Prioritāte – ilgtspējīga kūdras purvu apsaimniekošana 5
Viena no mūsu vērtīgākajām dabas bagātībām ir Latvijas purvos iegūstamā kūdra. Teritoriāli nelielā Latvija kūdras eksporta apjomu ziņā ir pasaules līdere, bet pēc tās vērtības mēs ieņemam otro vietu aiz Kanādas. Ilgtspējīga un arvien efektīvāka purvu apsaimniekošana, arī ir tas mērķis, uz kuru Latvijai jāiet, saka AS “Latvijas valsts meži” biznesa virziena “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone.
Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas, un 93% no tiem atrodas valsts īpašumā. Savukārt 58% no šiem valstij piederošajiem purviem, apsaimnieko AS “Latvijas Valsts meži” (LVM). Tādējādi LVM ir mūsu valsts lielākais kūdras purvu apsaimniekotājs, un uzņēmuma pievienošanās Latvijas Nacionālās kūdras biedrībai (LNKB) šī gada novembra sākumā, bija likumsakarīgs lēmums ar skatu uz nākotni.
Taujāta, kādēļ LVM pieņēma lēmumu par iesaistīšanos LNKB darbībā, “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone stāsta, ka tas ir veids, kā iespējams iesaistīties šīs nozares attīstībā, sevišķi dažādu pētījumu organizēšanā kopā ar Starptautisko kūdras savienību (IPS). Būtiski, ka biedrībā ir gana daudz zinātnes un pētniecības jomas pārstāvju, kuru atziņas balstās zinātniskā argumentācijā un tiek uzklausītas arī starptautiskā mērogā.
Uz Eiropas kabinetiem ar vienotu viedokli
“”Latvijas Nacionālās kūdras biedrība” ir IPS biedrs, savukārt šīs starptautiskās organizācijas mērķis ir, apvienojot zinātniekus, kūdras resursu ieguvējus un pārstrādātājus, rūpēties par kūdras purvu ilgtspējīgu izmantošanu. IPS piedalās 48 valstis, tajā darbojas vairākas nacionālās komitejas, arī Latvija ir atjaunojusi savu nacionālo komiteju. Tas ir būtiski, jo IPS gatavo priekšlikumus gan politiskajiem lēmumiem, gan normatīvajai videi, kas no tiem izriet. Tas, savukārt, nozīmē, ka mums būs iespēja iesaistīties ne vien Latvijas, bet arī Eiropas viedokļa veidošanā,” pauž “LVM Zemes dzīles” direktore.
Viņa uzsver, ka pasaulē purvu apsaimniekošana un kūdras ieguve notiek salīdzinoši nelielā skaitā valstu, un to skaitā kā nozīmīgus spēlētājus min Kanādu, Igauniju, Somiju, Zviedriju. IPS ir tā platforma, kurā visu šo valstu pārstāvji, vides organizācijas un zinātnieki var satikties, izdiskutēt visus neskaidros jautājumus, lai pēc tam uz Eiropas politiskajiem kabinetiem dotos jau ar vienotu viedokli. Patlaban izpratnes veidošana par kūdru kā atjaunojamo dabas resursu ir īpaši būtiski, jo Eiropas Komisijā ir arī viedoklis, ka kūdras ieguves procesā radušos SEG emisiju dēļ, kā arī dabas aizsardzības apsvērumu ietekmē, kūdras ieguvi varētu būtiski ierobežot.
Lai kūdra ātrāk atjaunotos
“Visos jautājumos, kur ir runa par kādu resursu izmantošanu, jāstrādā nevis pēc principa “balts vai melns”, bet jāmeklē dažādi risinājumi, lai veidotos pieredze, kas ļautu gan nenodarīt kaitējumu videi, gan arī šos procesus turpināt,” saka Kristīne Ansone. Kā piemēru viņa min Kanādas pieredzi un panākumus kūdras purvu apsaimniekošanā. “Latvijā pieredze ir salīdzinoši maza, bet Kanādā redzējām, ka pāris gadu laikā jau purvs ir atjaunojies, pēc pieciem gadiem tajā jau ir tāda vide, ka pat īsti pateikt nevar, ka tur notikusi saimnieciskā darbība. Pēc 20 gadiem tas izskatās kā dabīgs purvs.
Kanādieši uz to skatās tā – cilvēks ieiet daļā purva uz pēc iespējas īsāku periodu, lai ar iespējami efektīvākām saimniekošanas metodēm iegūtu un izmantotu nepieciešamo kūdru un pēc tam atstātu tādu vidi, kurā tā ātrāk atjaunotos. Jāregulē mitruma līmenis un jādomā, kā konkrētajā teritorijā veidot floru un faunu, kas veicina ātrāku purva vides atjaunošanos. Nevis vienkārši aizliegt kūdras ieguvi, bet skatīties, kā mēs varam vidi veidot, cik pareizi to darām un cik labi saprotam, kas atjaunošanās procesos notiek. Tāpēc ir nepieciešami zinātniskie pētījumi kā procesu paveikt ātrāk un labāk. Šobrīd viedoklis ir, ka kūdra atjaunojas vidēji līdz 4 milimetriem gadā. Atjaunošanās sekmes ir atkarīgas no faktiskās situācijas vidē, bet balstot procesus uz zinātniskiem pētījumiem un atziņām, procesu varētu paveikt efektīvāk un ilgtspējīgāk,” norāda Kristīne Ansone.
“LVM mantojumā vēl no padomju laikiem palikušas vēsturiski degradētas teritorijas, tā saucamie “kūdras tuksneši”, un ja tajos netiks veiktas nepieciešamās darbības, tur kūdra neatjaunosies. Arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ iestājāmies LNKB, lai meklētu risinājumus un pieņemtu labākos lēmumus par kūdras ieguves vietu rekultivāciju,” saka Kristīne Ansone.
Labums videi un sabiedrībai
Kāpēc kūdra mums ir tik nepieciešama? Pirmkārt, bez kūdras substrātiem kvalitatīvu lauksaimniecības produktu izaudzēšana nepieciešamajā apjomā, ko nosaka pieprasījums, ir būtiski ierobežota – pat neiespējama. Jo īpaši siltumnīcās, kurās tiek domāts par gurķu, tomātu, salātu, citu dārzeņu un puķu audzēšanu. Protams, var oponēt, ka, teiksim, salātus vai tomātus iespējams izaudzēt alternatīvos risinājumos, piemēram, minerālvatē (kā varam redzēt veikalos nopērkamajos salātu podiņos), tomēr visām mākslīgi radītajām alternatīvām ir savi trūkumi, tajā skaitā ietekmē uz vidi un patērētāju veselību. Piemēram, minerālvate pēc izmantošanas nonāk atkritumos, to nevar iestrādāt augsnē, kā to var izdarīt ar kūdru, tādējādi arī zemi bagātinot. Arī minerālvatē esošās mikroskopiskās daļiņas augšanas procesā nonāk augos un pēc tam mūsu organismos. Savukārt, ja stādiņi tiek audzēti kūdrā, tos pēc tam var iestādīt zemē ar visu kūdras substrātu.
Kūdra ir būtiska ne vien lauksaimniecības, dārzkopības un meža sektora attīstībai (jaunos meža stādiņus audzē tikai kūdras substrātā), kūdrāji ir būtiski arī visai mūsu valsts tautsaimniecībai un ekonomikai. Tādēļ sadarbība ar zinātniekiem un pētījumu veikšana, kūdras sektora modernizācija un inovatīvu kūdras produktu attīstīšana dod labumu ne tikai videi, bet arī visai Latvijas sabiedrībai kopumā.
