Privātmājas būvē arvien vairāk – samazinās platības, aug cenas un izmaksas 1
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2019. gadā jaunu viena dzīvokļa ēku jeb privātmāju būvniecībai mūsu valstī izsniegtas 2045 būvatļaujas, kopā paredzot 410 600 m2 jaunas dzīvojamās platības celtniecību.
Pieaugums šajā būvniecības segmentā vērojams, ne vien salīdzinot ar pagājušo gadu, bet arī ilgākā – vismaz piecu gadu – periodā.
Racionāli un energoefektīvi
Jaunceļamo privātmāju vidējā platība ir 170 m2 robežās, kas vērtējama kā optimāla un pārdomāta platība ģimenes mājoklim. Iedzīvotāji, kuri izvēlējušies būvēt privātmāju, energoefektīvus risinājumus iestrādā jau projektēšanas stadijā – izpētījusi “Swedbank”, apkopojot datus par nekustamo īpašumu darījumu apjomu, kuros izmantots šīs bankas mājokļa kredīts.
Zīmīgi, ka šajā bankā vislielākais aizdevumu pieprasījuma pieaugums vērojams tieši privātmāju celtniecībā, kur darījumu skaits pērn audzis teju par pusi (+48%).
Eksperti prognozē, ka jautājumi par energoefektivitāti turpmāk noteikti kļūs vēl aktuālāki, ņemot vērā to, ka no 2021. gada visām jaunbūvēm – gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu, gan arī publiskajām ēkām – vajadzēs būt gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Tas nozīmē, ka ēkas jābūvē ar ļoti augstu energoefektivitāti, lietošanā vajadzīgo enerģiju lielā mērā sedzot no atjaunojamajiem enerģijas avotiem (piemēram, saules paneļiem, siltuma kolektoriem u. c.).
“Swedbank” izpētījusi, ka vidējās celtniecības izmaksas par kvadrātmetru ir aptuveni 1080 eiro, kas ir par 7,4% augstākas nekā pirms gada. Parādījusies tendence, ka arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas būvēt koka mājas (apmēram 30% gadījumu), lai arī izmaksas koka ēku būvniecībai no mūra ēkām krasi neatšķiras vai pat ir aptuveni par 10% augstākas.
Pieaug arī dzīvokļu iegāde jaunajos projektos
Dzīvokļu segmentā, tostarp jaunajos projektos, šobrīd dominējot nelielas platības dzīvokļi no 36 līdz 55 kvadrātmetriem (31%), kā arī dzīvokļi platībās no 56 līdz 75 kvadrātmetriem (38%).
Taču zīmīgi, ka 2019. gadā jaunajos projektos pieaudzis pieprasījums arī pēc lielākiem dzīvokļiem – 75 līdz 100 kvadrātmetru platībā. Piemēram, “Swedbank” kopumā katrs piektais (20%) aizņēmums ņemts šāda izmēra dzīvokļa iegādei.
“Pozitīvi vērtējams fakts, ka iedzīvotāji arvien racionālāk izvērtē mājokļa platību, apzinoties, kā tas ietekmē mājokļa uzturēšanas izmaksas. Ņemot vērā, ka šīs izmaksas veido nozīmīgu daļu Latvijas iedzīvotāju ģimenes budžetā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mājokļa energoefektivitātei.
Tā, piemēram, pērn “Swedbank” izsniegusi finansējumu jau vairāk nekā 80 dzīvokļu iegādei ar A klases energoefektivitātes rādītāju,” norāda Normunds Dūcis, “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas vadītājs.
“Lai arī tirgū tiek ievērota konservatīva un stingra politika potenciālo aizņēmēju kredītspējas novērtēšanā, lielākā daļa Latvijas vadošo banku palielina savu jauno kredītu portfeli, tajā skaitā arī “Citadele”.
Salīdzinot ar 2015. gadu, 2019. gadā mūsu bankas izsniegto jaunu hipotekāro kredītu apmērs ir gandrīz dubultojies,” stāsta Vladislavs Mironovs, “Citadeles” valdes loceklis.
“Straujāko pieprasījuma pieaugumu mēs redzam jaunajos projektos. Jaunie profesionāļi un jaunās ģimenes, kas parasti izmanto finanšu institūcijas ALTUM garantijas, vēlas saņemt hipotekāro kredītu dzīvokļu iegādei jaunajās mājās. Pēdējo trīs gadu laikā jaunizsniegto kredītu apjoms ir palielinājies par 25%. Paredzam, ka vēl vairāk aktivizēsies jauno projektu tirgus, un “Citadele” ir gatava sniegt nepieciešamos hipotekāros aizdevumus.”
Arī “Swedbank” dati rāda, ka kopumā pieprasījumu pēc sava mājokļa joprojām diktē jaunie speciālisti vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuru vidējie ienākumi ir no 1000 līdz 2000 eiro mēnesī. Zīmīgi, ka lielai daļai pircēju īpašumā jau ir bijis savs mājoklis (37%), taču jauna mājokļa iegādi visbiežāk veicinājusi vajadzība pēc plašākas dzīvojamās platības.
Vislielākā aktivitāte – jaunajos projektos Rīgā
Kopumā vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniegusi 71 000 eiro. Ar “Swedbank” starpniecību visvairāk īpašumi iegādāti Rīgā – 57% no kopējo darījumu apmēra. Savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos esot līdzīgs – attiecīgi 23 un 20%.
Nekustamā īpašuma aizdevuma summa Rīgā, kur visbiežāk (95%) iegādājas dzīvokļus, vidēji ir 66 500 eiro. Pierīgā, kur visbiežāk tiek iegādātas vai būvē privātmājas, vidējā aizdevuma summa sasniegusi 103 400 eiro, savukārt reģionos – 47 100 eiro. Reģionos visbiežāk izvēlas iegādāties dzīvokļus (59%), kuru vidējā aizdevuma summa ir 27 600 eiro, savukārt 41% izvēlas iegādāties vai būvēt privātmājas, un to aizdevumu apmērs svārstās no 69 000 par iegādi līdz 93 000 par būvniecību.
“Lai arī nekustamo īpašumu attīstība ir viena no tām jomām, kurā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, tomēr sabalansēts pieaugums ir vērojams jau trešo gadu pēc kārtas.
Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa ir burtiski ieraugāma – ekonomiskās klases segmenta jaunajos projektos dzīvokļi tiek izpārdoti vēl pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, un gaismas logos deg arī tajos kvartālos, kur apkārt notiek aktīva būvniecība.
Likumsakarīgi, ka līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunajiem projektiem samazinās īpatsvars darījumiem ar tipveida dzīvokļiem, kuru ilgtspējas jautājumi pēdējā laikā arī raisījuši plašas diskusijas un pieprasa aktīvāku novecojušo namu renovācijas procesu,” vērtē “Swedbank” pārstāvis Normunds Dūcis.
Arī “Citadeles” skatījumā pamata pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem veidojas Rīgā, tās apkārtnē, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās. “Reģionos nekustamā īpašuma vērtība nav augsta, un tur pircēji aizņēmuma jautājumu risina, pārsvarā izmantojot citus finanšu instrumentus,” vērtē Vladislavs Mironovs.
Pieaug arī cenas
Pieprasījuma pieaugums un citi ekonomiskie faktori veicinājuši salīdzinoši nelielu, tomēr cenu kāpumu praktiski visos nekustamā īpašuma segmentos. Piemēram, vidējā izsniegtā aizdevuma summa 2019. gadā par dzīvokļa iegādi jaunajos projektos sasniegusi 93 770 eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2018. gadā.
Aizdevuma apmērs pieaudzis arī tipveida dzīvokļiem par 3%, vidējai aizdevuma summai sasniedzot 52 800 eiro. Savukārt privātmāju iegādē un celtniecībā bijis pats lielākais pieaugums – 6%, vidējai summai sasniedzot 112 360 eiro.
