Privātajiem investoriem jūru pētīt neļaus 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru kabinets atteicis licences laukumus divām teritorijām Latvijas iekšējos jūras ūdeņos Kurzemes piekrastē. Iesnieguma autors bija dāņu starptautiskais zaļās enerģijas projektu attīstītājs “European Energy”. Vienkāršoti – ar MK lēmumu atteikts izpētīt iecerēto teritoriju, jo tā daļēji pārklājas ar vēja parku izpētes zonu “E4”, kas jau būtībā garantēta Latvijas un Igaunijas kopīgajam vēja parka projektam “ELWIND”.
Izsoli rīkos vēlāk
Darbs pie “ELWIND” kopprojekta tika uzsākts 2020. gadā, kad tika izvēlēti četri potenciāli attīstāmi atkrastes vēja parka laukumi, bet vēlāk jau saskaņā ar “Jūras plānojumu 2030” tika noteiktas piecas vēja parku izpētes zonas, kurās var saņemt licenci laukuma jūrā izmantošanai atkrastes vēja elektrostacijas ierīkošanai un ar to saistītajai izpētei. Norādīts, ka teorētiski katrā izpētes zonā var realizēt vienu vēja parku ar jaudu līdz 800 MW. Savukārt pavisam nesen – 2022. gada 13. decembrī – MK pieņēma informatīvo ziņojumu “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību”, kurā turpmākai projekta attīstībai noteica tieši “E4” zonu.
Ekonomikas ministrijā norādīja, ka šogad paredzēts uzsākt darbu pie “ELWIND” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), veicot laukumu un elektrotīklu ietekmes uz vidi novērtējumu Latvijā un Igaunijā. Tāpat tiekot strādāts pie pieteikuma iesniegšanas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumam IVN procedūrai abās valstīs vēja parka teritorijai un infrastruktūrai. 2026. gadā plānotas vēja parku izsoles, bet no 2027. līdz 2029. gadam vajadzētu veikt vēja parku un elektropārvades infrastruktūras un pieslēgumu būvniecību. Secīgi plānots, ka 2030. gadā “ELWIND” uzsāktu elektroenerģijas ražošanu.
Jāuzsver – ja Ministru kabinets apstiprinātu “European Energy” iesniegumu, tas nenozīmētu, ka noskatītā teritorija automātiski uzņēmumam arī pienāktos. Lēmums ļautu tam sākt jūrā izpētes darbus, turklāt pēc tam jebkurā gadījumā būtu jārīko izsole, laukumam nonākot tā uzņēmuma rokās, kas solītu vairāk.
Tomēr EM norādīja, ka IVN un citus izpētes procesus veiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas ir “ELWIND” vēja parka laukuma attīstītājs. “Tas tik un tā būtu jāveic jebkuram privātam attīstītājam, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas un varētu sākt vēja parka būvniecību un tālāku ekspluatāciju. Taču šajā gadījumā valsts veic visus priekšdarbus, lai uz izsoles brīdi jau būtu zināms viss par šo atkrastes vēja parka laukumu un tiktu saņemti nepieciešamie saskaņojumi. Tas ļauj izsolīt šo laukumu par augstāku cenu, tajā pašā laikā arī minimizējot riskus, ar ko varētu saskarties privāts attīstītājs gadījumā, ja iegūtu neizpētītu atkrastes vēja parka laukumu,” atbildē norādīja EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko. Viņa piebilda, ka “ELWIND” gadījumā “visi riski, kas saistīti ar IVN, atļaujām un saskaņojumiem, tiek izslēgti, jo uzņēmums procesā iesaistīsies līdz ar izsoli, kad jau nepieciešamie priekšdarbi būs paveikti”.
Samazinās konkurenci
“European Energy” Atkrastes vēja parku tirgus un biznesa attīstības daļas vadītājs Jespers Bojs “Latvijas Avīzei” norādīja, ka respektē MK lēmumu un atbalsta “ELWIND” projektu, tomēr, ja kādiem noteiktiem nozares spēlētājiem tiek radītas mākslīgas priekšrocības, tas, viņaprāt, automātiski noved pie mazākas konkurences un attiecīgi mazākiem ieguvumiem sabiedrībai kopumā. “Būsim priecīgi piedalīties jebkādās sacensībās un izsolēs ar valstīm piederošām kompānijām, kas būs balstītas uz brīvā tirgus noteikumiem un visiem būs vienādas tiesības un pieeja.”
Bojs arī uzsvēra, ka “European Energy” turpinās Baltijas valstīs attīstīt zaļās enerģijas projektus, tostarp atkrastes vēja parkus, tomēr, lai būtu iespēja piesaistīt pēc iespējas lielākas ārvalstu investīcijas un minētās biznesa nišas vide būtu caurspīdīga un ilgtspējīga, tiem vēja parku projektiem, kurus “stūrē” privātie uzņēmumi, jābūt ar tādu pašu pieeju teritorijām un kabeļiem kā valsts uzņēmumiem.
Nozare jāatstāj privātajam sektoram
Savukārt Latvijas Vēja asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš šo MK lēmumu nosauca par katastrofālu. “Protams, valstij ir tiesības rīkoties ar savā īpašumā esošiem īpašumiem – šajā gadījumā ekskluzīvajām jūras teritorijām –, kā tā vēlas. Bet ir jāņem vērā esošā ģeopolitiskā situācija un problēmas ar elektrības ražošanas jaudu pieejamību tīklā. Ja ir privātais kapitāls, kas ir gatavs mesties iekšā un risināt šos jautājumus, būvējot atkrastes vēja parkus, tad, mūsuprāt, lēmums ir katastrofāls.”
Galviņš norādīja, ka šajā situācijā valstij būtu jārīko teritoriju izsoles, bet, kā EM norādīja atbildē, izsoles plānotas tikai pēc trim gadiem. Viņš neizprot arī to, kāpēc valstīm vispār būtu jāiesaistās vēja parku nozarē. “Valsts pārvaldības likumā ir rakstīts, ka valstij jāiesaistās jautājumu risināšanā tikai tad, ja privātie uzņēmumi ar to netiek galā. Nozarei ar to problēmu nav – redzam, ka uzņēmums ir gatavs nākt ar savām investīcijām. Protams, ir atrunāti arī stratēģiskie objekti un aktīvi, bet vai vēja parki tādi ir, vai tiem tādiem vajadzētu būt? Noteikti nevajadzētu,” saka Galviņš.
Sarunā viņš piemin arī “Latvijas valsts mežu” un “Latvenergo” kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, kam arī valsts rada zināmas priekšrocības attiecībā pret citiem nozares dalībniekiem, radot “absolūti dominējoša spēlētāja pazīmes reģionā, kas veicina nepieklājīgas, nepareizas priekšrocības”.
