Princis Čārlzs turpina strādāt 0
Princis pārstāv karalieni saietā Šrilankā
Vakar atzīmējis 65. gadskārtu un oficiāli ieguvis pensionāra statusu, britu troņmantnieks princis Čārlzs tikai gatavojas sākt darbu, kam bijis paredzēts kopš dzimšanas. Atšķirībā no savas mātes Elizabetes, kurai jau 25 gados nācās uzņemties karalienes pienākumus pēc tēva pēkšņās nāves
56 gadu vecumā 1952. gadā, Čārlzs ir visu līdzšinējo mūžu gatavojies kādu dienu kļūt par karali, atzīmē raidsabiedrība BBC. Kā ar jebkuru mantotu darbu, tā sākšanas laiks nav zināms. 19. gadsimtā princese Viktorija kļuva par karalieni 18 gados un valdīja 63 gadus, visilgāk britu karaļnama vēsturē. Viņas dēls Edvards VII kāpa tronī 59 gadu vecumā.
Daudzi ievērojami politiķi ir nākuši pie varas jau mūža otrajā pusē. Konradam Adenaueram bija 73 gadi, kad viņš kļuva par Rietumvācijas kancleru 1949. gadā, atstājot amatu 1964. gadā 88 gadu vecumā. Vinstonam Čērčilam bija 65 gadi, kad viņš kļuva par Britānijas premjerministru 1940. gadā. Ronal-dam Reiganam bija gandrīz 70, kad viņš pirmo reizi stājās ASV prezidenta amatā 1981. gadā un vadīja valsti līdz 1989. gadam. Daudz spriests par to, vai princis Čārlzs gribētu drīzāk tikt kronēts par karali. Pagājušajā dzimšanas dienas ballītē viņš atbildēja ar joku: “Nevaru sagaidīt? Es? Bet protams! Drīz mans laiks beigsies. Ja nebūšu uzmanīgs, tad palaidīšu to garām.” 87 gadus vecā karaliene, kura valda jau 61 gadu, ir pie labas veselības, taču viņa pamazām deleģē oficiālus pienākumus savam pirmdzimtajam. Šogad princis Čārlzs pirmoreiz 17 gadu laikā ar māti apmeklēja parlamenta sesijas atklāšanu, bet novembrī pārstāvēs karalieni Elizabeti II Nāciju sadraudzības valstu līderu saietā Šrilankā, kas sākas šodien.
Monarhiju vērtē pēc devuma sabiedrībai
Lai gan ilgā gaidīšana uz troni brīžiem varētu raisīt vilšanos, tā ir arī devusi iespēju princim Čārlzam bez karaļa statusa ierobežojumiem atklātāk izteikties par lietām, ko viņš uzskata par svarīgām. Ilgi pirms globālās sasilšanas izraisītās klimata izmaiņas kļuva par politisko diskusiju svarīgu tēmu, princis Čārlzs ir mudinājis šīs pasaules varenos pievērst nopietnu uzmanību šiem procesiem. Britu troņmantnieks, kuram tīk nodoties zemes darbiem savā fermā, pazīstams kā ekoloģiskas saimniekošanas aizstāvis un ģenētiski pārveidotu organismu izmantošanas pretinieks. Princis iestājas par kultūras mantojuma saglabāšanu un alternatīvo medicīnu, bet nīst moderno arhitektūru.
Britu konstitucionālo jautājumu eksperta Vernona Bognadora ieskatā prinča Čārlza izveidotās labdarības organizācijas ir palīdzējušas simtiem tūkstošu jauniešu no trūcīgām ģimenēm iegūt darba pieredzi un veidot karjeru, atzīmē BBC. “Viņa veiksmīgā darbība labdarības jomā ir palīdzējusi veidot un mainīt mūsdienu monarhijas tēlu. Tā vairs nav mistiska vai maģiska monarhija, bet kļuvusi par praktisku vai utilitāru monarhiju, ko ļaudis vērtē pēc tās devuma sabiedrībai un tās labklājībai,” uzskata Bognadors. Viņaprāt, Velsas princis ļoti labi izprot šo noskaņojumu un cenšas paveikt pēc iespējas vairāk, jo karaļa statusā viņš vairs nevarēs veltīt labdarībai tik daudz laika. Princim tagad nedēļā pienākas 110 mārciņu (92 latu) valsts pensija, kuru viņš nolēmis ziedot labdarībai gados veciem cilvēkiem.
Intervijā žurnālā “Time” Čārlzs atzinis, ka vēlas paveikt pēc iespējas vairāk, pirms, kā izteicies kāds no viņa mājsaimniecības, “cietuma aizkari aizveras”. Karaļnama pārstāvis apstrīdējis, ka princis Čārlzs uzskatītu karaļa kārtu par cietumu, taču analītiķi atzīst, ka viņa pienākumiem būs jābūt pirmajā vietā, ietekmējot arī privāto dzīvi.
Karaļnama apskatnieki atzīmē, ka tas nebūs viegli, taču pēc laulības izjukšanas ar princesi Diānu un viņas traģiskās nāves 1997. gadā princis Čārlzs, šķiet, radis stabilitāti un laimi laulībā ar savu jaunības mīlestību Kamilu, tagad Kornvolas hercogieni. Šogad Čārlzs bija sajūsmā, kļuvis par vectēvu, prinča Viljama un Keitas ģimenē pasaulē nākot mazdēlam Džordžam. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums britu ir samierinājušies ar Čārlza un Kamilas laulībām, taču labprātāk redzētu tronī kāpjam viņa dēlu Viljamu, kas ir otrais pretendentu sarakstā.
Princis Čārlzs
aizstāv zemniekus
Zinot prinča Čārlza aizraušanos ar ekoloģisko lauksaimniecību un atzīmējot viņa 65. gadskārtu, žurnāls “Country Life” (“Lauku Dzīve”) uzaicinājis viņu paust savu viedokli kā žurnāla viesredaktoram. Žurnāla īpašajā laidienā princis Čārlzs raksturo Britānijas laukus kā “mūsu nacionālās identitātes stingrāko balstu”, piebilstot, ka “lauki ir tikpat dārgi kā jebkura no mūsu dižajām katedrālēm, un mēs to izjaucam, apdraudot paši sevi”. “Nav taisnīgi, ja tipisks lauku zemnieks nopelna tikai aptuveni 12 500 mārciņas (10 500 latu) un daļai pat jāiztiek ar 8000 mārciņām gadā, bet vairumtirgotāji un viņu uzņēmumu akcionāri ir daudz lielāki ieguvēji, turklāt ne ar ko neriskējot,” raksta britu troņmantnieks, kurš atļāvies asi kritizēt arī britu baņķieru alkatību. “Princis Čārlzs ir kļuvis par lauku vides un zemnieku aizstāvības spēcīgāko balsi, un viņa kā nākamā karaļa viedoklis par vērtībām, kas jātur godā visai nācijai, ir svarīgs,” uzskata žurnāla “Country Life” redaktors Marks Hedžiss.
