domes pārstāve Zane Leite.
Izsolē bija pieteikušies divi pretendenti un īpašums Salacas ielā 4k-1 pārdots privātpersonai par 49 839 eiro. Objekta sākumcena bija 38 935 eiro, bet izsoles solis – 2726 eiro.
Izsoles rezultāti vēl jāapstiprina Jūrmalas pilsētas domei, kura sanāks uz sēdi 19.martā. Savukārt septiņu dienu laikā pēc domes lēmuma pieņemšanas uzvarētāju aicinās slēgt objekta pirkuma līgumu, kas tam būs jāparaksta trīsdesmit dienu laikā.
Kā norādīja Leite, namiņš kalpo kā kultūrvēsturiska liecība iedzīvotājiem, pilsētas viesiem, un tas ir jāsaglabā vēsturiskajā veidolā.
Pašvaldībā uzsver, ka gan domes lēmumā, gan izsoles noteikumos jau pirms Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) lēmuma par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanas dome bija noteikusi, ka namiņu aizliegts nojaukt un jaunajam īpašniekam objekts jāsaglabā un jāatjauno.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve akcentēja, ka, vērtējot izsoles rezultātus, pašvaldība bijusi gandarīta, ka arī sabiedrībai, ne tikai publiskajam sektoram, ir interese par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un atjaunošanu. Tāpat
pavēstīja Leite.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve norādīja, ka pašvaldība pieņēma lēmumu īpašumu pārdot izsolē, dodot iespēju kultūrvēsturisko īpašumu atjaunot un uzturēt privātai iniciatīvai. Pašvaldība izvērtējusi, ka ēka ar 41,8 kvadrātmetru platību ir pārāk maza kultūras pasākumu rīkošanai un Jūrmalā patlaban ir trīs nozīmīgas, atjaunotas un pienācīgi uzturētas Raiņa un Aspazijas kultūrvietas – ēkas.
Pašvaldība izsoles veidā lēma atrast šim īpašumam rūpīgu saimnieku, izsoles noteikumos nosakot, ka ēku aizliegts nojaukt un tā jāsaglabā un jāatjauno tā vēsturiskajā veidolā. Šādus noteikumus pašvaldība noteikusi ar domes lēmumu vēl pirms NKMP lēmuma par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu šai ēkai.
Iepriekš, 2014.gadā, NKMP, toreizējā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ēku neiekļāva, taču pašvaldība, lai aizsargātu ēku, tai piešķīra kultūrvēsturiski vērtīgas būves statusu. Šogad NKMP kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu vērtēja atkārtoti.
Iepriekš jau vēstīts, ka izsolei bija nodots Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošs dzīvokļa īpašums Salacas ielā 4k-1, ko veido viendzīvokļa dzīvojamā māja ar kopējo platību gandrīz 42 kvadrātmetri un pusi domājamās daļas no zemesgabala, kas atrodas kopīpašumā un kura kopējā platība ir 1007 kvadrātmetri.
Apsekojot īpašumu, darba grupa konstatējusi, ka ēka ir vizuāli sliktā stāvoklī un nav renovēta. Ēka ir bez ērtībām, dzīvokļa telpu apdare un grīdas segums, kā arī inženiertehniskās komunikācijas ir pilnībā nolietojušās.
Pašreizējā tehniskā stāvoklī dzīvokļa īpašums nav apdzīvojams, ēkas plānojums un labiekārtojuma līmenis neatbilst mūsdienu prasībām, norādīts Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 31.oktobra lēmumā.
Saskaņā ar Domes Pilsētplānošanas nodaļas izziņu, uz zemesgabala Salacas ielā 4 esošā dzīvojamā māja ir kultūrvēsturiski vērtīga būve, kuru ir aizliegts nojaukt.
Būvi atļauts pārbūvēt, izvērtējot demontāžas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, saskaņā ar demontāžas projektu. Veicot būves pārbūvi, jāsaglabā tās apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus.
Tāpat aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar plastikāta logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Veicot būves atjaunošanu, saglabājams tās apjoms, konstruktīvā sistēma, jumta forma, fasāžu elementi un apdare. Turklāt verandas aizliegts siltināt no ārpuses.
Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 31.oktobra lēmumā norādīts, ka pēc Latvijas Valsts vēstures arhīva sniegtās informācijas, Salacas ielā 4, Jūrmalā, 1894.gada un 1895.gada vasarās dzīvojis Rainis.
LETA jau vēstīja, ka februāra sākumā vairāki
Aicinājumā, kas nosūtīts Jūrmalas domei, lūgts atļaut Jūrmalas aizsardzības biedrībai restaurēt šo ēku par biedrības līdzekļiem, kas būtu biedrības ziedojums pašvaldībai.
Aicinājumu parakstījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, fiziķis, zinātņu doktors un Raiņa vasarnīcas atjaunotājs Valdis Gavars, televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, rakstniece, tulkotāja, diplomāte Anna Žīgure, aktieri Gundars Āboliņš un Juris Kalniņš, aktrise Esmeralda Treimane, arhitekte Zaiga Gaile, biedrību “Rīgas Vāgnera biedrība” un “Žaņa Lipkes memoriāls” dibinātājs Māris Gailis, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe, mūziķis Juris Sējāns, režisors Dāvis Sīmanis. Aicinājumu bija parakstījuši arī tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova, kuri oficiāli atsauca savus parakstus no Jūrmalas aizsardzības biedrības organizētās vēstules. Tēlnieki norādījuši, ka bijuši “maldināti un dezinformēti par minētā īpašuma likteni un ar to saistītiem Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem”.
Kā norādīja biedrībā, Jūrmalas domi nav pārliecinājuši simtiem iedzīvotāju iesniegumi un tā joprojām nav atteikusies no nodoma pārdot izsolē “ārēji necilo namiņu kāpās pie jūras, kur aizsākās dižgaru Raiņa un Aspazijas mīlestība un radošā kopdzīve”.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms atklāja, ka Jūrmalas dome nav arī atsaukusies uz Jūrmalas aizsardzības biedrības piedāvājumu šo miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, kaut gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.
“Lai nezaudētu unikālo celtni, kas pēc pārdošanas izsolē neapšaubāmi tiks nojaukta, biedrība, aicinot talkā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lūdz Jūrmalas domi saglabāt ēku pašvaldības īpašumā un pieņemt biedrības piedāvājumu namiņu atjaunot par biedrības līdzekļiem,” skaidroja Kronblūms.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) nolēma virzīt ēku Salacas ielā 4 iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmēs vēsturiska notikuma vietas pieminekli.
Tā kā gan Rainis, gan Aspazija šajā namā ir pavadījuši salīdzinoši neilgu laiku, tika pieņemts lēmums ēku virzīt iekļaušanai kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmēs vēsturiska notikuma vietas pieminekli.
“Objekts ir gana zināms un jau iegājis kultūras tūrisma apritē. Mēs uzskatām, ka ēka pilnībā atbilst visiem vietējās nozīmēs vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statusam. Mēs ņēmām vērā sabiedrības intereses, lai šis objekts tiktu saglabāts. Pieļaujot, ka objekts varētu nonākt izsolē, mums ir svarīgi, lai potenciālais īpašnieks zinātu, ka ēka ir saglabājama un nerastos idejas par iespējamu objekta pārbūvi, vai ko līdzīgu,” sacīja Asaris.
Tā kā objekta juridiskais īpašnieks ir Jūrmalas pašvaldība, NKMP informēja Jūrmalas pilsētas domi par pieņemto lēmumu. “Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, sagatavoto dokumentāciju mēs iesniegsim Kultūras ministrijā. Galējo lēmumu pieņems kultūras ministrs,” skaidroja NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs. Tāpat Asaris pauda cerību, ka kopējiem spēkiem, sadarbojoties arī ar Jūrmalas pašvaldību, izdosies objektu saglabāt un nodrošināt tā pieejamību arī nākamajām paaudzēm.