Privātajās augstskolās un koledžās noteiks aizliegumu studijām krievu valodā 1
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, no kuriem izriet, ka arī privātajās augstskolās un koledžās tiks noteiks aizliegums studijām krievu valodā.
Grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, pēc kura studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūs atļauta. Reizē tiks noteikts, ka augstskola varēs līdz 2022.gada 31.decembrim turpināt līdz 2019.gada 1.janvārim sāktās studiju programmas attiecīgajā valodā, kas vairs neatbildīs likuma nosacījumiem.
Tāpat tiks noteikts jaunais grafiks to studiju virzienu akreditācijai, kuri bija akreditējami līdz 2019.gadam. Dažādiem studiju virzieniem paredzēts noteikt atšķirīgu akreditācijas laiku – no 2020.gada 31.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim.
Likumā arī tiks ierakstīts, ka lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā pieņems tās dibinātājs.
Par izmaiņām vēl būs jābalso Saeimai.
Atbalstītie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi paredz privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.
Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai – valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.
IZM likumprojekta pamatojumā norādīja, ka, ņemot vērā grozījumus Izglītības likumā saistībā ar izglītības programmu īstenošanu vidējā izglītībā, nepieciešams noteikt skaidrus nosacījumus studiju programmu īstenošanas valodai augstskolās un koledžās.
Augstskolām un koledžām ir noteikti kritēriji studiju programmu īstenošanai, kā arī, lai augstskolas un koledžas varētu izsniegt valsts atzītu diplomu, ir noteikti to īstenoto studiju programmu akreditācijas kritēriji. Tā kā valsts regulē studiju programmu īstenošanas kritērijus un studiju programmu akreditācijas kritērijus, valsts arī ir tiesīga noteikt studiju programmu īstenošanas valodu. Ņemot vērā to, ka gan valsts dibinātām augstskolām, gan privātpersonu dibinātām augstskolām ir vienādi kritēriji studiju programmu īstenošanai un akreditācijai, arī nosacījumiem attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu ir jābūt vienādiem, uzskata IZM.
Ministrijā uzsvēra, ka papildu būtiski ņemt vērā arī to, ka vidējās izglītības līmenī ir noteikts pienākums privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm īstenot vispārējās izglītības programmas valsts valodā un noteikti atsevišķi gadījumi, kad tās var īstenot svešvalodā, tad arī attiecībā uz privātpersonu dibinātām augstākās izglītības iestādēm jānosaka tāda pati kārtība, lai veicinātu vidējās izglītības ieguvēju iespējas tālāk iegūt augstāko izglītību.
Tāpat IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc šie grozījumi nepieciešami arī privātajām augstskolām.
Kā ziņots, Latvijas Privāto augstskolu asociācijas prezidents, Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka šis lēmums negatīvi ietekmēs augstākās izglītības eksportu. Baumanis pauda ka katrs nepārdomāts satricinājums bremzē augstākās izglītības sistēmas attīstību.
Viņaprāt, IZM priekšlikums negatīvi ietekmētu augstākās izglītības eksportu. “Šādu izmaiņu gadījumā prognozēju ārvalstu studentu skaita samazināšanos, kas automātiski nozīmē ieņēmumu samazināšanos valsts budžetā kopumā un ietekmi uz tautsaimniecību atbilstoši “Certus” pētījuma rezultātiem,” sacīja Baumanis.
“Jau iepriekš priekšvēlēšanu periodā ir novēroti nepārdomāti, sasteigti lēmumi, kas pēc vēlēšanām atstāj negatīvu ietekmi uz sistēmu un tās attīstību. Arī šis gadījums vērtējams līdzīgi. Nav izvērtēta šāda lēmuma ietekme uz augstāko izglītību kopumā un ieņēmumiem valsts budžetā,” vērtēja rektors.
LETA jau ziņoja, ka aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.
Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.
