Privātais namu apsaimniekotājs: Šobrīd nav pamata paaugstināt ēku apsaimniekošanas maksu, ir jāsāk strādāt gudrāk 15
Par namu apsaimniekošanu, jo īpaši galvaspilsētā, tiek runāts daudz. Iedzīvotāji regulāri norāda uz nepilnībām un ne līdz galam saprotamiem lēmumiem. Tāpat arī nesen pilsētnieku sašutumu raisīja “Rīgas namu pārvaldnieka” lēmums paaugstināt savu pakalpojumu maksu. Lai labāk izprastu šo nozari un to, vai tiešām apsaimniekošana notiek gudri un mūsdienīgi, vai cenu pieaugums ir neizbēgams, LA.LV sazinājās ar Gati Rozi – AS “Civinity Mājas” dzīvojamo ēku apsaimniekošanas daļas vadītāju.
“Civinity” ir lielākais privātais namu pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā ar vērā ņemamu pieredzi, tāpēc bija interesanti uzzināt, kāda ir viņu pieeja un ko, iespējams, valsts un pašvaldību iestādes varētu mācīties no privātajiem uzņēmumiem.
Vai šosezon rēķini palielināsies?
Jau sarunas sākumā Gatis Roze atzīst, ka šogad, sākoties apkures sezonai, noskaņojums, pat neskatoties uz inflāciju, ir būtiski labāks nekā pirms gada, pamatu paaugstināt cenas viņš neredz: “Dati liecina, ka inflācija ir sākusi bremzēties, arī apkures cena šogad tiek prognozēta par 20% vidēji zemāka nekā pērn. Nekas neliecina, ka piedzīvosim lielu cenu lēcienu. Protams, riski joprojām pastāv, piemēram, ietekmi rada pieaugušās minimālās algas, taču nedomāju, ka arī tas ir pietiekams iemesls šobrīd celt apsaimniekošanas maksu. Uzņēmumiem ir jāefektivizē savs darbs, jāveido pieejamākas sistēmas, jāautomatizē procesu. Mūsdienās vairs nevajag drukāt papīrus un “dzenāt” tos pa biroju, bet tiek ieviesti elektroniskie rēķini, mājas lietas tiek digitalizētas, ir izveidots klientu portals, kurā informācijas apmaiņa notiek elektroniski. Visa informācija nonāk uzreiz sistēmā, kurai ikviens, kam tas nepieciešams, var pieslēgties. Digitalizācija ļauj efektivizēt procesus. Mēs naudu labāk novirzām ēku atjaunošanai un dažādiem remontdarbiem.”
Kopumā šobrīd situācija ar konkurenci tirgū apsaimniekošanas jomā ir mainīga, jo vairāku māju īpašnieki veido savas biedrības, izvēlas uzsākt sadarbību ar maziem apsaimniekotājiem, taču daudzi tomēr paliek pie jau zināmajiem, apzinoties, ka liels uzņēmums var nodrošināt stabilitāti un drošību, pārliecību, ka visi tālākie rēķini tiek nomaksāti un notiek arī darbs ar parādniekiem.
Ar parādniekiem jāstrādā individuāli
Runājot par parādniekiem, Gatis Roze norāda, ka pērn bijis liels satraukums – bažas, ka, ņemot vērā apkures izmaksas un ekonomisko situāciju, daudzi nespēs veikt norēķinus. Par laimi viņa pārstāvētajā uzņēmumā viss noritējis veiksmīgi: “Problēmu nebija, visiem apkure tika pieslēgta, parādnieku skaits pat samazinājās par 3%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Ar parādniekiem vienmēr strādājam individuāli. Uzskatu, ka nav jēgas šos cilvēkus ignorēt, pēc tam sūdzēt tiesā, kas tikai palielina izdevumus. Svarīgāk ir atgādināt, mēģināt vienoties, reizēm ļaut nemaksāt kavējuma procentus utt.”
Nereti lielajiem namu apsaimniekotājiem tiek pārmestas komunikācijas grūtības. Arī LA.LV iepriekš saskārās ar grūtībām sazināties ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, kas mūsdienās īsti nav pieņamami. Cilvēki vēlas informāciju saņemt operatīvi un precīzi.
Arī Gatis Roze piekrīt: Tā ir svarīgākā lieta jebkuram pārvaldniekam – jāsaprot, ka katrs klients ir individualitāte, katram ir sava situācija – savs stāsts. Ir jākomunicē un jāspēj rast labāko risinājumu parāda samazinājumam. Standartizēta pieeja apsaimniekošanā neder. Kopā ar grūtībās nonākušo klientu jāmeklē risinājums.
Likumi ne vienmēr labi strādā praksē
Vaicāts par šķēršļiem, kas reizēm varbūt traucē strādāt tā, kā gribētos, Gatis piesauc likumdošanu, kas ne vienmēr sakrīt ar reālo dzīvi. Piemēram, šogad bijis stāsts par “Sadales tīkla” atbalstu mājsaimniecībām. Ideja lieliska, taču “Civinity” klienti šo atbalstu saņemt, šķiet, nevarēšot, jo līgums tiek slēgts ar juridisku personu, bet atbalsta piešķīrēji nesaskata, ka patiesībā jau elektrības patērētāji ir mājsaimniecības. Viņš cer, ka te tomēr izdosies panākt kādu kompromisu.
Privāto piemērs valsts un pašvaldību iestādēm
Te rodas arī pārdomas par to, cik reizēm atšķirīgi darbojas privātie uzņēmumi un valsts un pašvaldību iestādes. Ir vairākas lietas, ko viena puse no otras varētu mācīties, tādējādi pilnveidojoties. Tieši tāpat arī kompānijām, kas “satiekas” kādos konkrētos jautājumos, vairāk jāorientējas uz sadarbību.
Vēl kāds piemērs te ir videi draudzīgas iniciatības, tostarp bioloģisko atkritumu šķirošana. “Civinity” labprāt saviem klientiem nodrošinātu šādu iespēju, taču saskaras ar grūtībām: “Šobrīd nereti pilsētā šķirot atkritumus izmaksā dārgāk nekā nešķirot, lai gan valstiski tiek sludināts, ka virzāmies uz arvien zaļāku domāšanu. Daudzīvokļu namos dzīvo vairāki desmiti mājsaimniecību. Atliek vienam īpašniekam kāda konkrēta atkritumu veida konteinerā iemest kādu vienu cita veida atkritumu, lai sabojāts būtu viss saturs. Tādā gadījumā atkritumu apsaimniekotāji sūta vēl vienu mašīnu, un tas atkal palielina izmaksas. Varbūt tomēr varētu padomāt par risinājumiem, lai nebūtu jācieš visiem? Protams, sabiedrība ir jāizglīto, mēs to darām, bet ļoti noderētu arī finansiāla ieinteresētība.”
Gribētos, lai arī pašvaldību un valsts uzņēmumi sadzird šo pieeju, par ko runā Gatis. Pielāgošanos klientiem, individuālu pieeju, vēlmi kļūt arvien efektīvākiem un mūsdienīgākiem, domāt ne tikai par savu peļņu, bet arī iespējām nodrošināt iedzīvotājiem arvien komfortablāku ikdienu.
