Privātmājās joprojām glabājas tonnām nevajadzīgu stikla burku un pudeļu 0
278 515 kg jeb 278,5 tonnas stikla pudeles un burkas – šādu milzīgu nevajadzīgas stikla taras apjomu izdevies savākt īpašā stikla vākšanas akcijā “Stikla škiratlons”, kuru organizēja AS “Latvijas Zaļais punkts” un SIA “Eco Baltia vide”. Sākot ar maiju, septiņu mēnešu laikā “Stikla šķiratlonā” piedalījās 34 Latvijas pašvaldības un 1430 mājsaimniecības.
Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Sākotnēji bijām plānojuši, ka akcijai pieteiksies līdz 20 pašvaldībām, taču interese bija ļoti liela. Tas liecina” ka šķirošanas infrastruktūras pieejamība ir ļoti aktuāls jautājums daudzviet Latvijā. Iedzīvotāji nereti gadiem krāj savu tukšo taru, nezinot, ko ar to iesākt.
Diemžēl iecerētā depozīta sistēma viena pati to nerisinās, jo depozīta automāti attālāku reģionu un viensētu iedzīvotājiem nebūs pieejami, kā arī nav paredzēts, ka tajos varēs nodot stikla burkas, kas ir vienlīdz labi pārstrādājams materiāls kā pudeles.
Tāpēc, lai daudz efektīvāk samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, valstij kopā ar pašvaldībām neizbēgami būs jādomā, kā attīstīt šķirošanas pieejamību arī mazāk apdzīvotās vietās, kur tas nav ekonomiski izdevīgi. Arī tur rodas atkritumi, un arī šiem iedzīvotājiem jābūt iespējai tos šķirot.”
Kurzemnieki visčaklākie
Stikla pārstrāde ir videi daudz draudzīgāks process nekā jaunas stikla taras ražošana. Piemēram, stikla pārstrādei nepieciešams par 32% mazāk enerģijas, nekā ražojot tās no pirmreizējām izejvielām. Arī gaisa piesārņojums, kas rodas, ražojot pudeles no pārstrādāta stikla, ir par 20% mazāks, bet ūdens piesārņojums par 50% mazāks.
Lai mudinātu cilvēkus nodot stikla taru otrreizējai pārstrādei, šogad esam turpinājuši investēt šķirošanas infrastruktūras attīstībā, kopumā 54 pašvaldībās palielinot publiski pieejamo stikla šķirošanas konteineru skaitu.
Šobrīd ar “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta atbalstu kopumā no 2018.gada pavasara izvietoti jau 1134 jauni stikla šķirošanas konteineri. Kopumā visā Latvijā uzņēmumi nodrošina jau 1728 stikla šķirošanas zvanveida konteinerus.
“Stikla šķiratlona” akcijas laikā vairākas pašvaldības izcēlās ar īpaši lielu nodotās stikla taras apjomu. Pirmo vietu ieņēma Kuldīgas novads ar 32,16 tonnām nodotās stikla taras, otrajā vietā ir Saldus novads ar 30,2 tonnām, trešajā vietā – Madonas novads ar 25,58 tonnām, ceturtajā vietā – Rēzeknes novads un pilsēta ar 21,21 tonnu un piektajā vietā – Mālpils novads ar 14,84 tonnām.
Tonnām burku
“Akcija rāda, ka apjomīgākie stikla taras uzkrājumi ir tieši privātmājās un lauku saimniecībās, jo cilvēkiem nav bijusi iespēja vai informācija, kā no tiem atbrīvoties dabai draudzīgā veidā. Bija akcijas dalībnieki, kas uzkrājuši pat vairākas tonnas stikla taras.
Ja atkārtoti lietojamās stikla pudeles jau izsenis var nodot specializētos taras nodošanas punktos vai veikalos, tad vislielākā problēma ir bijusi tieši ar burkām. Tās, ilgstoši krātas, veido gandrīz 80% no visas mūsu akcijas laikā savāktās stikla taras.
Mums ir svarīgi, lai radām pēc iespējas mazāk atkritumu, bet tos, ko esam radījuši, maksimāli sašķirojam un sniedzam tiem iespēju tikt pārstrādātiem. Vislatvijas “Stikla šķiratlons” bija vēl viens preventīvais darbs, lai saglabātu mūsu apkārtējo vidi tīru un lai dabā mēs arvien retāk redzētu atkritumu un stikla burku kalnus,” pauž Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļais punkts” direktors.
Cīņa bija ne vien starp konkrētām pašvaldībām, kas piedalījās, bet arī starp Latvijas četriem kultūrvēsturiskajiem novadiem. Interesanti, ka pats mazākais reģions pēc pašvaldību skaita – Kurzeme – bija visaktīvākais un tajā kopumā tika savākts visvairāk stikla taras – 84,14 tonnas. Tam sekoja Latgale – 64,93 tonnas, Vidzeme – 59,82 tonnas un Zemgale – 52,71 tonna.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020. gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla. Nereti stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei.
Fakti
Ne vien Latvijā, bet visā pasaulē iezīmējas problēma, ka tikai neliela daļa no stikla pudelēm un burkām, kas nonāk veikalos, tiek nodota otrreizējai pārstrādei. Tā, piemēram, gada laikā vien Latvijas tirgū nonāk gandrīz 59 000 tonnas stikla taras, bet tikai 38 800 tonnas nonāk otrreizējā pārstrādē .
Stikls ir bezgalīgi pārstrādājams materiāls un vienlaikus arī smagākā frakcija sadzīves atkritumos. No pārstrādāta stikla iepakojuma var atkārtoti radīt gan pudeles, gan burkas, kā rezultātā tiek saudzēti dabas resursi un apkārtējā vide kopumā.
Tā nodošana otrreizējai pārstrādei ir ļoti būtiska, lai stikls nenonāk dabā, jo nereti pludmalēs, un mežā redzam sasitas pudeles vai burkas, kas ir drauds gan cilvēkam, gan meža dzīvniekiem.
