Privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem valsts naudu neatņems 0
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Sabiedrības veselības apakškomisijas pieņemtais lēmums apcirpt privāto medicīnu vakar cieta sakāvi, jo pēkšņi vilciens tika pagriezts atpakaļ vecajās sliedēs. Par jautājuma svarīgumu liecina tas, ka Saeimas plenārsēdes starplaikā sasauktajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē bija ieradies pat Ministru prezidents Māris Kučinskis kopā ar labklājības ministru Jāni Reiru un veselības ministri Andu Čakšu.
Politiskajās aizkulisēs tiek runāts, ka vilciens pagriezts atpakaļ, jo turīgās privātās medicīnas pārstāvji, tostarp arī “Vienotības” sponsori, asi izteikuši kritiku pēc tam, kad komisijas deputāti bija nobalsojuši par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu. Kategoriski pret šo balsojumu nostājās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, norādot, ka patlaban valsts no privātajām medicīnas iestādēm pērk aptuveni trešdaļu pakalpojumu. Tas nozīmējot, ka valsts pilnībā nespēj nodrošināt nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
Atgādināšu, ka, gatavojot likumu otrajam lasījumam, tajā tika iekļauts “Vienotības” Saeimas frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru bija parakstījusi frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa un kura iniciators bija frakcijas deputāts Romualds Ražuks. Proti, ka valsts budžeta naudu medicīnai prioritāri novirza uz valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. Tikai tad, ja šīs iestādes nespēj nodrošināt Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai nespēj sniegt atsevišķus to veidus, drīkst piesaistīt privātās un ārvalstu medicīnas iestādes.
Aizvadītajā nedēļā komisija šo priekšlikumu mīkstināja, nosakot, ka valsts un pašvaldību iestādēm “zaļā gaisma” ir dodama nevis visā plašajā medicīnas pakalpojumu spektrā, bet nodrošinot sekundāro veselības aprūpi (ārstu speciālistu konsultācijas, izmeklējumi), kā arī augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus.
Bet vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atkal saņēma “Vienotības” frakcijas vēstuli, kurā lūgts šo priekšlikumu atcelt. Lūgums tika izpildīts bez kavēšanās. Labklājības ministrs Reirs, kurš acīmredzami lobēja privātās medicīnas pārstāvjus, neslēpa, ka likumprojektā iekļautais “Vienotības” priekšlikums esot radījis lielu ažiotāžu, tāpēc ceturtdienas rītā sasauktajā frakcijas sēdē vienbalsīgi nolemts, ka tas esot jāņem ārā no likumprojekta, lai nerastos juridiska, ekonomiska un sociāla rakstura problēmas.
Jautājums neesot pietiekami izdiskutēts ar nozares profesionāļiem un ieinteresēto pušu pārstāvjiem.
Arī Ministru prezidents, kurš gatavojas pārņemt veselības ministres pienākumus, kamēr viņa būs bērna kopšanas atvaļinājumā, kopā ar Andu Čakšu bija vienisprātis, ka sadaļa par “zaļās gaismas” došanu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm esot jāņem ārā no likumprojekta un Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts jāvirza tālāk bez “Vienotības” sākotnēji iekļautā priekšlikuma.
Izrādās, ka deputāti to nebija sapratuši vai, visticamāk, pat nebija pacentušies sājā jautājumā iedziļināties un kā skolēni, noklausoties Kučinska, Čakšas un Reira pārmetumus, grieza kažoku uz otru pusi, piekrītot, ka tomēr esot jārīko pilnvērtīga diskusija par valsts piešķirtā finansējuma izlietojuma principiem.
“Vienotība” muļķīgā situācijā bija nostādījusi savas partijas biedru Romualdu Ražuku, jo atsauca viņa virzīto ideju brīdī, kad deputāts bija apslimis un nevarēja piedalīties frakcijas sēdē. “Mana priekšlikuma mērķis bija apturēt sekundārās un terciārās veselības aprūpes iztirgošanu privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Patlaban viss iet uz privāto pusi. (..) Jautājums ir par to, vai nu mēs apturam šo ekspansiju un savā ziņā Latvijas nozagšanu, vai ne,” sacīja Ražuks.
Kaut gan deputāti iepriekš vienbalsīgi bija nobalsojuši par “Vienotības” priekšlikumu, vakar ar balsu vairākumu tas tika atsaukts. Tas, kā to izdarīja, ir atsevišķs stāsts, kurā iesaistījās Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, skaidrojot deputātiem juridisko procedūru, kurā bija nepieciešami četri balsojumi.
Kā jau parasti, kad politiski kutelīgu jautājumu virzīšanu grib novest strupceļā, tika nolemts veidot darba grupu valdības līmenī, kurā tad arī notikšot garās un plašās diskusijas par valsts un privātās medicīnas proporcionālu finansiālo sadalījumu. Premjers gan vēlējās, lai tās ilgtu līdz 2018. gada rudenim, tomēr veselības ministre Čakša guva virsroku par termiņa saīsināšanu līdz vasaras vidum. Saeimas deputāti pieņēma lēmumu iekļaut Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta pārejas noteikumos pantu, ka Ministru kabinetam līdz 2018. gada 1. jūlijam ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai ziņojums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldības un privātajās ārstniecības iestādēs.
“Vienotības” pārstāvis Renārs Putniņš, kurš gan nav Sociālās un darba lietu komisijas pārstāvis, vērojot savas partijas izdarības no malas, secināja: “Šajā diskusijā uzmanības centrā nebija pacients. Tā bija cīņa starp privāto un valsts medicīnu. Ražuka kungam gribējās parādīt, ka viņš var iegriezt privātajiem, savukārt privātajiem, ka viņi to pašu var izdarīt valstij. Valdības rīcības plānā Veselības ministrija ir apņēmusies izstrādāt ārstniecības pakalpojumu sniedzēju kvalitātes kritērijus. Ja tas savlaikus tiktu izdarīts, šādas domstarpības nebūtu bijušas. Tad būtu redzams, kurš šo pakalpojumu sniedz kvalitatīvāk, tam arī jādod nauda.”
