Zeme zem daudzdzīvokļu nama: privatizēt vai nomāt? 2
Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija atsūtījusi uzaicinājumu privatizēt zemi zem mūsu daudzstāvu nama. Dzīvoklis man sen privatizēts. Vai man ir pienākums izpirkt arī zemi? Cik par to jāmaksā? Kas notiek, ja atsakos no šā uzaicinājuma? A. Timma, privatizētā dzīvokļa īpašnieks Rīgā
Privatizēt zemi – tā ir dzīvokļa īpašnieka brīva izvēle. Ja nolemj neprivatizēt, tad tā jānomā.
Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs skaidro, ka uzaicinājumus privatizēt zemi zem viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu namiem saņem tie rīdzinieki – dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu, neapdzīvojamo telpu īpašnieki, kuriem:
– ēku privatizācija bijusi uzsākta līdz 2014. gada 30. septembrim;
– ēkas pilnīgi vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, ko vairs neskar privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā šo viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu namu privatizācijas uzsākšanas brīdī.
Pēc likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktās kārtības, zemes gabalu, uz kura pilnīgi vai daļēji atrodas privatizācijai nodotais dzīvojamais nams, nodod īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai. Par to Privatizācijas komisija vai Privatizācijas aģentūra noslēdz atsevišķu vienošanos ar katru dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku.
Taču gluži par brīvu šis pasākums nenotiek. Proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai īpašniekam jāmaksā par zemes gabala noteikšanu, iemērīšanu un tā reģistrēšanu zemesgrāmatā. Privatizācijas komisijas vai Privatizācijas aģentūras uzaicinājumā parasti ir norādīta privatizējamā zemes gabala platība, izdevumi un termiņš, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā. Ja noteiktajā termiņā šo vienošanos nenoslēdz, tad īpašniekam jāmaksā nomas maksa par zemes gabala domājamo daļu.
Kā izskaidro Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē, īpašniekiem, kuri nolēmuši atteikties privatizēt zemi, būtu jāpievērš uzmanība nomas līguma projektā piedāvātajam līguma termiņam, no kā var būt atkarīga nomas maksa. Ja līgumu piedāvā noslēgt uz 99 gadiem, tad, pēc likuma, nomas maksa nevar pārsniegt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, kas pašlaik Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem ir 1% no zemes kadastrālās vērtības, savukārt tiem, kuriem galvaspilsētā ir īpašums, bet deklarētā dzīvesvieta ir citur, – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības.
Ja nomas līguma projektā ir piedāvāts īsāks termiņš, arī tad nomas maksa var būt noteikta par zemi maksātā nodokļa apmērā. Taču, nomas termiņam beidzoties, kādā brīdī pašvaldība var piedāvāt līgumu, pieprasot nomas maksu līdz 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc, iespējams, viņiem būtu vērts padomāt par zemes zem ēkām privatizēšanu.
Kas notiek, ja īpašnieks klapē ar ausīm un nenoslēdz arī šo zemes nomas līgumu? Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs atbild, ka tādās reizēs viņam tik un tā tiek piesūtīts rēķins par zemes gabala faktisko lietošanu. Ja to nesamaksā, tad tiek gatavota prasība tiesā par nomas maksas un tiesas izdevumu piedziņu.
Nekustamo īpašumu vērtētāji piebilst, ka privatizētam dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai nedzīvojamai telpai, kas nav piesaistīti zemei, vērtība ir par aptuveni 5 līdz 10% zemāka nekā īpašumiem kopā ar zemes domājamo daļu. Tas jāņem vērā tiem iedzīvotājiem, kuri nolēmuši pārdot savus īpašumus. Tāpēc, iespējams, arī viņiem būtu vērts atsaukties pašvaldības uzaicinājumam privatizēt arī zemi zem ēkām.
