FOTO. Princim Harijam pēc memuāru izdošanas draud ne tikai iespējamā titulu atņemšana, bet arī izraidīšana no Amerikas 27
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī britu prinča Harija memuāri “Spare”, ko varētu tulkot kā “Rezervists”, pēc izdošanas 10. janvārī jau paspējuši iegūt visu laiku ātrāk pārdotās grāmatas titulu dokumentālās literatūras žanrā, tomēr Apvienotajā Karalistē grāmata jau tiek dēvēta par izdomājumu, jo Harija atmiņas daudzos gadījumos ne tikai atšķiras no dokumentētiem faktiem, bet nonāk pretrunās ar paša iepriekš teikto. Britu prese sīki ķidā katru neprecīzo faktu, un pretrunu un neprecizitāšu ir tik daudz, ka vienā rakstā to nav iespējams uzskaitīt.
Par spīti visam, daudzi britu žurnālisti, kuri nav prinča Harija fani, atzīst, ka grāmata ir uzrakstīta labi, pie tam karaliskās ģimenes ikdienas dzīves apraksts parastam mirstīgajam šķiet aizraujošs. Ar piebildi – ja vien “atmiņas neatšķiras”…
Savulaik Lielbritānijas karalienes Elizabetes II komentārs pēc skandalozās Opras Vinfrijas intervijas ar Meganu Mārklu un Hariju (saruna tika pārraidīta Amerikas telekanālā “CBS” 2021. gada martā) – “recollections may vary”, ko latviski varētu tulkot kā “atmiņas mēdz būt atšķirīgas” – nu britiem kļuvis par iecienītu teicienu, norādot uz klajiem meliem. Tāpat tiek izsmieta pāra bieži lietotā frāze “mana taisnība”, kas parasti atšķiras no faktiem.
Prinča Harija memuāru apstrādi veicis amerikāņu literāts, Pulicera balvas laureāts Dž.R. Meringers, taču princis pats ir ierakstījis grāmatas audioversiju, tādēļ jāpieņem, ka pats ir grāmatu izlasījis un akceptējis.
Harijs ne tikai ir saniknojis britus, arī Amerikā pāra popularitāte esot pamatīgi cietusi. Viņi nodēvēti par “profesionālajiem upuriem”.
Cik briesmīga varētu būt bijusi Saseksas hercogu pāra dzīve Lielbritānijā, ja dzīvesvieta Londonas centrā, izdevumi, apsardze tika nodrošināta par nodokļu maksātāju naudu, Harijam no tēva saņemot “kabatasnaudu” ap 6500 eiro dienā papildus jau esošajiem mantotajiem miljoniem no mātes un vecmāmiņas? Cik slikta tagad varētu būt pāra dzīve viņu 12 miljonus eiro vērtajā ASV mājā ar deviņām guļamistabām, 16 vannasistabām?
Atmiņas par Diānu
Harijs memuārus sāk ar atgādinājumu, ka paša apmeklēto slaveno Ītona koledžu ir dibinājis viņa vecvecvecvecvectēvs karalis Henrijs VI. Jau te tiek norādīts uz nepatiesību – Henrijs VI, kurš savulaik tiešām koledžu dibinājis, nevar būt prinča vecvecvecvecvectēvs, jo Henrija VI vienīgais dēls pirms piecarpus gadsimtiem nomira, neatstājot mantiniekus. Lūk, vēl daži no faktiem, kurus britu žurnālisti uzrāda kā kļūdainus.
Harijs savās nedienās daudzviet vaino presi, tādējādi velkot paralēles ar savu māti. Runājot par princeses Diānas nāvi, grāmatā rakstīts, ka “pēdējā lieta, ko mana mamma redzēja uz šīs zemes, bija zibspuldze, un pēdējā skaņa, ko dzirdēja, bija [kameras] klikšķis”. Taču mediķi, kuri traģiskajā brīdī bija klāt, vēlāk liecināja, ka Diāna bijusi pie samaņas un sarunājusies labu laiku pēc avārijas – līdz pat brīdim, kad mediķi aizveda uz slimnīcu, kur viņa nomira.
Tāpat atšķiras atmiņas par bērēm. Harijs: “Atgriežoties no Balmorālas, kas ir divu minūšu brauciens, tika ierosināts apstāties. (..) Mēs apstājāmies, izkāpām… Es dzirdēju vienīgi ritmiskus klikšķus no visām ceļa pusēm. Prese.” Pārbaudot faktus, izrādās, ka tajā dienā apskatīt ziedu jūru neviens neapstājās. Čārlzs kopā ar dēliem atstātos ziedus apskatīt ieradās tikai pēc četrām dienām.
To, vai epizode ar “Elizabeth Arden” ādas aizsargkrēmu ir patiesa, atliek tikai minēt, taču tas kļuvis par iemeslu neskaitāmiem jokiem.
Harijs nekautrējoties stāsta par to, kā pēc ceļojumā uz ziemeļpolu apsaldējis savu – hmmm – mazo draudziņu…
Kāds esot ieteicis pamēģināt minēto krēmu, to savulaik esot lietojusi arī princese Diāna, lai mīkstinātu lūpu ādu. Harijs krēmu esot iegādājies, un, kā viņš raksta, to atverot, licies, ka istabā ienāk viņa māte… Pēc tam ķēries klāt sava apsaldētā orgāna ārstēšanai.
“Šī grāmata ir freidisks murgs”, “baidos, ka neviena māte tajā istabā tajā brīdī negribētu būt” – šādi un vēl trakāki komentāri lasāmi atsauksmēs.
Jauc valstis
Harijs detalizēti apraksta brīdi, kā tikusi saņemta ziņa par viņa 101 gadu vecās vecvecmāmiņas – Karalienes Mātes – nāvi. Tas bijis telefona zvans uz Ītona koledžu, kur Harijs tobrīd studēja.
“Kaut es varētu atcerēties, kura balss tā bija, šķiet, tas bija kāds no galma. Atceros, ka tas notika tieši pirms Lieldienām, laiks bija silts un saulains, gaisma slīpi krita caur manu logu, piepildot istabu ar spilgtām krāsām.” Princis arī labi atceras teikto: “Jūsu karaliskā augstība, Karaliene Māte ir mirusi.”
Izrādās, viņa karaliskā augstība tajā brīdī nav bijusi ne koledžā, ne valstī. Kopā ar tēvu un brāli 2002. gada 30. martā visi atradās Šveices kūrortā, slēpojot un pozējot preses fotogrāfiem.
Par vecvecmāmiņas nāvi Harijs uzzināja no Čārlza, un tika nolemts nekavējoties doties atpakaļ, saņemot īpašu atļauju no karalienes Elizabetes II visiem atgriezties vienā lidmašīnā, kas normālā situācijā būtu karaliskā protokola pārkāpums.
Kurš sauca par gļēvuli?
2004. gada decembrī Harijam nācās atlikt iestāšanos armijā ceļa savainojuma dēļ. Grāmatā viņš apgalvo, ka britu prese ātri vien izdomājusi stāstu, ka viņam ir bail iet armijā, ka ceļa savainojums tiek simulēts un ka Harijs ir gļēvulis. Taču britu žurnālistiem tagad pēc meklēšanas arhīvos neesot izdevies atrast nevienu rakstu, kas saturētu vārdus “nepatiess” vai “gļēvulis”, tāpat neesot atrodams nekas par to, ka Harijs būtu centies no armijas izvairīties.
2007. gadā armijas virspavēlniecība nolēma princi Hariju uz Irāku nesūtīt. Harijs atceras: “Nākamajā nedēļā prese ziņoja, ka pēkšņais lēmums ir mana vaina. Atkal gļēvuļu stāsts!”
Arhīvos atrodami tikai raksti par to, ka princis ir dusmīgs par armijas lēmumu, tabloīdam “The Mail” princi dēvējot par “drosmīgu jaunu vīrieti, kuru priekšnieki pievīluši”.
Nosauc nogalināto skaitu
Savulaik Harijs bija helikoptera pilots un ložmetējnieks Afganistānas karā. Grāmatā viņš raksta, ka neuztver misijā nogalinātos kā cilvēkus, bet gan “šaha figūras”, kas viņam bija jānoņem no dēļa. Par Afganistānā pavadīto laiku princis raksta, ka pēc katra lidojuma bāzē esot skatījies video, jo viņa “Apache” helikoptera priekšgalā piestiprinātā videokamera pilnībā ierakstīja katru misiju. Harijs min, ka nogalinājis 25 talibu kaujiniekus, jo šajā klēpjdatoru laikmetā viņš varot precīzi pateikt nogalināto skaitu.
Princis ar savu atzīšanos saniknojis gan talibus, kuri pieprasa saukt pie atbildības “kara noziedznieku Hariju”, gan britu veterānus, viņiem norādot, ka ienaidnieka nogalināšana nav lieta, ar ko dižoties.
Tiek arī apšaubīts skaitlis, zinātājiem atzīmējot, ka precīzo nogalināto skaitu nezina neviens, un ironizējot, ka princim par godu varbūt kāds speciāli tika sūtīts skaitīt.
Irānas režīms, kas tiek asi nosodīts par spiegošanā apvainotā bijušā aizsardzības ministra neseno sodīšanu ar nāvi, paziņojis, ka britiem nav morālu tiesību citus pamācīt par cilvēktiesību ievērošanu, ja jau pat britu princis, kurš joprojām pārstāv savu valsti, salīdzina 25 cilvēku nogalināšanu ar figūru novākšanu no šaha dēļa. Tāpat ir izskanējuši draudi uzbrukt britiem visā pasaulē.
Bijušais konservatīvās partijas līderis Īans Dunkans Smits uzskata, ka princis Harijs ir izdarījis nopietnu kļūdu. “Viņš ir arī Apvienotās Karalistes pilsonis un konstitucionālas ģimenes loceklis, ģimenes, kas ir Apvienotās Karalistes valdības galva. Cerams, ka viņš apdomās notikušo un vairāk neko tamlīdzīgu nedarīs.”
Atzinies narkotiku lietošanā
Princim draud ne tikai iespējama titulu atņemšana paša valstī. Grāmatā Harijs atzīstas, ka jaunībā lietojis kokaīnu, marihuānu un halucinogēnās sēnes, lai tiktu galā ar stresu un mediju uzmācību.
Pēc šādas publiskas atzīšanās ASV vīza var netikt pagarināta, jo vīzu prasītāji ar narkotisko vielu lietošanas ieradumiem valstī ielaisti netiek.
Nav zināms, vai Harijs, 2020. gadā piesakoties ASV vīzai, ir atzinies narkotiku lietošanā. Ja nav, tad vīza var tikt atsaukta par meliem pagātnē. Taču iespējams, ka seku nebūs nekādu, jo Lielbritānijas princis – kā vienmēr – ir izņēmums.
Viena no spilgtākajām grāmatas epizodēm ir brāļu cīniņš, strīdoties par Meganu, kur rūdīto armijas veterānu Hariju viņa brālis Viljams nogāž, saplēšot Harija kaklarotu. Acīgie britu žurnālisti domā, ka saplīsusī un nu salabotā kaklarota ir tā pati, ko savulaik princim uzdāvinājusi bijusī draudzene Čelsija Deivija…
Dažas labi zināmas epizodes no pāra dzīves grāmatā nav pieminētas, viena no tām ir visā pasaulē plaši apspriestā Opras Vinfrijas intervija, kur karaliskā ģimene tika apvainota rasismā.
Jāatgādina, ka Megana, neminot vainīgo vārdus, apgalvoja, ka pilī esot notikušas vairākas sarunas par to, kāda būs pāra vēl nedzimušo bērnu ādas krāsa.
Grāmatā tas netiek pieminēts ne ar pušplēstu vārdu, pie tam nupat Harijs paziņojis, ka viņi nekad nav teikuši, ka karaliskā ģimene būtu rasistiska.
Grāmata – pārdevēju sapnis
* Prinča Harija 416 lappušu biezā grāmata “Spare” pirmajā iznākšanas dienā ASV, Lielbritānijā un Kanādā tika pārdota 1,43 miljonos eksemplāru, tā iekļūstot Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā visstraujāk pārdotā dokumentālās literatūras grāmata tās izdošanas dienā.
* Grāmatas sākotnējā cena ASV ir 36 dolāri, Apvienotajā Karalistē 28 mārciņas (ap 34 eiro), bet daudzi tirgotāji to pārdodot ar 50% atlaidi.
* Grāmata izdota 15 valodās (angļu, vācu, holandiešu, dāņu, zviedru, franču, itāļu, spāņu, portugāļu, rumāņu, poļu, grieķu, ungāru, somu un ķīniešu). Pieejama arī 15 stundu gara audiogrāmata, ko ierunājis pats princis Harijs.
