Privātā muzeja kolekcija kā miniatūra valsts 0
Dzimtas, pagasta, draudzes, novada vēsture
“Latvijas Avīzes” žurnālistes Ilzes Būmanes otrais projekts, kas nesen noslēdzās ar grāmatas “Latvijas 99 privātie muzeji un kolekcijas” iznākšanu, ir sensacionāli laba ziņa Latvijas kultūras liecību kolekcionāriem, vēsturiskās atmiņas glabātājiem. Vienlaikus ar grāmatu viņi saņem informāciju, ka privāto kolekcionāru visā Latvijā, visos novados ir daudz. Viņu muzeji un kolekcijas ir kļuvušas jau tik nozīmīgas un uzmanības vērtas, ka par tām, pirmkārt, iespējams veidot apceri grāmatas formātā. Otrkārt, šo vēsturiskās izziņas glabātuvju mārketinga veids arī ir sasniedzis tādu līmeni, kas ļauj izveidot ceļvedi.
Tas nozīmē, ka sabiedrībā pieaug orientācija uz ilglaicīgām vērtībām vienlaikus ar vēlēšanos tās dokumentēt. Protams, šie krājēji, kas orientējas uz savas dzimtas, pagasta, draudzes, novada vēsturi, apzinās sava hobija vērtību tieši valsts vēstures kontekstā. Katrs centrē savu privāto kolekciju kā miniatūru valsti. Gribu aizrādīt, ka valstiskuma summa aug un veidojas tieši šajā krāšanas entuziastu apziņā. Intelektā un katra kolekcionāra sirdī un savā sirdsdarbā viņš apliecina vislielāko Latvijas mīlestību, lielāko valstisko atbildību savā, ģimenes, viesu un vēstures priekšā.
Būdams savas aizraušanās entuziasts, privātais kolekcionārs negaida palīdzību no valsts. Viņš krāj, vāc, vairo dažkārt arī neformālo, neoficiālo, neakreditēto atmiņas faktu bagātību, to, kas nav valsts kultūras mantojuma statusā aprobēts un nacionālā krājuma reģistros ierakstīts. Tā ir viņa drosme, privātā tiesība, un varbūt tieši caur to šie muzeji, gluži kā nesafrizētas galvas, kļūst sabiedrībai daudz interesantāki un ar to atšķiras no valsts, no pašvaldības atbalstītajiem muzejiem, kuriem viss jāpakārto Muzeju likuma, Kultūras ministrijas Muzeju pārvaldes un citām prasībām.
