Rokot dārzu Pārdaugavā, atrod vēsturiskus dokumentus 0
Zemes dzīles ik pa laikam aplaimo mūs ar ilgi glabātiem dārgumiem, un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistiem nesen bijusi iespēja vēlreiz par to pārliecināties.
Augusta beigās, rokot bedri komposta kaudzes ierīkošanai, privātmājas dārzā Gregora ielā Āgenskalnā, Rīgā tika uziets cinkotā skārda kastē ievietots dokumentu depozīts, kas zemē gulējis no 1944. vai 1945. gada.
“Dokumenti saglabājušies samērā labi un pēc restaurācijas būs izmantojami pētniecībā, jo tūliņ pēc atrašanas novietoti ledusskapī, kur mitrais papīrs tika pasargāts no pārāk straujas izžūšanas,” liecina ieraksts LNVM Facebook kontā.
Dokumentu atradēji, sadarbojoties ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru, sazinājās ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, piedāvājot atradumu muzeja krājumam.
LNVM speciālisti veica atraduma fiksāciju un rūpīgi atdalīja dokumentus.
Pēc sākotnējās izpētes secināts, ka dokumenti attiecas uz vēsturnieku Jāni Tālivaldi Zemzari (1902–1996), kā arī viņa māsas Ņinas Mateass (1895–1970) ģimeni.
Lielāko dokumentu apjomu – vairākus desmitus lappušu – veido Rīgas hronikas manuskripts, kura redaktors bijis Zemzaris. Manuskripts aptver 1939.–1940. gada notikumus Rīgas dzīvē; vēlāk nacistu okupācijas laikā tas papildināts ar piezīmēm par padomju okupācijas notikumiem 1940.–1941. gadā.
Dokumentu vidū ir arī materiāli par nacistu okupācijas laika kultūras politiku, padomju okupācijas laika ieviestajām pārmaiņām Latvijas Universitātes Tiesību fakultātes dzīvē u. c. rokraksti.
Tāpat lāde glabāja dažādas personas apliecības, dienesta gaitas sarakstus, citus dokumentus par Jāni Tālivaldi Zemzari, kā arī viņa māsas vīru virsnieku Aleksandru Mateasu (1900–1945).
Tā kā Jānis Tālivaldis Zemzaris bija viens no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas veidotājiem un tur atrodas arī apjomīgs viņa personiskais fonds, dokumenti ar atradēju ziņu nodoti bibliotēkai, kur pēc restaurācijas pabeigšanas un zinātniskās apstrādes būs pieejami sabiedrībai.
