Principi atkal tiek deklarēti: ASV un Vācija sola pretoties mēģinājumiem dalīt pasauli ietekmes sfērās 26
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā zināms, ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclere Angela Merkele 15. jūlijā parakstīja kopīgu deklarāciju. Nākamajā dienā Baltā nama saimnieks tviterī piebilda, ka šis dokuments apliecina parakstītāju uzticību demokrātijas principiem un apņēmību tos piemērot.
Vašingtonas deklarācijā NATO nodēvēts par demokrātiskas un mierīgas Eiropas stūrakmeni, turklāt sacīts, ka Ziemeļatlantijas līguma piektajā pantā noteiktās saistības ir dzelzī kaltas. Tas pirmajā mirklī liekas pašsaprotami, taču Baidena priekšteča nīgrā attieksme pret Eiropu un kolektīvo drošību bija devusi iemeslu dažādām spekulācijām. Tāpēc preses konferencē viņš kārtējo reizi atkārtoja – mēs aizstāvam un aizstāvēsim NATO austrumu reģiona valstis un sabiedrotos.
Deklarācijas tekstā gan ir nosaukti teju visi “nākotnes izaicinājumi”, tajā skaitā kiberdraudi, draudi enerģētiskajai drošībai, dezinformācija, korupcija un “iejaukšanās mūsu vēlēšanās”. ASV un Vācija sola pretoties mēģinājumiem dalīt pasauli ietekmes sfērās, teritoriju aneksijai, “transnacionālajām represijām” un energoapgādes izmantošanai par ieroci, kā arī uzsver nepieciešamību saglabāt starptautiskajām tiesībām atbilstošas iespējas netraucētai kuģniecībai un aviosatiksmei.
Iepriekš minētais varētu kļūt par ko līdzīgu ASV 46. prezidenta ārpolitikas vadlīnijām, un, ņemot vērā, ka Donalds Tramps uzskaitīto tēmu sakarā nesolīja vispār neko, Baidena paziņojumi šķiet pat labas gribas pārsātināti. Savukārt Merkeles paraksts uz deklarācijas drīzāk atgādina simbolisku atvadu žestu. Viņas autoritāte, protams, nezudīs arī pēc aiziešanas no kancleres amata, kaut agrākā ietekme izpaliks.
Ir saprotama Baltā nama vēlme ātri pāršķirt Vašingtonas un Berlīnes nesaskaņu lappusi un nolīdzināt joprojām esošās domstarpības, kuras pastāv saistībā ar gāzesvadu “Ziemeļu straume 2” un atšķirīgo skatījumu uz to, kā izturēties pret Ķīnu.
Bet pāršķirtās lappuses vietā parādās nākamā ar diezgan neskaidru tekstu. Merkele klāsta, ka “Ziemeļu straume 2” esot tikai papildu projekts, ka Ukrainai ir visas tiesības būt gāzes tranzītvalstij un ka Berlīne “aktīvi reaģēs”, ja Kremlis šīs tiesības neievēros… Vēl nupat Vācija aizstāvēja “Gazprom” intereses Eiropas Savienības Tiesā (neveiksmīgi, apelācija tika noraidīta).
Pagājušajā mēnesī Bundestāgā t. s. lielās koalīcijas partijas kopā ar galēji labējiem “AfD” deputātiem un “Kreisajiem” balsoja pret zaļo iesniegto likumprojektu, kas paredzēja “politiskā kursa korekciju attiecībā uz Krieviju”.
Proti, konsekventāku cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvību, bet tāpat atteikšanos no strīdīgā projekta, kas likumprojekta iesniedzēju uztverē nav kritiski svarīgs valsts ekonomikai, toties ir ārkārtīgi kaitīgs videi. Diez vai parlamenta vēlēšanas septembrī viesīs Bundestāga vairākuma nostājā īpašas pārmaiņas.
Pagaidām, saskaņā ar Vašingtonas un Berlīnes vienošanos, vēsta “Reuters”, abas puses piedāvā Ukrainai ieguldījumus enerģētikas sektorā un garantētas dabasgāzes piegādes, ja gadījumā tranzīts no Krievijas apstāsies.
Lai pierunātu Kijevu šim darījumam piekrist, turp (20. un 21. jūlijā) tika nosūtīts ASV Valsts departamenta pārstāvis, kam uzdots pārrunāt jautājumu arī Varšavā. Tikmēr ēnā paliek lietas politiskie aspekti. Ja neskaita kopējā deklarācijā piesauktos principus.
Dažas dienas pēc kancleres atvadīšanās no Amerikas Vašingtonā ieradās Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas vai faktiski trimdas valdības va
