Analizējam plašāk jauno budžetu! Prioritāte – ārējā un iekšējā drošība 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts budžeta projekts 2023. gadam un vidēja termiņa budžets neesot ideāls, taču līdzsvarots, ņemot vērā daudzas vajadzības. Projekts ir sagatavots pandēmijas norieta un Krievijas izraisītā kara Ukrainā apstākļos, un budžeta prognozes ir sagatavotas augstas nenoteiktības apstākļos. Tā šo dokumentu, kuru Saeima piektdien pieņēma pirmajā lasījumā, sēdē raksturoja premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (abi “JV”). Pusnaktī no pirmdienas uz otrdienu beigsies priekšlikumu iesniegšana, bet 8. martā Saeima budžetu un to pavadošos likumprojektus skatīs otrajā lasījumā. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā 1. aprīlī.
Valsts budžeta pieņemšanu tik vēlu koalīcijas politiķi skaidro ar Saeimas vēlēšanām un ieilgušo valdības veidošanu, par kuru Saeima balsoja tikai decembra vidū. “Tas ir arī vēsturiski lielākais budžets,” sēdē teica A. Ašeradens.
Plānotie budžeta ieņēmumi ir 12,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 14,7 miljardi eiro. Budžeta deficīts ir 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet prognozētā inflācija – 8,5%. Turpmākajos gados plānota budžeta deficīta samazināšana līdz 2% no IKP 2025. gadā. Šā gada budžetu nodokļu izmaiņas neskar. Finanšu ministrs uzskata, ka nodokļu likumu grozījumi būtu jāveic vienu reizi 14. Saeimas pilnvaru laikā. Gada otrajā pusē valdība sāks sagatavot nodokļu politikas pamatnostādnes. “Taču sarunām jānotiek ne tikai nodokļu samazināšanas virzienā. Ir jāmeklē arī iespējas tos palielināt,” piebilda A. Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka investīciju pamatā ir jābūt ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējumam.
Ekonomikas transformāciju apšauba
Nav viegli saskaitīt, cik bieži K. Kariņš pēdējos mēnešos ir atkārtojis vārdus “ekonomikas transformācija”, ko pieminējis gandrīz visās savās runās. Izņēmums nebija arī sēde, kurā pagājušajā piektdienā visas dienas garumā Saeima skatīja budžeta likumu, kā arī to pavadošo likumprojektu pakotni. K. Kariņš ekonomikas transformāciju saista ar atbalstu augstas pievienotās vērtības eksporta uzņēmumiem, kas dod labi atalgotas darba vietas. “Vismaz teorētiski visiem to ir viegli saprast,” piebilda premjers. Vēlāk debatēs teiktais gan liecināja, ka ne visiem deputātiem tas ir tik saprotams.
Kaspars Briškens (“Progresīvie”) atgādināja, ka K. Kariņa pirmās valdības laikā to pašu mērķi sauca par viedo reindustrializāciju. “Tās ir klišejas, lai izvairītos no politiski sarežģītām izvēlēm,” piebilda politiķis. Izskanēja arī atgādinājums, ka K. Kariņš jau četrus gadus ir vadījis valdību. Premjera partijas biedrs Hosams Abu Meri mudināja atcerēties, ka tie bija pandēmijas gadi, kuros bija vairākas krīzes. “Divus gadus valsts nefunkcionēja, bet valdība maksāja kompensācijas, un šī nauda palika ekonomikā,” piebilda H. Abu Meri.
Šaubas par K. Kariņa pieteiktā mērķa īstenošanu izskanēja arī no koalīcijas. “Šis nevar būt visu vēlmju piepildīšanas budžets, jo naudas ir tik, cik ir. Tas ir nevis politiķu, bet ierēdņu sagatavots budžets. Un tas nav ekonomikas transformācijas budžets, bet ceru, ka drīz tas tāds būs,” teica Ingmārs Līdaka (“AS”).
Budžeta un finanšu komisijas sēdē iepriekš uz vairākiem riskiem norādīja arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka, kura sagatavoto budžetu novērtēja kā “fiskāli atbildīgu un līdzsvarotu”. Taču esot jāņem vērā, ka Krievijas izraisītā kara gaita nav prognozējama, tāpat neesot zināms, kas notikšot ar cenām. Viņa atzina, ka Latvijai izdevās saglabāt augstu kredītreitingu, taču, palielinot budžeta deficītu, situācija var mainīties, un tad var pieaugt arī parāda apkalpošanas izdevumi. “Mēs gribam cerēt uz ekonomisko izrāvienu, bet šobrīd situācija ir diezgan skumja, jo mums joprojām ir zema produktivitāte un konkurētspēja. Tāpēc grūti cerēt, ka mums pēkšņi pieaugs eksports ar augstu pievienoto vērtību,” teica I. Šteinbuka. Viņa piekrita, ka uz lielākiem budžeta ienākumiem un attīstības tempu pieaugumu var cerēt, ja “mēs tiešām spēsim izmantot ES fondu līdzekļus”.
Kariņš sagaida reformas
“Ja mēs gribam, lai kaut kas valstī mainās, mēs nevaram atļauties neko nemainīt,” teica K. Kariņš. Viņaprāt, ir jāmaina daudzas lietas vienlaikus – jāiegulda iekšējā un ārējā drošībā, jāveic reformas izglītības sistēmā, “lai jaunieši iegūtu pirmklasīgu izglītību”. K. Kariņš sagaida skolu tīkla reformu, jo tā esot dārga un neefektīva sistēma. “Mazāk skolu, mazāk skolotāju, bet ar lielāku algu, lai celtos izglītības kvalitāte,” teica premjers. Pārmaiņām esot jānotiek arī veselības aprūpes sistēmā, kas neesot labi sakārtota, “tāpēc privātais sektors cenšas aizpildīt tukšos robus”. Četrus gadus Saeima devusi naudu veselības aprūpei, bet sistēma nav pratusi finansējumu efektīvi izmantot.
Līga Kozlovska (ZZS), kura ir arī lauku ģimenes ārste, viņam oponēja, atgādinot, ka daudzus gadus katra jauna valdība solījusi veikt reformas, “bet kā var sakārtot veselības aprūpes sistēmu, ja tai katastrofāli trūkst naudas”, aptuveni 30% ģimenes ārstu esot pensijas vecumā. “Visu aiztaisīt ciet ir vieglākais ceļš. Premjers ir gatavs reģionus aizvērt ciet, iznīcināt to, par ko daudzi cilvēki ir cīnījušies, būvējuši gadiem, lai būtu drošība reģionos,” teica Viktors Valainis (ZZS). Viņaprāt, kovida laikā veselības aprūpes iestādes laukos ir pierādījušas, ka uz tām var paļauties. Pēc ZZS aprēķiniem, arī no 2021. gadā veiktās skolu tīklu reorganizācijas izglītības algu fonds esot ieguvis 500 000 eiro, “bet kaitējums reģionu izaugsmei ir neatsverams pret ieguvumiem”.
Leilai Rasimai (“Progresīvie”) tāpat esot grūti iedomāties, kā var īstenot ekonomikas transformāciju, ja valda tāda reģionālā nevienlīdzība, daudzi cilvēki dzīvo nabadzībā vai atstāj valsti un vairs neplāno atgriezties. Viņasprāt, reģionālās atšķirības, īpaši situācija Latgalē, rada arī drošības riskus. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“JV”) informēja par vairākiem pasākumiem, kas tomēr būs vērsti uz sociālo atšķirību mazināšanu, piemēram, minimālo ienākumu reforma, katru gadu pārskatot minimālo ienākumu slieksni.
Drošības prioritāti visi atbalsta
Arī opozīcijas partijas neapšaubīja, ka budžeta prioritātei ir jābūt iekšējai un ārējai drošībai. Taču V. Valainis un Ainārs Šlesers (“LPV”) aicināja valdību kontrolēt aizsardzībā ieguldīto līdzekļu izlietojumu. Deputāti pieminēja 2021. gada decembrī bijušā ministra Arta Pabrika (“AP”) laikā notikušo Aizsardzības ministrijas 220 miljonus eiro vērto pārtikas iepirkumu armijai, kurā uzvarēja uzņēmums “Zītari LZ”. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) jau ir uzdevusi veikt pārbaudi par minēto iepirkumu. A. Šlesers sēdē teica: “Aizsardzības ministrijā ir problēmas. Ir jātiek skaidrībā, kas tur ir vainīgs. Kariņam iepriekš bija maza frakcija un viņš nevarēja par visu atbildēt, bet ar to valdībai tagad ir jātiek galā.”
Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”), Andris Šuvajevs (“Progresīvie”) un vēl vairāki deputāti sagaida lielāku opozīcijas deputātu iesaisti budžeta veidošanā, mudinot šo dokumentu arī plašāk skaidrot. Opozīcija sola iesniegt savus priekšlikumus, cerot, ka koalīcija tajos ieklausīsies. Sēdes beigās K. Kariņš to arī apsolīja. Viņš teica: “Opozīcijai ir daudzas labas idejas, tā pārstāv nozīmīgu sabiedrības daļu, tāpēc mums ir jāspēj pārņemt labās opozīcijas idejas.” Savukārt A. Ašeradenu priecēja tas, ka debates par budžetu labā nozīmē ir atšķīrušās no citiem gadiem un bijušas konstruktīvas.
