– Kur pa to laiku dzīvojas meitiņa? 2
– Jānis ir labākā aukle un vīrs. Nesen satiku vienu draugu un viņš man saka – tev ir bērns un mūzika, jūs rakstāt albumu, un tikko jums bija koncerti. Tu nu gan esi piemērs! Un kāda ir sliktā puse? Atbildu – slikto pusi paprasi vīram! Jānis mani atbalsta, ar Ronju dodas mums līdzi, tāpēc varu būt tajās lietās. Mēs smejamies, ka viņš ir arī grupas vīrs, jo visu laiku dzīvo kopā ar mums nometnēs, baro grupu un kā mākslinieks var nokomentēt, kur esam radoši iesprūduši.
– Diviem mūziķiem kopā esot, neveidojas radošā konkurence?
– Mums veidojas interesantas diskusijas, kādai jābūt mūzikai, kas tajā ir galvenais. Jānim liekas, ka svarīgāk ir vest pārdomās, man patīk pārdomas, bet patīk arī tas, ka var dejot un plaudēt līdzi. Vai mūzikai “jāiegruzī”, vai jāiedvesmo jaunai dienai? Gan tā, gan tā – un mums ir tādas dziesmas.
– Maijs ir arī Eirovīzijas mēnesis. Pāris pēdējie Latvijas “Supernovas” konkursi izskatījās un izklausījās gluži baudāmi. Vai redzi sevi un savu grupu šajā sarīkojumā?
– Piekrītu, ka Eirovīzija kļūst arvien mūsdienīgāka, mainās dziesmu formāti un var uzvarēt labi producēta, vienkārša un smuka dziesma, bet mēs neesam iemācījušies taisīt šovu, jo stāsts ir pirmajā vietā. Apzinos, ka nevaru saukt sevi par spēcīgāko izpildītāju, esmu interesantāka ar to, ka man ir savs vēstījums. Vēl eju uz to, lai teiktu, ka pārvaldu savu vokālu, bet tas ceļš ir garš.
– Kā pietrūkst?
– Gribas, lai diapazons kļūst plašāks, vokāls – krāsaināks un varam rakstīt krāsaināku mūziku, dziesmās ielikt vairāk spēka. Mūzikā vēlos atrast to zelta vidusceļu, ideālo savienojumu labai popdziesmai ar avangardu, lai nosacīti paliktu pie radioformāta un tiktu saprasts, paralēli plešot ierastā robežas.
– Kura no pēdējā laika dziesmām nokļuvusi tuvāk zelta griezumam?
– Jaunākais singls “Atskatos” ir diezgan labs variants – ar etnisku, gandrīz afrikānisku sākumu, kur vokāli esmu jau cita Māra. Tas pats notiek ar skaņas dizainu – puiši sintezatoru tembros iegājuši, šķiet, šizofrēniskās skaņās, bet ieliec tās harmonijā un guļ perfekti, radot it kā nesaprotamu, mistisku noskaņu, kas beigās ir viegli izdungojama un atmiņā paliekoša.
