Vidzeme 0
Vidzeme pārsteidz atklājot ārkārtīgi plašu kolekciju amplitūdu un lepojoties ar vēlēšanos dalīties savā krājumu bagātībā. Fantastiska amplitūda, sākot no Tālavas vēstures mantojuma vietas Trikātas “Atpiļos” līdz Nīderlandes muzeju speciālistes Margrietas Lestrādenas “Vecjaužiem”, kura ieguvusi savā īpašumā savulaik pamestās Vilhelma Purvīša dzimtās mājas un saglabā tās kā privātu muzeju. Te parādās vidzemnieku izdoma un pat to cilvēku enerģija, kuri par vidzemniekiem ir kļuvuši, iepazīstoties ar Latviju un paliekot te uz dzīvi. Margrieta Lestrādena ir iemīlējusi mūsu kultūras vidi. Viņa dara to darbu, par ko Latvijas valstij būtu jāvelta viņai visdziļākā pateicība un atbalsts, jo Vilhelma Purvīša māju uzturēšanai vajadzētu būt valsts prestiža lietai.
Par Vidzemes ievirzi uz senu amatu prestiža atjaunošanu modernā gultnē liecina Oļega Auzera Limbažos ierīkotais Dzīvā sudraba muzejs. Priecājos, ka šim talantīgajam māksliniekam dzimtajā pilsētā ir atradusies atsaucīga vide, sirdis un cilvēki, kas viņa amatu gan apbrīno un godina, gan no tā mācās, jo meistars kā dāsns skolotājs neko nepatur pie sevis – viņš dalās amata zināšanās un eksponē savu vērtīgo kolekciju. Ar šiem novadu patriotiem mēs gūstam lielu cilvēcisku bagātību. Jā, Oļegs Auzers ir dzimis limbažnieks, bet keramiķis Jānis Ronis ir ienācējs Inešos, taču kļuvis par tādu piebaldzēnu, kurš ar savu darbību ir sasniedzis starptautiskus apvāršņus. Viņš vairo Piebalgas amatniecības prestižu un liek runāt par Piebalgas amatniecības renesansi tādā līmenī, kā pirms simts gadiem cildināja Piebalgas ratiņu dreimaņus, krēslu pinējus, krāšņu meistarus. Roņa kolekcijā atspoguļojas Latvijas modernā porcelāna vēsture.
Par krājēju domas oriģinalitāti Vidzemē liecina rakstnieka un kulta vietu pētnieka Artūra Gobas svētakmeņu kolekcija Vijciema pagasta “Kalnājos”. Es pazīstu rakstnieku kā grāmatu autoru, kurās viņš jau sen latviešu sabiedrību izglīto vēstīdams par senajām kulta vietām, par to saistību ar enerģētiku, ar astronomiskiem novērojumiem, par aizmirstām dabas likumu un cilvēka esamības sakarībām Kosmosā. Šķiet, ka šodien, nokļūdami urbanizācijas procesu labirintos, cilvēki sāk meklēt viedumu seno baltu dzīves gudrībā, dzīvesziņā, tradīcijās – kaut vai veselības, garīgās harmonijas, savas pasaules uzskatu sistēmas sakārtošanas labad. Ja vadāmies vienīgi no interneta zināšanām, kļūstam par eklektiķiem un eklektismā pazūd mūsu patība un patstāvīgā spriestspēja.
