Olafs Zvejnieks: Privātā kapitāla uzvaras gājiens 0
Globālās ekonomikas šūpošanās šūpina arī Latvijas vērtīgākos uzņēmumus – šogad tikai otro reizi pēdējos desmit gados 101 Latvijas vērtīgākā uzņēmuma vērtība ir samazinājusies – no 17,7 miljardiem eiro 2018. gadā līdz 16,9 miljardiem šogad.
Rūk vērtīgāko uzņēmumu vērtība
Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība stagnē 17 līdz 18 miljardu robežās jau trešo gadu no vietas, neskatoties uz valsts ekonomikas attīstību. Tas ir krasā pretstatā lielākajai daļai šīs desmitgades, kad 101 vērtīgākais uzņēmums pieauga vērtībā no 10,3 miljardiem eiro 2010. gadā līdz 17,6 miljardiem 2017. gadā.
Ieskatoties, kādas vēl pārmaiņas notikušas Latvijas ekonomikas struktūrā, var konstatēt, ka finanšu nozare, par spīti straujajai nebanku kreditētāju attīstībai pēdējos desmit gados, savu noteicošo lomu Latvijas ekonomikā zaudējusi nevis 2018. gadā pēc “ABLV Bank” darbības pārtraukšanas, bet jau 2007. gadā, kad pamalē vēl tikai vīdēja viena no lielākajām ekonomiskajām krīzēm pasaules vēsturē.
Starp uzņēmumiem, kuru vērtība būtiski pieaugusi pēdējo desmit gadu laikā, nav nevienas bankas, neskatoties uz desmitiem miljonu peļņas, ko tās ziņo katru gadu. Un kādi uzņēmumi tur ir?
Pirmajā vietā “Mikrotīkls”
Pirmajā vietā – “Mikrotīkls”, kura vērtība nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā pieaugusi par 550 miljoniem eiro, vairāk nekā pusmiljardu! “Rimi Latvija” vērtība augusi par 400 miljoniem eiro, “Olainfarm” – par 251 miljonu, “Maxima Latvija” – par 249, bet “Severstaļ Distribution” – par 154 miljoniem.
Pirmajā desmitniekā – vēl arī “Circle K”, “Olimpic Casino Latvia”, “Drogas”, “Grindeks”, “Joler Ltd.” un “Neste Latvija”. Par ko tas liecina? Par to, ka noteicošo lomu Latvijas ekonomikas izaugsmē jau tagad spēlē rūpniecības uzņēmumi, kas ražo eksporta produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kā arī uzņēmumi, kas orientēti uz spēcīgu iekšējo patēriņu.
Desmit uzņēmumi, kas desmit gadu laikā nodemonstrējuši vislielāko izaugsmi, kopumā savā vērtībā auguši par 2,3 miljardiem eiro, pat neskatoties uz to, ka daži no tiem – kā “Severstaļ Distribution” un “Drogas” – 2010. gadā bija krīzes dēļ vispār izkrituši no “Top101” saraksta.
Valsts uzņēmumi veido tikai ceturto daļu kopējās vērtības
Un vēl viena pamanāma tendence. 2010. gadā “Top101” iekļauto valsts un pašvaldības uzņēmumu īpatsvars bija 43%. Tie joprojām dominē tabulas augšdaļā – vērtīgākie joprojām ir “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži”, turpat netālu arī “Latvijas dzelzceļš”. Tomēr pa desmit gadiem sarakstā esošo valsts uzņēmumu vērtība kritusies no 4,4 miljardiem uz 4,2 miljardiem. Rezultātā šobrīd valsts uzņēmumi veido vairs tikai 25% no kopējās šī saraksta uzņēmumu vērtības.
Trīs ceturtdaļas saraksta vērtības izveidojis privātais kapitāls, par spīti visiem triecieniem un neveiksmēm, kas šajos desmit gados notikušas, – “Parex Bank”, “ABLV Bank” un “Trasta komercbanka” sabrukums, “Liepājas metalurga” slēgšana” u. c. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka privātais kapitāls labāk spēj pielāgoties ekonomikas izmaiņām, labāk spēj pieņemt tādus vadības lēmumus, kas veicina attīstību un galu galā – labāk tiek pārvaldīts. Tas liek jautāt – vai nav kaut kas jāmaina valsts uzņēmumu pārvaldē?
